Atvērt galveno izvēlni

Krimuldas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots Vidzemes novads, kurā apvienoti Krimuldas pagasts un Lēdurgas pagasts.

Krimuldas novads
Krimuldas novada karte.png
Krimuldas novada karogs Krimuldas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ragana
Platība: 339,1 km2
Iedzīvotāji (2010): 5778[1]
Blīvums: 17 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Linards Kumskis(RA)
Teritoriālās
vienības:
Krimuldas pagasts
Lēdurgas pagasts
Mājaslapa: www.krimulda.lv
Krimuldas novads Vikikrātuvē

DabaLabot

VēstureLabot

Līdz 1207. gadam Krimuldas novada teritorija ietilpa Gaujas līvu valdniekam Kaupo pakļautajā Turaidas novadā (latīņu: pars cauponis, Thoreyda videlicet), bet Lēdurgas pilsnovads atradās pie Metsepoles robežām. Pēc ceļojuma pie Romas pāvesta, no kura Kaupo atgriezās 1204. gada rudenī, viņš kļuvis ļoti uzticīgs katolicismam un kļuva par bīskapa Alberta sabiedroto. 1206. gadā katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu (latīņu: ecclesia Cubbesele). 1206. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas līvi padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu kopīgo uzbrukumu Turaidas pilij. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja Livonijas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis, Kaupo novads ar divām pilīm (castrum magnum Cauponis un castrum Cauponis, tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā) nokļuva bīskapa Alberta tiesā.

Pēc Kaupo nāves 1217. gadā šo zemi ieguva Rīgas Domkapituls, vēlāk tā atradās Rīgas arhibīskapijas Turaidas fogtu pārvaldībā. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais (latīņu: quidam Livo de senioribus dicens), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (regem constitutum) Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt Livonijas mestru Burhardu. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.[2]

Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveidošanas novadu pārvaldīja Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceltais Turaidas stārasts, bet Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā Zviedrijas karalis Krimuldas muižu uzdāvināja Gabrielam Oksenšernam. Pēc Lielā Ziemeļu kara to 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi Līveni, kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem.

Vidzemes guberņas laikā šeit atradās Rīgas apriņķa Krimuldas-Pēterupes (Kremon - St. Peters Capelle), Lēdurgas-Turaidas (Loddiger - Treiden) draudzes novadi, vēlāk Krimuldas pagasts un Lēdurgas pagasts.

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Krimuldas pagastā izveidoja Krimuldas un Gaveņu ciema padomes, bet 1954. gadā tās apvienoja Rīgas rajona sastāvā, 1956. gadā pievienoja daļu Inčukalna un Siguldas ciemu, 1963. gadā Turaidas ciemu. Savukārt Lēdurgas pagastā izveidoja Lēdurgas un Kaktiņu ciema padomes, kuras 1954. gadā apvienoja Limbažu rajona Lēdurgas ciemā.

2009. gadā Lēdurgas pagastu un Krimuldas pagastu apvienoja Krimuldas novadā.

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas novadā ir Ragana (1168 iedzīvotāji), Lēdurga (648), Inciems (611) un Sunīši (304).

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Krimuldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[3]
Latvieši (4916)
  
92.1%
Krievi (198)
  
3.7%
Cita tautība (222)
  
4.2%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot