Koknese (valsts)

Latvijas
Latvijas vēsture
	<img alt="Coat of Arms of Latvia" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/45/Coat_of_arms_of_Latvia.svg/80px-Coat_of_arms_of_Latvia.svg.png" decoding="async" width="80" height="64" class="mw-file-element" data-file-width="780" data-file-height="620">
Senākās kultūras
	Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
	Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
	Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
	Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
	Senlatvijas tautu kristianizēšana
	Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
	Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
	Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
	Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
	Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
	Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
	Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
	Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
	Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
	Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
	Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
	Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
	Latviešu pagaidu nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
	Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
	Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
	Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
	Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
	Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
	Latvijas portāls; s; d; l;

	Kokneses ķēniņvalsts
	latīņu: Regnum Kukonois ; vācu: Fürstentum Kokenhusen
	Location of ķēniņvalsts (kņaziste)Kokneses teritorijas variācijas 12.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm
Pārvaldes centrs	Koknese
Reliģija	baltu pagānisms/pareizticība
Valdība	monarhija
	ķēniņš (regulus de Kukonois)
- pirms 1280.—1224. gada	Vetseke
Vēsture
- Polockas Rurikoviči iecēla savu vietvaldi pilskalnā pie Daugavas ūdensceļa	pirms 11. gadsimta
- Pievienoja Livonijas bīskapijai	1215

	Kokneses ķēniņvalsts
	latīņu: Regnum Kukonois ; vācu: Fürstentum Kokenhusen
	Location of ķēniņvalsts (kņaziste)Kokneses teritorijas variācijas 12.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm
Pārvaldes centrs	Koknese
Reliģija	baltu pagānisms/pareizticība
Valdība	monarhija
	ķēniņš (regulus de Kukonois)
- pirms 1280.—1224. gada	Vetseke
Vēsture
- Polockas Rurikoviči iecēla savu vietvaldi pilskalnā pie Daugavas ūdensceļa	pirms 11. gadsimta
- Pievienoja Livonijas bīskapijai	1215

Koknese (latīņu: Kukonouyes, Kukonois, vācu: Kokenhusen) bija seno latgaļu ķēniņvalsts (latīņu: regnum) pie Daugavas ūdensceļa. Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.

Nosaukuma izcelsme

Tiek uzskatīts,^[1] ka senākā Kokneses vietvārda (Kukonoyse) etimoloģija saistāma ar vārdu “koks” (augšzemnieku “kūks”) — varbūt ar nozīmi “koku savākšanas, sanešanas vieta”.^[2] Vēsturiski bijuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie un krieviskie varianti. Kokneses vārda vikingu vai vācu cilmes (Koggen+naes — “kuģa deguns”) hipotēzes piekritēji to saista ar kuģa smailo galu.^[3]

Pēc citas hipotēzes vietvārds ir atvasināts no upes Koknas nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta Pērses upe.^[4] Šo latgaļu izcelsmes vietvārdu krievi varējuši saprast no savas valodas viedokļa (куконос — 'kumps deguns') kā objektu, kas atrodas augstā izliektā zemes ragā.^[5] Liekas, par pareizu uzskatāms norādījums, ka šis latgaļu vietvārds citu valodu ietekmē pārveidojies (latīņu Kukenois, lejasvācu Kokenhus, Kokenhusen).^[6]

Teritorija

Jersika, Kokneses un Tālavas letgaļu zemes (1185—1230).

Rietumu pusē Koknese robežojusies ar Aizkraukles, Lielvārdes un Remines pilsnovadiem Daugavas lībiešu zemēs, ziemeļos ar Tolovas zemēm, austrumos ar Jersikas valsts Alenes pilsnovadu, bet dienvidos ar sēļu zemi, taču daudz nepārsniedzot Daugavu. Tādējādi Kokneses valsts ieņēmusi ap 20x50 km, t.i., ap 1000 km², lielu teritoriju, kur atradušās četras piecas pilis.^[7]

Hronoloģija

Kokneses pilsdrupas 19. gadsimtā.

Livonijas krusta karu laikā Kokneses pilī valdīja ķēniņš Viesceķis (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds it kā bijis Vjačeslavs (kriviču: Vjačko) un, iespējams, viņš ir bijis Polockas kņazu (kuri bija cēlušies no skandināvu vikingiem) radinieks. Daļa Kokneses iedzīvotāju hronikā dēvēti par pareizticīgiem rutēņiem (latīņu: ruthenes), tomēr tas vēl nenorāda uz viņu etnisko piederību.

1207. gadā Viesceķis kļuva par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm. Vēlākie notikumi liecina, ka Kokneses valsts ziemeļu daļa (Baltavas pilsnovads) kļuva par bīskapa Alberta daļu. 1208. gadā Zobenbrāļu ordeņa vasalis Lielvārdes Daniēls iebruka Koknesē, tomēr Alberts fon Bukshēvdens lika Viesceķi atbrīvot. Kad viņu sasniedz ziņas par bīskapa došanos jūrā, Viesceķis nolēma atgūt varu Koknesē un nogalināja pilī esošos krustnešus. Tomēr bīskaps Alberts sakopoja spēkus karagājienam uz Koknesi, Viesceķis nodedzināja Kokneses pili un devās uz Krievzemi. Latgaļu pils vietā ordenis uzcēla mūra pili, kas kļuva par vienu no stiprākajām pilīm pie Daugavas ūdensceļa.

1215. gadā Polockas kņazs atsacījās no tiesībām uz Koknesi, lai gan viņam tādas nav bijušas. 1238. gadā pils nokļuva Rīgas bīskapa pakļautībā. 1269. gadā Koknesi izlēņoja Tīznehauzenu dzimtai. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības un kļuva par ilgstošu cīņu objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju.

Atsauces

↑ Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.
↑ Спрогис И.Я. Паиятники латышкого народного творчества. Вильна, 1868., XXI, 320 с.
↑ Taube M. Russische und litauische Fürsten an der Düna zur Zeit der deutschen Eroberung Livlands (XII. und XIII.Jahrhundert). — Jahrbücher für Kultur und Geschichte der Slaven, NF, 1935, Bd.11, H.3/4, S.367-503.
↑ Генрих Латвийский. Хроника Ливонии. / Подготовил. С.А. Аннинский. — Москва/Ленинград, 1938
↑ Булкин В.А. Герцике и Кукенойс. (К постановке проблемы.) — Проблемы отечественной и всеобщей истории, вып.11. Изд. Ленинградского университета. Л.. 1988. С.124-139.
↑ Johansen P. Volksetymologie und Ortsnamenkunde erläutert am Beispiel Livlands. — Journal de la société Finno-ougrienne, vol.56. Helsinki, 1952. P.1-33.
↑ Indriķa hronika. XI Arhivēts 2010. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)

Literatūra

Vita Upmale, Daina Liepiņa „Koknese 725”. — Fonds Koknesei, Koknese 2002.
Jānis Blese „Koknese ar atskatu tālākā pagātnē”. — Atēna 1998. ISBN 998463504X
Stephen Turnbull "Crusader Castles of the Teutonic Knights (2) : Baltic Stone Castles 1184 — 1560". — Osprey Pub., Oxford 2004. ISBN 1849080186

Ārējās saites

[1] Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.

[2] Спрогис И.Я. Паиятники латышкого народного творчества. Вильна, 1868., XXI, 320 с.

[3] Taube M. Russische und litauische Fürsten an der Düna zur Zeit der deutschen Eroberung Livlands (XII. und XIII.Jahrhundert). — Jahrbücher für Kultur und Geschichte der Slaven, NF, 1935, Bd.11, H.3/4, S.367-503.

[4] Генрих Латвийский. Хроника Ливонии. / Подготовил. С.А. Аннинский. — Москва/Ленинград, 1938

[5] Булкин В.А. Герцике и Кукенойс. (К постановке проблемы.) — Проблемы отечественной и всеобщей истории, вып.11. Изд. Ленинградского университета. Л.. 1988. С.124-139.

[6] Johansen P. Volksetymologie und Ortsnamenkunde erläutert am Beispiel Livlands. — Journal de la société Finno-ougrienne, vol.56. Helsinki, 1952. P.1-33.

[7] Indriķa hronika. XI Arhivēts 2010. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]