Jaunpiebalgas novads

Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastam. 2021. gada teritoriālās reformas gaitā pievienots Cēsu novadam.[5]

Jaunpiebalgas novads
(2009—2021)
Jaunpiebalgas novada karte.png
Jaunpiebalgas novada karogs Jaunpiebalgas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Jaunpiebalga
Kopējā platība:[2] 251,2 km2
 • Sauszeme: 245,8 km2
 • Ūdens: 5,4 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 1 992
Blīvums: 8,1 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Jaunpiebalgas pagasts
Zosēnu pagasts
Mājaslapa: www.jaunpiebalga.lv
Jaunpiebalgas novads Vikikrātuvē

DabaLabot

VēstureLabot

13. gadsimtā Jaunpiebalgas novads atradās Tālavas letgaļu Piebalgas pilsnovadā. 1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes.[6]

1530. gadā Piebalgas pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude), pēc Livonijas kara Piebalgas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Zviedru Vidzemes laikā Piebalgas pilsmuižas zemes sadalīja divās muižās, ko sāka dēvēt par Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu (Neuhof). Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I 1711. gadā abas Piebalgas muižas piešķīra savam karavadonim Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācējiem tās piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.[7]

Teritoriālais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Jaunpiebalgas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (2235)
  
93.6%
Krievi (69)
  
2.9%
Ukraiņi (36)
  
1.5%
Cita tautība (47)
  
2.0%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

Darbojas regbija klubs "Livonia".

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Jaunpiebalgā atrodas luterāņu baznīca un netālu no Jaunpiebalgas — katoļu baznīca.

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 31. augustā.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  3. 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  4. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  5. «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-02-23.
  6. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 47 lpp.
  7. «pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2015. gada 15. jūlijā.
  8. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saitesLabot