Ērgļu novads
pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam
Ērgļu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes vidienē. Novadā apvienoti bija bijušā Madonas rajona Ērgļu, Sausnējas un Jumurdas pagasti.
Ērgļu novads (2006—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Ērgļi | |||||
Kopējā platība:[2] | 379,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 368,9 km2 | |||||
• Ūdens: | 10,3 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[3] | 2 600 | |||||
Blīvums (2021): | 7,0 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2006. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Teritoriālās vienības: |
Ērgļu pagasts Jumurdas pagasts Sausnējas pagasts | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Ērgļu novads Vikikrātuvē |
Lēmums par novada izveidošanu tika pieņemts Ministru kabineta 2006. gada 5. septembra sēdē saskaņā ar noteikumiem Nr.743 „Noteikumi par Madonas rajona Ērgļu novada izveidošanu” , kas izdoti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta trešo daļu. Kopš 2021. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti Madonas novadam.
Daba labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Etniskais sastāvs labot šo sadaļu
Pašvaldība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Pirmajā novada sēdē, 2006. gada 14. septembrī, par novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Guntaru Velci.
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Novada administratīvajā centrā Ērgļos atrodas bijušās dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi galastacija Ērgļi.
Izglītība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu
- Bernhards Dīriķis (1831-1892), žurnālists, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
- Andrejs Jurjāns (1856-1922), latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
- Pāvuls Jurjāns (1866-1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
- Rūdolfs Blaumanis (1863-1908), latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
- Jānis Zālītis (1874-1919), latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
- Jānis Grots (1901-1968), latviešu rakstnieks.
- Zinaīda Lazda (1902-1957), latviešu dzejniece.
- Māris Olte (1968), biologs un žurnālists.
Ievērojamas vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |