Koknese
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Koknese nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos. Atrodas senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses ietekas Daugavā. Attālums līdz novada centram Aizkrauklei — 14 km, līdz galvaspilsētai Rīgai — 100 km.
| Koknese | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Kokneses pilsdrupas | |||
| |||
  Koknese | |||
| Koordinātas: 56°38′52″N 25°26′12″E / 56.64778°N 25.43667°EKoordinātas: 56°38′52″N 25°26′12″E / 56.64778°N 25.43667°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Aizkraukles novads | ||
| Pirmoreiz minēta | 1205. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | 1277—XVII gs. beigas | ||
| Pilsētciemats | 1958—1990 | ||
| Pilsētas statuss | kopš 2021. gada 1. jūlija | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 4,4 km2 | ||
| • sauszeme | 4,3 km2 | ||
| • ūdens | 0,0 km2 | ||
| Augstums | 77 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 2 427 | ||
| • blīvums | 560,5 iedz./km2 | ||
| Pasta nodaļa | LV-5113 Koknese | ||
| Mājaslapa | www.koknese.lv | ||
 Koknese Vikikrātuvē | |||
Rakstos pirmoreiz minēta Indriķa hronikas aprakstā par 1205. gada notikumiem kā Kukenoys (Koknese).[4] Kokneses pils bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem Livonijā, pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 17. gadsimta beigām Koknesei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā. Ir versija, ka Koknese, tāpat ka Tālava, ir minēta senās arābu hronikās. 1932. gadā Koknesei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats, pēc tam Kokneses pagasta centrs Aizkraukles rajonā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru.
Koknese atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga — Daugavpils un autoceļa A6, no tā atzarojas reģionālie autoceļi P79 un P80. 2021. gadā, administratīvi teritoriālais reformas rezultātā, Koknesei atkārtoti tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pilsēta ir arī eksteritoriāls Kokneses pagasta centrs.
Daba
labot šo sadaļu
Koknese atrodas Daugavas senlejas labajā krastā pie Pērses ietekas. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 1966. gadā izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuve un gleznainā senleja tika appludināta, zem ūdens nonāca arī Pērses ūdenskritums. Kādreizējais Krievkalns (vietas nosaukums ir izveidojies tāpēc, ka 17. gadsimta krievu karaspēkam šajā vietā bija apmetne) līdzās Koknesei tagad ir kļuvis par Kokneses jeb Krievkalna salu, kur tiek veidota piemiņas vieta 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušajiem latviešiem — Likteņdārzs.
Vēsture
labot šo sadaļu
Līdz Livonijas krusta kariem Koknese bija latgaļu valsts pie Daugavas ūdensceļa. Kokneses senpilsēta atradās parka teritorijā tagadējo pilsdrupu apkārtnē, bet pati pils bija labi nocietināta un tās iedzīvotāju dzīves līmenis uz apkārtējo teritoriju fona bija augsts. Vācu krustnešu iebrukuma laikā Koknesē valdīja latgaļu valdnieks, vikingu pēcteču Polockas kņazu dzimtas radinieks Vetseke, kurš 1207. gadā kļuva par Rīgas bīskapa Alberta vasali. Pēc tam gan viņš nespēja sadzīvot ar ienācējiem un pameta Koknesi, aizceļodams uz Igauniju — Tērbatu, kur karoja pret krustnešiem. Neilgi pēc 1209. gada Kokneses valsts latgaļu valdnieka pils vietā pilskalnā tika uzcelta mūra pils, kas kļuva par vienu no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm pie Daugavas. Livonijā Koknese kļuva par ceturto lielāko pilsētu un Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci. Kokneses iedzīvotāji Livonijas laikā piedalījās daudzos aizstāvēšanās karagājienos pret krieviem un lietuviešiem.
1238. gadā Koknese pārgāja Rīgas bīskapu pakļautībā. Šai pašā gadsimtā novads nonāca Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, bet vēlāk to atkal pievienoja Rīgas arhibīskapijai. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības un vēlāk kļuva par Hanzas savienības locekli.
1561. gadā Livonijas kara laikā Koknesi ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par Kokenhuzu. 1577. gadā Koknesē mežonīgi iebruka Ivana IV Krievijas caristes karaspēks, kas to gandrīz pilnībā nopostīja. 1601. gadā Poļu-zviedru kara laikā notika Kokneses kauja, kurā poļi sakāva zviedru karaspēku. 1625. gadā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā ieņēma Kokneses pili. 1636. gadā Zviedru Vidzemē Koknese kļuva par vienu no četrām apriņķa pilsētām līdzās Rīgai, Tērbatai un Pērnavai.[5]
Otrā Ziemeļu kara laikā Koknesi iekaroja Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs, kas pārdēvēja to sava dēla vārdā (krievu: Царевич-Дмитриев). Pēc kara Kokneses pilsētas nozīme iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo krievu karaspēks to bija nopostījis un 17. gadsimta beigās tā zaudēja pilsētas tiesības. 1687. gadā tika uzcelta luterāņu baznīca, kuras iecirkņa prāvests bija Ernests Gliks. Lielā Ziemeļu kara laikā Koknesi iekaroja Saksijas armija, kas atkāpjoties uzspridzināja pili.
1721. gadā Koknese nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā. 1861. gadā gar Koknesi izbūvēja Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju, tomēr īpašu uzplaukumu Koknese nepiedzīvoja. 1930. gados Koknese bija liels ciems, pagasta centrs, šeit dzīvoja vairāk kā 500 cilvēku.
No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats, pēc tam Kokneses pagasta centrs Aizkraukles rajonā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru. 2021. gadā, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, Koknesei tika piešķirts pilsētas statuss.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personības
labot šo sadaļuIevērojamas personības, kas dzimušas vai dzīvojušas Koknesē:
- Jūlijs Feders (1838—1909) — gleznotājs, dzimis Kokneses krodzinieka ģimenē;
- Rūdolfs Blaumanis (1863—1908) — prozaiķis, dramaturgs un žurnālists; no 1885. līdz 1887. gadam strādājis Kokneses muižā par skrīveri, rakstvedi un muižas pārvaldnieku[7]
- Pēteris Stučka (1865—1932) — rakstnieks, jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas (1919) valdības vadītājs;
- Jānis Endzelīns (1873—1961) — valodnieks, Koknesē viņam bija vasarnīca "Nākās", kur arī miris;
- Monika Ose (1926—2006) — gleznotāja, akvareliste un mākslas pedagoģe.
- Māris Bružiks (1962) - bijis latviešu vieglatlēts, startējis trīssoļlēkšanas disciplīnā, kurā ir Latvijas rekordists. Pārstāvēja PSRS, vēlāk Latviju. Divkārtējs Eiropas čempions viegatlētikā telpās.
- Andrejs Gražulis (1993) — Latvijas Nacionālās Basketbola Izlases komandas spēlētājs
- Patrīcija Eiduka (2000) - latviešu distanču slēpotāja, 2018. gadā pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 10. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas slēpotāju sasniegums šāda līmeņa sacensībās.2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, kur 18 gadu vecumā bija otrā jaunākā Latvijas delegācijā.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Informācija par objektu: Koknese». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Indriķa hronikas teksts latviešu valodā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2013. gada 19. novembrī.
- ↑ "Ko pieredzējusi agrākā Kokneses pilsēta". Latvijas Kareivis (216). 1927. Arhivēts no oriģināla 2020. gada 3. februārī. Atjaunināts: 2018. gada 26. martā.
- ↑ CSB
- ↑ Ina Zelča. «Blaumaņa mantojums Kokneses muižā». apollo.lv, 11. februāris, 2007. Skatīts: 31. oktobris, 2017.[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koknese.- Latvijas bankas piemiņas monēta "Koknese"
- Kokneses mājas lapa