Strenči

Strenči
Strenči;
	Novada pilsēta
	Strenču slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Strenči
	Koordinātas: 57°37′39″N 25°41′06″E / 57.62750°N 25.68500°EKoordinātas: 57°37′39″N 25°41′06″E / 57.62750°N 25.68500°E
Valsts	Latvija
Novads	Valmieras novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Stackeln
Platība
• Kopējā	5,7 km2
• sauszeme	5,4 km2
• ūdens	0,3 km2
Augstums	45 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	957
• blīvums	176,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4730
	Strenči Vikikrātuvē

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā. Nozīmīgs mežrūpniecības, transporta un medicīnisko pakalpojumu centrs. Tā kā Strenču veidošanos un attīstību sekmējusi mežrūpniecība un koku pludināšana pa Gauju, tautā Strenčus agrāk mēdza saukt par "Gaujas plostnieku galvaspilsētu". Katru gadu maijā Strenčos tiek svinēti plostnieku svētki.^[4]

Ģeogrāfija

Strenči atrodas Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Gaujas labajā krastā, augšup apmēram 5 km garajām Strenču krācēm. Cauri pilsētai tek ap 15 km garā Strenčupīte.

Klimats

Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.^[5]

Transports

Pilsētu šķērso valsts nozīmes autoceļš A3, kas pilsētu savieno ar Valmieru (19,4 km) un Valku (30 km),^[6] un dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (2022. gadā divi reisi Rīga—Valga dienā).

Citi autoceļi ir P25 (Smiltene-Strenči) un P26 (Strenči-Seda), vietējie autoceļi ir V239 (Strenču stacija-Seda), V233 (Strenči-Trikāta-Miega), V240 (Strenči-Vijciems-Mežmuiža) un V238 (Strenči-Ēvele-Ķemere).

Ģerbonis

Strenču pilsētas ģerbonis tika apstiprināts 1938. gadā. Zilais ģerboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi — caur Strenčiem ejošo dzelzceļu.^[7]

Vēsture

Strenču viesnīca 19. gadsimta beigās.

Pirmais avots, kas vēsta par apdzīvotu vietu tagadējās Strenču pilsētas vietā, ir Zviedru Vidzemes 17. gadsimta beigu Rīgas — Tērbatas pasta ceļa kartes. 18. gadsimta otrajā pusē uz Ēveles, Jaunjērcēnu un Keižu muižu zemes šeit sāka apmesties mežcirtēji un plostnieki.

Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāka veidoties pēc Stakles stacijas (vācu: Stakeln) atklāšanas 1889. gadā uz dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava.^[8] 1895. gadā Strenči ieguva miesta tiesības. Mežā starp dzelzceļa staciju un Rīgas—Tērbatas lielceļu 1899. gadā pēc Vidzemes bruņniecības iniciatīvas tika nolemts celt Vidzemes guberņas psihiatrisko slimnīcu, kuras būve sākās 1903. gadā (projekta autors bija arhitekts Augusts Reinbergs) un 1907. gadā tika atklāta tiem laikiem viena no modernākajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām Eiropā ar labiekārtotu parku. Pirmais slimnīcas direktors bija Alberts Bērs. 1907. gadā tika izveidota Strenču Saviesīgā biedrība, 1910. gadā Krājaizdevu sabiedrība un Namsaimnieku biedrība.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Strenči attīstījās par svarīgu Ziemeļvidzemes tirdzniecības un ražošanas centru, tādēļ 1928. gadā tiem tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1935. gadā pilsētā bija 313 dzīvojamās mājas (11 mūra, 180 koka, 122 jaukta tipa), 59 tirgotavas un 76 ražošanas uzņēmumi — dzirnavas, vilnas kārstuve, galdniecība, desu darbnīca u.c.

Otrais pasaules karš iezīmēja traģiskus pavērsienus mazpilsētas dzīvē — 1941. gadā bez tiesas sprieduma padomju represīvo orgānu darbinieki izsūtītīja 24 pilsētas iedzīvotājus, bet 1943. gadā nacisti nogalināja daudzus psihiatriskās slimnīcas pacientus. Deportācijas atkārtojās 1949. gadā, kad tika izsūtīti 20 cilvēki.^[9]

Pēc kara pilsētā tika nodibināta mežrūpniecības saimniecība (MRS) ar kokzāģētavu un karotīna ražotni^[8] un Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcas "Rinar" filiāle. Iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ pieauga no 1763 cilvēkiem 1935. gadā līdz 2666 cilvēkiem 1979. gadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas^[8]^[10]

Gads	Iedz.	±% g.p.
1913	800	—
1935	1 763	+3.66%
1959	2 840	+2.01%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	2 449	−1.34%
1979	2 666	+0.95%
1989	2 388	−1.10%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	1 751	−2.78%
2011	1 397	−2.03%
2021	963	−3.65%

Etniskā struktūra

Gads	Kopā	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Citi^[10]
2000	1751	1437 (82%)	212 (12%)	30 (2%)	15 (1%)	11 (1%)	25 (1%)	21 (1%)
2021	963	853 (89%)	81 (8%)	6 (1%)	3 (0%)	6 (1%)	8 (1%)	5 (1%)

Cilvēki

Strenču skolā 1912.—1914. gadā mācījies un līdz 1919. gadam par miesta fotogrāfu strādājis dzejnieks J. Krauklis, kurš pazīstams ar pseidonīmu Jānis Ziemeļnieks.

Kaspars Pūce (1948), latviešu aktieris un rakstnieks.
Dāvis Spunde (1878-1960), fotogrāfs

Kultūras un vēstures pieminekļi

Strenču aptieka, celta 1901. gadā.
Strenču baznīca ir celta 1907. gadā, bet tās tornis (arhitekts Frīdrihs Skujiņš) uzcelts 1937. gadā.
1907. gadā pabeigtā Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca, arhitekts Augusts Reinbergs. Mūsdienās slimnīcā ir ierīkots arī muzejs.
1909. gadā pabeigts dzelzsbetona tilts pār Gauju.