Skrīveru pagasts

(Pāradresēts no Skrīveru novads)

Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, Aizkraukles un Jaunjelgavas pagastiem, kā arī Ogres novada Jumpravas, Krapes un Lēdmanes pagastiem. Pagastsa centrs atradās Skrīveros.

Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Aizkraukles novads
Centrs: Skrīveri
Kopējā platība:[1] 105,5 km2
 • Sauszeme: 102,7 km2
 • Ūdens: 2,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 3 375
Blīvums (2023): 32,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.skriveri.lv
Skrīveru pagasts Vikikrātuvē

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Skrīveru novads. 2021. gadā Skrīveru novadu iekļāva jaunajā Aizkraukles novadā.

Daba labot šo sadaļu

Pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma austrumu daļā, Daugavas senlejas labajā krastā.[4] Reljefs lēzeni viļņots, to veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti drumlini (morēnpauguri), kas vietām sasniedz 6 km garumu un 400—600 m platumu. Virsas augstākais punkts (93,8 m) novada rietumos pie "Jaunsilmicēm".

Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Skrīveru apkaimē sporādiski sastopamas velēnu karbonātaugsnes.

Klimats labot šo sadaļu

Klimats raksturojams kā pārejošs no jūras uz kontinentālo klimatu. Pagastam raksturīga salīdzinoši auksta un ilgstoša ziema un karsta vasara. Pats aukstākais gada mēnesis ir janvāris (vidējā mēneša temperatūra -6,2 °C), pats karstākais mēnesis – jūlijs (vidējā mēneša temperatūra +17,1 °C). Bezsala perioda ilgums ir 132 dienas. Noturīga sniega sega parasti pastāv laikā starp 15. decembri un 26. martu.

Upes labot šo sadaļu

 
Līču ūdenskrātuve

Gar pagasta dienvidu malu plūst Daugava, pie kuras baseina pieder visas novada ūdensteces:

Ezeri labot šo sadaļu

Pagasta lielākās ūdenstilpes ir Līču ūdenskrātuve un Kalnmuižas ezers.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Skrīveru novada ģerbonis

1935. gadā Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Skrīveru ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Skrīveru ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās.[6] 1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par Skrīveru novadu. 2021. gadā Skrīveru novadu pievienoja jaunajam Aizkraukles novadam.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas: Skrīveri, Klidziņa, Līči, Zemkopības institūts, Ziedugravas.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 320—    
19593 347+44.3%
19674 100+22.5%
GadsIedz.±%
19794 152+1.3%
19894 277+3.0%
20004 114−3.8%
GadsIedz.±%
20113 708−9.9%
20213 362−9.3%

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Skrīveru pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (3285)
  
88.5%
Krievi (230)
  
6.2%
Baltkrievi (42)
  
1.1%
Cita tautība (153)
  
4.1%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Pagastā darbojas Skrīveru dzirnavu HES.

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

  • Kraukļu akmens - kulta vieta pie Kaktiņiem, Rīgas - Daugavpils un Skrīveru šosejas krustojumā
  • Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta
  • Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar baznīcas vietu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta[9]
  • Ūdensdzirnavas ar vilnas pārstrādes iekārtu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu