Šis raksts ir par seno Gaujas līvu zemi. Par citām jēdziena Turaida nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Turaida (latīņu: Thoreida, Thoreyda; lībiešu: Taara aed — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē. 13. gadsimta sākumā Turaida bija sadalīta divās daļās. Labā krasta novadā jeb Kaupo daļā valdīja Anno, Kaupo un Vesiķis. Kreisā krasta novadā jeb Dabreļa daļā valdīja Dabrelis, viņa kaimiņu novadā valdīja Ninnus. 1207. gadā Kaupo daļu ieguva Livonijas bīskaps, bet Dabreļa daļu Zobenbrāļu ordenis. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.

Taara aed
Turaida
11. gadsimts – 1206. gads
Location of zeme
Location of zeme
Turaidas zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm.
Pārvaldes centrs Turaidas pils
Reliģija līvu pagānisms
Valdība militāra aristokrātija
vecākais Anno
Kaupo
Vesiķis
Vēsture
 - Dibināta 11. gadsimts
 - Turaidu iekļāva Livonijas bīskapijas sastāvā 1206. gads

Nosaukuma cilme

labot šo sadaļu

Turaidas nosaukums senajos tekstos ir rakstīts divos atšķirīgos variantos, gan kā Toreida (Thoreida, Thoreyda, Toreidia, Thoreydia, Thoreiden, Thoreyden), gan arī kā Treidene (Dreiden, Threiden, Treyden, Treydenn, Treygden). Vietvārda pirmajā daļā lielāka daļa pētnieku saskata seno vikingu pērkona dieva Tora (Thor) vārdu. Par to, ka dažas tagadējās Baltijas ciltis pielūgušas Toru liecina arī Indriķa hronikas liecība par to, ka Sāmsalas iedzīvotāju dievs ir Tarapita. Uzskata, ka dieva nosaukums patiesībā bijis "Tāra", bet "Tarapita" bija sauciens pēc palīdzības: "Tāra, avita!" (Tāra, palīdzi!).[1] Pirmais Turaidas vārda nozīmi kā "Tāras dārzs" 1895. gadā mēģināja skaidrot Kārlis fon Lēviss of Menārs savā ceļvedī pa Vidzemes Šveici. Viņš tur rakstīja: „...Thoreida, d.i. „Taras Garten", wie die Ureinwohner sie nannen..." (‘Toreida, t.i., "Tāras dārzs" kā to sauca seniedzīvotāji').[2] Populārajā Vanagu Kārļa 1937. gadā izdotajā ceļvedī bija rakstīts, ka Kaupo Lielā pils saukta arī par Toreidu, jo Tara aida lībiski nozīmē "Dieva dārzs".[3]

 
Krustnešu dibinātās Turaidas mūra pils atliekas (2006)
  1. Tenu Karma. Vai Turaida ir Dieva dārzs? Mēnešraksts „Līvli" 4/1995
  2. Karl von Löwis of Menar. Führer durch die Livländische Schweiz. R., 1912
  3. K. Vanags. Ceļvedis pa dzimto zemi. 1. daļa. Vidzeme un Latgale. R., 1937. 203. lp.
  • Karl von Löwis of Menar. Führer durch die Livländische Schweiz. R., 1912.

Ārējās saites

labot šo sadaļu