Atvērt galveno izvēlni

Skrīveru novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar Lielvārdes, Ogres, Aizkraukles un Jaunjelgavas novadiem. Novada centrs atrodas Skrīveros.

Skrīveru novads
Skrīveru novada karte.png
Skrīveru novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Skrīveri
Platība: 105,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 4 066[1]
Blīvums: 38.6 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andris Zālītis (Mēs Skrīveriem)
Mājaslapa: www.skriveri.lv
Skrīveru novads Vikikrātuvē

DabaLabot

Novads atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma austrumu daļā, Daugavas senlejas labajā krastā.[2] Reljefs lēzeni viļņots, to veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti drumlini (morēnpauguri), kas vietām sasniedz 6 km garumu un 400—600 m platumu. Virsas augstākais punkts (93,8 m) novada rietumos pie "Jaunsilmicēm".

Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Skrīveru apkaimē sporādiski sastopamas velēnu karbonātaugsnes.

KlimatsLabot

Klimats raksturojams kā pārejošs no jūras uz kontinentālo klimatu. Novadam raksturīga salīdzinoši auksta un ilgstoša ziema un karsta vasara. Pats aukstākais gada mēnesis ir janvāris (vidējā mēneša temperatūra -6,2 °C), pats karstākais mēnesis – jūlijs (vidējā mēneša temperatūra +17,1 °C). Bezsala perioda ilgums ir 132 dienas. Noturīga sniega sega parasti pastāv laikā starp 15. decembri un 26. martu.

UpesLabot

Gar pagasta dienvidu malu plūst Daugava, pie kuras baseina pieder visas novada ūdensteces:

EzeriLabot

Novada lielākās ūdenstilpes ir Līču ūdenskrātuve un Kalnmuižas ezers.

VēstureLabot

 
Skrīveru pagasta ģerbonis

1935. gadā Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Skrīveru ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Skrīveru ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās.[4] 1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par Skrīveru novadu.

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Apdzīvotās vietas: Skrīveri, Klidziņa, Līči, Zemkopības institūts, Ziedugravas.

IedzīvotājiLabot

Nacionālais sastāvsLabot

Skrīveru novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (3285)
  
88.5%
Krievi (230)
  
6.2%
Baltkrievi (42)
  
1.1%
Cita tautība (153)
  
4.1%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

  • Kraukļu akmens - kulta vieta pie Kaktiņiem, Rīgas - Daugavpils un Skrīveru šosejas krustojumā
  • Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta
  • Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar baznīcas vietu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta[6]
  • Ūdensdzirnavas ar vilnas pārstrādes iekārtu

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Skrīveru novada mājaslapa
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

Ārējās saitesLabot