Carnikavas novads
Carnikavas novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas. Novads atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei. Robežojas ar Rīgas pilsētu un Garkalnes, Ādažu un Saulkrastu novadiem. Novada centrs ir Carnikava, kas atrodas 25 km attālumā no Rīgas.
Carnikavas novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
|
||||||
Centrs: | Carnikava | |||||
Platība: | 80,2[1] km2 | |||||
Iedzīvotāji (2014): | 6909[2] | |||||
Blīvums: | 86.1 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2006. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Daiga Mieriņa (LZS) | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
![]() |
DabaLabot
Kopējā novada platība ir 80,2 kvadrātkilometru, no kuriem lielāko daļu aizņem meži, bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota lauksaimniecībai. Carnikava ir pazīstama ar dabas parku "Piejūra", kur sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. Parks aizņem apmēram piektdaļu visas novada teritorijas.
UpesLabot
EzeriLabot
VēstureLabot
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām — koka Carnikavas baznīcu (nodegusi 2017. gadā) un koka[3] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle).
19. gadsimtā tagadējā Carnikavas novada teritorija atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Carnikavas muiža, saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā.[4]
1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Carnikavas ciems ietilpa Saulkrastu rajonā, 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Carnikavas pagastu izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku kolhoza «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju P1. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par novadu.[5]
Administratīvais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietasLabot
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Pašvaldības vadītāja ir Daiga Mieriņa. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bijusi Elfa Slociniece, īslaicīgi Imants Krastiņš.
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami Carnikavas novada novadniekiLabot
- Johans Augusts Lēberehts Albanuss (1765-1839), mācītājs Kalngales pastorātā [1], cenzors, Rīgas Domskolas rektors, Vidzemes guberņas ģimnāzijas direktors
- Anna Auziņa (1975), dzejniece
- Ludmila Azarova (Vāciete) (1935-2012), žurnāliste un dzejniece
- Agita Balode (1962), gleznotāja
- Mārtiņš Reinholds Bernhards (1879-1937), Pētera Stučkas 1919. gada L.S.P.R. boļševiku valsts jūras kara flotes komandieris[7], tāļbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrografs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs[8]
- Kristofs Frīdrihs Brose (1773-1827), mācītājs Kangales pastorātā, rakstnieks, Maskavas univeritātes mācībspēks, mēnešrakstu "Ruthenia" izdevējs [2]
- Ilmārs Drēziņš (1930), būvinženieris;
- Jēkabs Aleksandrs Dzenis (1983-1979), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, akciju sabiedrības "Laima" valdes loceklis[9]
- Heinrigs Gēgingers (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septebrī Lissā, Vācijā), rūpnieks
- Modris Ģelzis (1929-2009), arhitekts
- Gunārs Freimanis (1927-1993)[10], dzejnieks un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upuris
- Aleksandrs Jaunbērzs (1882-1969), Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis, Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs
- Benedikts Kalnačs (1965), literatūrzinātnieks, dzīvoja Garciemā
- Ramons Kepe (1932-2013), operdziedātājs
- Rita Kukaine (1922-2011), mikrobioloģe, LZA Mikrobioloģijas institūta direktore, PSRS Augstākās padomes deputāte
- Harijs Lapiņš, PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks
- Jānis Vilhelms Lāce (1904-1966), LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs[11], viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem (vasarās dzīvoja Garciema «Dīķos»)
- Visvaldis Lāms (1923-1992), rakstnieks[11].
- Anrijs Matīss (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs
- Māra Marnauza (1963), kordiriģente
- Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena (1719-1987)[12], Krievijas Impērijas politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas favorīte un mīļākā[13]
- Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens (1726-1798) Krievijas Impērijas virskambarkungs, tiesībzinātnieks, landrāts, valsts padomnieks
- Frīdrihs Meins[14] (1593-1659)[15], tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas profesors, alķīmiķis[16], kurš pirmais drukā publicējis dainas latviešu valodā.[17]
- Zigurds Neimanis (1947), aktieris, režisors
- Jāzeps Osmanis (1932-2014), dzejnieks[11].
- Miķelis Voldemārs Pētersons (1893-1977), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris[18]
- Jēkabs Prīmanis (1892-1971), antropologs un eiģēniķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes un Baltijas universitātes profesors
- Kristians Heinrihs Panders (1794-1865), paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins darbā Sugu izcelšanās atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.[19]
- Lilija Sniedze (1922-2008), operdziedātāja dzīvoja izcilās arhitektes Staņas veidotā ēkā Garciemā[20]
- Mārtiņš Eduards Šiliņš (1900-?), Sidnejas latviešu biedrības priekšnieks
- Mārtiņš Štālbergs (1867-1942), tāļbraucējs kapteinis[21]
- Ferdinands Erdmans Štolls (1816-1893), mācītājs Kalngales pastorātā [3]
- Vilnis Titāns (1944-2006), tēlnieks
- Aina Tītmane (1928), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984-1996)[22]
- Ojārs Vācietis (1933-1983), dzejnieks
- Mārtiņš Vācietis (1873-1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, kara ministrs
- Melānija Vanaga (1905-1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upuris
- Andris Vējāns (1927-2005), LPSR miera komitejas priekšsēdētājs, dzīvoja Garciemā
- Kaspars Vingris, kapitālsabiedrības «Eiropas dzelszceļa līnijas» (RailBaltic īstenotājs) valdes priekšsēdētājs
- Tālis Vīksna (1951-2005), šahists
- Alfrēds Vītols (1896-1974), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, izcēlies Brīvības cīņu kaujās pie Carnikavas
- Alvis Vītoliņš (1946-1997), šahists
- Pēteris Zandbergs (1894-1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
- ↑ Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam[novecojusi saite]
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ 46-47. lpp.
- ↑ Bernhards, R., kapt. "Piezīvojumi un novērojumi Polinēzijā", Latvijas Jaunatne, Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.
- ↑ Jēkabs Aleksandrs Dzenis
- ↑ Gunārs Feimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs
- ↑ 11,0 11,1 11,2 Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", Darba Balss, Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.
- ↑ http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908
- ↑ Анисимов, Евгений. Иван VI Антонович. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. ISBN 978-5-235-03026-8. http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307
- ↑ Silinš, Uldis. Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944. Elpa, 2002. 38. lpp.
- ↑ http://libris.kb.se/bib/2518137
- ↑ Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.
- ↑ Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.
- ↑ Miķelis Voldemārs Pētersons
- ↑ Charles Robert Darwin. On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life. London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.
- ↑ Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», Diena (laikraksts), 2007, 14. jūlijs
- ↑ Mārtiņš Štālbergs, kapteinis
- ↑ Aina Tītmane
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |