Skrīveru pagasts

Skrīveru pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Aizkraukles novads
Centrs:	Skrīveri
Kopējā platība:	105,5 km2
• Sauszeme:	102,7 km2
• Ūdens:	2,7 km2
Iedzīvotāji (2022):	3 430
Blīvums (2022):	33,4 iedz./km2
Mājaslapa:	www.skriveri.lv
	Skrīveru pagasts Vikikrātuvē

Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, Aizkraukles un Jaunjelgavas pagastiem, kā arī Ogres novada Jumpravas, Krapes un Lēdmanes pagastiem. Pagastsa centrs atradās Skrīveros.

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Skrīveru novads. 2021. gadā Skrīveru novadu iekļāva jaunajā Aizkraukles novadā.

Daba Labot

Pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma austrumu daļā, Daugavas senlejas labajā krastā.^[4] Reljefs lēzeni viļņots, to veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti drumlini (morēnpauguri), kas vietām sasniedz 6 km garumu un 400—600 m platumu. Virsas augstākais punkts (93,8 m) novada rietumos pie "Jaunsilmicēm".

Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Skrīveru apkaimē sporādiski sastopamas velēnu karbonātaugsnes.

Klimats Labot

Klimats raksturojams kā pārejošs no jūras uz kontinentālo klimatu. Pagastam raksturīga salīdzinoši auksta un ilgstoša ziema un karsta vasara. Pats aukstākais gada mēnesis ir janvāris (vidējā mēneša temperatūra -6,2 °C), pats karstākais mēnesis – jūlijs (vidējā mēneša temperatūra +17,1 °C). Bezsala perioda ilgums ir 132 dienas. Noturīga sniega sega parasti pastāv laikā starp 15. decembri un 26. martu.

Upes Labot

Līču ūdenskrātuve

Gar pagasta dienvidu malu plūst Daugava, pie kuras baseina pieder visas novada ūdensteces:

Ezeri Labot

Pagasta lielākās ūdenstilpes ir Līču ūdenskrātuve un Kalnmuižas ezers.

Vēsture Labot

Skrīveru novada ģerbonis

1935. gadā Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji.^[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Skrīveru ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Skrīveru ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās.^[6] 1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par Skrīveru novadu. 2021. gadā Skrīveru novadu pievienoja jaunajam Aizkraukles novadam.

Teritoriālais iedalījums Labot

Apdzīvotās vietas Labot

Apdzīvotās vietas: Skrīveri, Klidziņa, Līči, Zemkopības institūts, Ziedugravas.

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	2 320	—
1967	4 100	+76.7%
1979	4 152	+1.3%

Gads	Iedz.	±%
1989	4 277	+3.0%
2000	4 114	−3.8%
2011	3 708	−9.9%

Gads	Iedz.	±%
2021	3 362	−9.3%

Nacionālais sastāvs Labot

Skrīveru pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[8]

Latvieši (3285)			88.5%
Krievi (230)			6.2%
Baltkrievi (42)			1.1%
Cita tautība (153)			4.1%

Pašvaldība Labot

Tautsaimniecība Labot

Pagastā darbojas Skrīveru dzirnavu HES.

Izglītība Labot

Sports Labot

Kultūra Labot

Reliģija Labot

Ievērojamas personības Labot

Ievērojamas vietas Labot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Skrīveru novadā

Kraukļu akmens - kulta vieta pie Kaktiņiem, Rīgas - Daugavpils un Skrīveru šosejas krustojumā
Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta
Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar baznīcas vietu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta^[9]
Ūdensdzirnavas ar vilnas pārstrādes iekārtu

Attēlu galerija Labot

Atsauces Labot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Skrīveru novada mājaslapa
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ CSB
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

Ārējās saites Labot

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[4] Skrīveru novada mājaslapa

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[7] CSB

[8] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[9] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]