Atvērt galveno izvēlni

DabaLabot

VēstureLabot

13. gadsimtā Jaunpiebalgas novads atradās Tālavas letgaļu Piebalgas pilsnovadā. 1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes.[3]

1530. gadā Piebalgas pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude), pēc Livonijas kara Piebalgas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Zviedru Vidzemes laikā Piebalgas pilsmuižas zemes sadalīja divās muižās, ko sāka dēvēt par Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu (Neuhof). Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I 1711. gadā abas Piebalgas muižas piešķīra savam karavadonim Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācējiem tās piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.[4]

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Jaunpiebalgas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (2235)
  
93.6%
Krievi (69)
  
2.9%
Ukraiņi (36)
  
1.5%
Cita tautība (47)
  
2.0%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

Darbojas regbija klubs "Livonia".

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Jaunpiebalgā atrodas luterāņu baznīca un netālu no Jaunpiebalgas — katoļu baznīca.

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot