Baldones novads

Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā. Vēsturiski Baldones novads atradies Zemgalē (senajā Upmales novadā), bet kopš 1923. gada, kad Baldones pagastu iekļāva Rīgas apriņķī, tas tiek pieskaitīts Vidzemei. Dienvidos novads robežojās ar Iecavas un Vecumnieku novadiem, rietumos — ar Olaines un Ķekavas novadiem, ziemeļos — Ķekavas novadu, bet austrumos — ar Ķeguma novadu.

Baldones novads (2008—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Baldone
Kopējā platība:	179,1 km2
• Sauszeme:	175,8 km2
• Ūdens:	3,3 km2
Iedzīvotāji (2021):	5 446
Blīvums (2021):	31,0 iedz./km2
Izveidots:	2008. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Baldones pilsēta Baldones pagasts
Mājaslapa:	www.baldone.lv
Baldones novads Vikikrātuvē

Baldones novads atradās Latvijas centrālajā daļā, Rīgas plānošanas reģionā un robežojās ar Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām. Baldones novada teritorija sastāvēja no Baldones pilsētas un Baldones pagasta. Baldones novada platība bija 179,1 km², no tiem 9,5 km² aizņēma pilsēta. Novada teritoriju šķērsoja Eiropas autoceļš E67, A7 Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle), un valsts reģionālais ceļš P89 Ķekava—Skaistkalne.

Daba

Upmales paugurlīdzenuma rietumu mala pie Pulkarnes

Daugavas un Ķeguma virzienā pārsvarā ir mežu masīvi. Cauri Baldones novadam tek Ķekavas un Misas upes, bet pie Mercendarbes sākas Bērze jeb Bērzene. Baldones novads ir bagāts ar daudzām sīkām upītēm — Mīlupīte, Kausupe, Sūnupe, Bēčupīte, Zites strauts, Mellais strauts, Melnais strauts un citas. Novada austrumos trīs nelieli ezeriņi: Kausezers, Zāļezers, Pakuļezers. Pie Riekstukalna karsta Liliju ezers.

Reljefs

Skats uz Morisonkalnu no Vanagkalna

Novads izvietojies lielākoties Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, rietumu daļa — Tīreļu līdzenumā. Reljefs teritorijas dienvidu daļā ir vienmērīgs un samērā līdzens, ap Baldones pilsētu — nedaudz paugurains. Cauri novadam stiepjas Baldones—Vecumnieku pauguraine, kurai raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri, pakalni.

Baldones—Vecumnieku pauguraines augstākais pacēlums ir Riekstukalns, kura augstums ir 85,2 metri vjl. Absolūtie augstumi nolaidenumā ir 30—80 metri vjl. Dienvidu daļā esošais limnoglaciālais līdzenums noformējies, ledājam atkāpjoties. Vietām sastopamas arī ledāja akumulatīvās formas, atsevišķi kēmi, arī kāpas. Absolūtās augstuma atzīmes svārstās robežās no 23—35 metriem vjl., vietām, sevišķi Baldones apkaimē, paceļas atsevišķi pauguri, kuru absolūtās atzīmes pārsniedz 80 metrus vjl. Baldoni ieskauj septiņi pauguri: Riekstukalns (85,2 m), Morisona kalns (81,7 m), Bēču kalns (64 m), Ezītes kalns (60 m), Vilšķērstu kalns (60 m), Vanagkalns (46 m) un Lapteinas kalns (45 m).

Ģeoloģiskais raksturojums

Liliju ezers karsta kritenē pie Riekstukalna

Ģeomorfoloģiski Baldones novada teritorija atrodas Viduslatvijas zemienē, augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā. Tas sastāv no dolomītiem, dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeņiem (karsta masīvā ar aktīviem karsta procesiem). Ap 15—160 metru dziļumā ir sastopams smilšakmens. Svītas augšdaļā un apakšdaļā atrodas ūdensnecaurlaidīgu mālainu iežu slāņi. Svītā notiek intensīva ūdens cirkulācija. Cirkulējošie ūdeņi stipri šķīdina ģipšakmeni, radot karsta parādības (arī kritenes). Kvartāra nogulumu biezums ir aptuveni 20 metri, vietām vairāk. To augšējā daļā dominē mālainie vai arī putekļainie nogulumi. Rupjāks materiāls — grants vai smiltis sastopams tikai nelielās platībās. Baldones novada, tāpat kā visas Latvijas teritorijas, ģeoloģiskās uzbūves pamatelementi ir kristāliskais pamatklintājs un nogulumieži. Kristālisko pamatklintāju veido dažāda sastāva metamorfie (daudzveidīgie kristāliskie slānekļi, amfibolīti, gneisi, plagiogneisi u.c.) un intruzīvie ieži, kas veidojušies arhajā un agrajā proterozojā. Pirmskvartāra nogulumus veido kembrija, ordovika, silūra un devona terigēnie ieži, karbonātieži un sulfātieži.

Klimats

Mazais Kausezers

Baldones novads, saskaņā ar Latvijas agroklimatisko rajonēšanu, ietilpst Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma rajonā, kur klimatu nosaka Atlantijas okeāna un Baltijas jūras gaisa masas. Klimats ir mēreni silts un mitrs, kā ietekmē teritorijai ir raksturīgas siltākas ziemas un vēsākas vasaras. Novads atrodas Atlantiskā ciklona un Kontinentālā anticiklona ietekmē. Gada laikā teritoriju šķērso vidēji 120—150 ciklonu un 160—170 anticiklonu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 664 mm, kas ir divas reizes vairāk par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

Pavasaris parasti sākas marta otrajā dekādē. Dominē ziemeļu puses vēji ar vidējo ātrumu 3,5—4,5 m/s. Nokrišņu daudzums parasti ir robežās no 90 līdz 120 mm. Gaisa mitrums samazinās līdz pat 55%. Vasara sākas jūnija pirmajā dekādē. Vasaras ir samērā mitras. Nokrišņu daudzums ir 185—225 mm. Dominē dienvidrietumu un nereti arī ziemeļu vēji. Apmākušos dienu skaits nepārsniedz 10 dienas mēnesī. Nereta parādība ir negaiss, kuru bieži pavada brāzmains vējš un kas sev līdz var nest arī stipras lietusgāzes un pat krusu. Veģetācijas periods ilgst 180—190 dienu. Rudens sākas septembra otrajā vai trešajā dekādē, dominē dienvidrietumu un rietumu vēji ar vidējo ātrumu 2—5 m/s. Gaisa mitrums pieaug no 65—70% septembrī līdz 80—90% novembrī. Ziema parasti sākas decembra otrajā vai trešajā dekādē. Ziemā dominē dienvidu, dienvidrietumu vēji ar vidējo ātrumu 4—4,5 m/sek. Apmēram 10 dienas putina. Bezvēja dienu skaits mēnesī ir 24. Gaisa mitrums ir no 85—90%. Bieži vērojama atkala. Miglainu dienu skaits vidēji ir 13—18. Nokrišņu daudzums — 60—90 mm. Sniega sega turas 80—100 dienas. Maksimālais sniega segas biezums reti pārsniedz 50 cm. Vidējā temperatūra janvārī ir −5 °C. Grunts sasalšanas dziļums vidēji 1—1,2 m.

Baldones novadā nav izvietota neviena oficiāla Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vai Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskā novērojumu stacija, tādēļ klimatiskā informācija par novadu ir aptuvena un nav zināmi precīzi temperatūras un citu meteoroloģisko lielumu ekstrēmi. Tuvākās LVC novērojumu stacijas atrodas Ķekavā, Saulkalnē un Zariņos (uz dienvidiem no Iecavas).

Vēsture

Baldones novada apkārtne ir bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. Pirmie iedzīvotāji bija ziemeļbriežu mednieki, par to liecina arheoloģiskie atradumi — akmens cirvji un kapļi. Dzelzs laikmeta sākumā apkārtne bija maz apdzīvota — Baldones novads bija pārklāts ar mežiem, tādēļ to apmeklēja vien apkārtējo vietu iedzīvotāji, dodoties medībās. Livonijas laikā līdz 1366. gadam Baldones novada teritorija ietilpa Mežotnes pils novadā, no 1366. līdz 1450. gadam tas bija Jelgavas komturejas, bet no 1450. gada Bauskas fogtijas sastāvdaļa. 1561. gadā Baldones novada teritorija tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā un no 1562. līdz 1795. gadam tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. Baldones apkārtnes teritorija bija sadalīta četros pagastos, kas tika nosaukti muižu vārdos — Baldones kroņa pagasts, Mercendorfas dzimtas pagasts, Mācītāja dzimtas pagasts un Mežkunga kroņa pagasts. Jēkaba Ketlera laikā no 1642. līdz 1682. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga "sloboda" — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. Krievijas Impērijas sastāvā Baldone atradās no 1795. līdz 1915. gadam. Šajā laikā tika uzceltas daudzas zemnieku mājas, vairums kuru nosaukumi ir saglabājušies līdz mūsdienām. 18. gadsimta otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu dēļ tajā esošā sēravota, savukārt 19. gadsimtā tika izveidotas pirmās Baldones skolas.

Pēc Latvijas Republikas izveides no 1918. līdz 1923. gadam Baldones apkārtnes teritoriju veidoja divas atsevišķas teritoriālas vienības — Baldones pagasts un Mercendorfas pagasts. 1923. gadā abus pagastus apvienoja un izveidoja vienu — Baldones pagastu, kas tika iekļauts Rīgas apriņķī. No 1921. līdz 1923. gadam tika izbūvēts zirgu tramvajs līdz pārceltuvei Ikšķilē, bet 1924. gadā šoseja Rīga—Baldone (autoceļš P89 un P91), pa kuru atklāja autobusu satiksmi uz Rīgu. Šajā laikā notika straujš Baldones kūrorta uzplaukums, kas veicināja Baldones kā miesta un pagasta attīstību kopumā. No 1923. līdz 1949. gadam Baldone bija pagasta centrs, no 1950. līdz 1960. gadam tas bija strādnieku ciemats, bet no 1960. līdz pat 1991. gadam — pilsētciemats. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs. 1991. gadā Baldonei piešķīra pilsētas tiesības. Pēc novadu reformas, 2009. gadā izveidoja Baldones novadu, kurā ietilpst Baldones pilsēta un pagasts.

Teritoriālais iedalījums

Baldones novads veidojas no divām teritoriālajām vienībām — Baldones pilsētas un Baldones pagasta. Pilsētai un pagastam nav atsevišķu pārvalžu — administratīvās funkcijas pilda novada pašvaldība.

Pilsēta/pagasts	Centrs (pārvalde)	Platība		Iedzīvotāji (2018)		Iedzīvotāju blīvums (2018)
		km²	%	skaits	%
Baldone		9.5	5.3	3996	68.8	420.6
Baldones pagasts	Baldone	169.6	94.7	1815	31.2	10.7

Apdzīvotās vietas

Vārpu ciema centrālais krustojums

Nozīmīgākās apdzīvotas vietas novadā ir tā centrs Baldones pilsēta, kā arī lielākie ciemi Vārpas, Mercendarbe un Pulkarne. Citas mazākās apdzīvotās vietas ir mazciemi Riekstukalns un Sūnupes, skrajciemi Skurbenieši, Spaļenieki un Stūri, kā arī vasarnīcu ciemi Misa, Rozītes, Sarma un Kažoki.

Baldone dibināta kā kūrvieta, pie kuras laika gaitā izaugusi apdzīvota vieta. Līdz ar sanatorijas paplašināšanos Baldone ieguva ciema (1925) statusu. pēc Otrā pasaules kara (1950) — strādnieku ciemata (no 1960. gada — pilsētciemata) statusu, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas — pilsētas (1991) statusu. 2016. gadā tika paplašinātas pilsētas robežas, tajā iekļaujot Avotu, Mežvidu un Laiņu ciemus.

Vārpas, Mercendarbe un Pulkarne veidojušies ap kādreizējiem muižu centriem. Vārpas veidojušās ap bijušās Baldones muižas centru un tur atradās Baldones pagastvalde. Pulkarnē bija Pulkarnes pagasta (vēlāk pievienots Doles pagastam) valde un skola.

Riekstukalna ciems izveidojies pēc 1959. gada, kad tur uzsākta Latvijas Universitātes Baldones observatorijas būve.

Nosaukums	Apdzīvotās vietas tips	Iedzīvotāju skaits	Gads
Baldone	novada pilsēta	3996	2018
Kažoki	vasarnīcu ciems	8	2013
Mercendarbe	vidējciems	132	2005
Misa	vasarnīcu ciems	24	2013
Pulkarne	skrajciems	65	2005
Riekstukalns	mazciems	29	2005
Rozītes	vasarnīcu ciems	0
Sarma	vasarnīcu ciems	22	2013
Skurbenieši	skrajciems	18	2005
Spaļenieki	skrajciems	15	2005
Stūri	skrajciems	23	2005
Sūnupes	mazciems	40	2018
Vārpas	vidējciems	169	2018

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits novadā 2018. gada 1. jūlijā bija 5811, no kuriem Baldones pilsētā — 3996 iedzīvotāji, bet Baldones pagastā — 1815 iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotāju iekšējā migrācija ir bijusi labvēlīga Baldones novadam, jo līdzīgi citām Rīgas aglomerācijas teritorijām, Baldones novadā ir novērots iedzīvotāju skaita pieaugums, pretstatā citām pašvaldībām un valstij kopumā. 1990. gadā Baldones novadā dzīvoja 5037 iedzīvotāji. Lielākais skaita samazinājums tika novērots 1995. gadā — 4786 iedzīvotāji. Periodā no 2000. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaita dinamika Baldones novadā bija stabili pozitīva. Tās augstākā izaugsme pret iepriekšējo gadu bija vērojama 2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits pieauga par 196 iedzīvotājiem jeb 3,57% pret iepriekšējo gadu. Salīdzinājumā, lielāks iedzīvotāju skaita pieaugums 2010. gadā bija vērojams tikai Garkalnes (5,24%), Ikšķiles (3,71%) un Mārupes (6,19%) novados. Pārējos apkaimes novados bija vērojams zemāks iedzīvotāju skaita pieaugums vai arī samazinājums. Iedzīvotāju skaita pieaugums Baldones novadā notika uz pozitīvas iedzīvotāju migrācijas rēķina.

Etniskais sastāvs

Baldones novads ir izteikti latvisks Pierīgas novads. Procentuāli latviešu Baldones novadā ir 84,66% (4846 iedz.) no visiem iedzīvotājiem, krievi — 8,63% (494 iedz.), baltkrievi — 2,06% (118 iedz.), lietuvieši — 1,40% (80 iedz.), bet pārējie 3,25% (186 iedz.).

Baldones novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (4801)			85.2%
Krievi (466)			8.3%
Baltkrievi (96)			1.7%
Lietuvieši (69)			1.2%
Cita tautība (133)			2.4%
Nav izvēlēta (67)			1.2%

Reliģija

Baldonē atrodas luterāņu baznīca un darbojas arī katoļu draudze.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne