Sigulda

Sigulda
Sigulda;
	Novada pilsēta
	Siguldas viduslaiku pils drupas
; Karogs	; Ģerbonis
	Sigulda
	Koordinātas: 57°09′18″N 24°51′28″E / 57.15500°N 24.85778°EKoordinātas: 57°09′18″N 24°51′28″E / 57.15500°N 24.85778°E
Valsts	Latvija
Novads	Siguldas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Citi; nosaukumi	vācu: Segewold
Platība
• Kopējā	22,9 km2
• sauszeme	22,2 km2
• ūdens	0,7 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	14 632
• vieta	15.
• blīvums	660,6 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-2150
Mājaslapa	www.sigulda.lv
	Sigulda Vikikrātuvē

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs. Atrodas Gaujas krastos, 53 km attālumā no Rīgas un 36 km attālumā no Cēsīm. Nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Tās teritorija iekļauj arī senos Turaidas un Krimuldas centrus. Viena no latviskākajām pilsētām.^[3] 2024. gada sākumā Siguldā bija 14 632 iedzīvotāji, kas tādejādi to padara par 15. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā.^[4]

Pilsētas raksturojums

Gaujas senlejas un skaistās apkārtnes dēļ Sigulda tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, Siguldā atrodas tā administrācija. Nozīmīgākie tūrisma objekti ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17. gadsimta, Turaidas pils, Velnala, viduslaiku pils drupas un Jaunā pils, Kraukļu aiza un daudzi citi. Pilsētā tiek rīkoti operas svētki, šeit atrodas mākslīgā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, regulāri notiek pasaules kausa posmi kamaniņu sportā un dažādi citi ziemas sporta pasākumi, kas padara Siguldu par Latvijas galveno ziemas sporta centru. Siguldas pilsētas kalnu slēpošanas trasē augstuma starpība ir 85 m un šeit darbojas 2 pacēlāji, bet vasarā ekstrēmās atrakcijas "Tarzāns" un "Meža kaķis". Netālu no Siguldas ir izvietots vertikālais gaisa tunelis Aerodium. Pāri Gaujas senlejai ved gaisa trošu ceļš, kas darbojas kopš 1969. gada 3. janvāra (ieceres autors Aivars Janelsītis). Mūsdienās ar gaisa trošu ceļu saistīta arī gumijlēkšanas atrakcija (ir iespēja izlēkt ar gumiju no vagoniņa).

Siguldai cauri iet arī dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, Siguldā arī atrodas stacija Sigulda. 2012. gadā Siguldas stacija rekonstruēta, pie tās uzcelts Laimas pulkstenis. Tāpat cauri Siguldai iet galvenais autoceļš A2 (Vidzemes šoseja), kā arī reģionālais autoceļš P8 Inciems—Ķegums.

2020. gada otrajā pusē Siguldas pilsētas teritoriju paplašināja, pievienojot Peltes un Ķiparus, kā arī daļu lauku teritorijas.^[5]

Nosaukuma izcelsme

Pastāv dažādas versijas vietvārda "Sigulda" izcelsmei. Viens no ticamākajiem variantiem ir vācu nosaukuma Segewold atvasinājums no Sieg + Wald, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs" un norāda uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem netālu no Satezeles pils 1206. gadā.

Vēsture

Pamatraksts: Siguldas vēsture

Pilsētas tiesības Sigulda ieguva 1928. gadā, taču Siguldas vēsture ir daudz senāka. 11. gadsimtā Gaujas lejteci sāka apdzīvot lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātām pilīm un pilskalniem — Sateseli, Turaidu, Kubeseli. Vēstīts tiek arī par pretošanos vācu krustnešu iebrukumiem. Siguldas apkārtnē pašlaik zināmi septiņi lībiešu pilskalni. Arheoloģiskajos izrakumos atklāti arī vairāki kapu uzkalniņi.

Pārvalde

Siguldas novada domes ēka

Siguldas pilsēta ietilpst Siguldas novada pašvaldības teritorijā, kurā vēl ir Siguldas pagasts, Mores pagasts un Allažu pagasts. Siguldas novads tika izveidots 2003. gada 1. jūnijā. 2009. gada 1. jūlijā tajā iekļāvās Allažu pagasts. Dome izvietota Siguldas Jaunajā pilī, Pils ielā 16. Siguldas novada domes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Linards Kumskis.

Izglītība

Izglītības pirmsākumi Siguldas apkārtnē saistāmi ar zviedru laikiem. Kopš tā laika izglītības iespējas Siguldā ir krietni paplašinājušās. Siguldas pilsētas teritorijā pieejamas 5 pirmsskolas izglītības iestādes: bērnudārzi "Ābelīte”, "Ieviņa", "Pīlādzītis", "Pasaciņa", “Saulīte”, kā arī Siguldas Valdorfa bērnudārzs. Ir izjūtams arī neliels vietu trūkums, kaut arī to ir paredzēts drīzumā atrisināt. Šeit iespējamas arī vairākas papildu nodarbības, piemēram, tautiskās dejas. Pilsētā darbojas 4 vispārizglītojošās skolas: Siguldas 1. pamatskola, Siguldas Valsts ģimnāzija, Siguldas pilsētas vidusskola, kā arī Laurenču sākumskola, kura tika atvērta 2013. gada rudenī. Siguldas Valsts ģimnāzija piedāvā 5 izglītības programmas un arī dažādas interešu izglītības programmas, piemēram, pazīstamo SVĢ un Mūzikas skolas pūtēju orķestri "Sudrabskaņa". Ģimnāzijai raksturīgi vairāki tradicionāli pasākumi, no kuriem īpaši izceļas intelektuāls konkurss vidusskolēniem “Erudīts”. Siguldas pilsētas vidusskola piedāvā apgūt 3 izglītības programmas, te pieejama izglītības programma arī krievu valodā. Vidusskolai raksturīgi arī dažādi pulciņi un tradicionālie pasākumi. Šeit pieejama arī dienesta viesnīca. Pārējās divas pamatskolas piedāvā tikai vispārējo pamatizglītības programmu, taču arī te darbojas dažādi pulciņi. 2 programmas ir apgūstamas Siguldas vakara vidusskolā. Pavisam netālu no pilsētas robežām, Siguldas pagastā, 2005. gada rudenī savu darbību ir sākusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) filiāle, kuras vadītājs ir Aleksandrs Jemeļjanovs. Te tiek piedāvātas 3 nepilna laika (neklātienes) studiju programmas, kurās 2005/2006 studiju gadā mācījās 82 studenti. Pilsētā darbojas arī Siguldas Mākslas skola un Siguldas Mūzikas skola, kuras izvietojušās "Baltā flīģeļa" ēkā. Kopumā visas šīs izglītības iespējas ar dažādajiem pulciņiem nodrošina iespējām bagātu izglītību.

Kultūra

Siguldā no 2001. gada darbojas koncertzāle "Baltais flīģelis" (Šveices iela 19). Zāles ietilpība ir 250 sēdvietu. Koncertzālē ir uztājušies daudzi Latvijā atpazīstami mūziķi - Inese Galante, Kristīne Zadovska, Egīls Siliņš, pianists Vestards Šimkus, vijolniece Baiba Skride, komponists un pianists Raimonds Pauls un daudzi citi.^[6]

Nozīmīga Siguldas kultūrvieta ir Pilsdrupu estrāde, kas atrodas viduslaiku pilī. Īpaši svarīgs notikums estrādē ir ikgadējie Daiņa Kalna organizētie Siguldas Opermūzikas svētki, kad Siguldas pilsdrupu estrāde kļūst par nozīmīgu ietvaru izcilam kultūras notikumam, jo šeit pulcējas gan pasaules, gan Latvijas labākie operdziedātāji. Opermūzikas svētki jau notiek 25 gadus. Estrādē norisinās arī populārās mūzikas koncerti. Šeit ir uzstājies īru dziesminieks Demjens Raiss un britu rokgrupa "James", Jaunzēlandes grupa "The Naked and Famous", dziedātāja Džesija Veira, dziedātājas Laura Pergolici un Rita Ora. Vietu koncertēšanai šeit ir radušas arī pašmāju mūzikas grupas- The Sound Poets un "Instrumenti".^[7]

2018. gada 14. septembrī tika atklāts pārbūvētais Siguldas Kultūras centrs "Siguldas devons", kurā ir lielā zāle Radix (latīņu: sakne), mazā zāle Silva un kinozāle Digiti. Kultūras centra pārbūvē pašvaldība investēja 8 273 886 eiro.^[8]

Demogrāfija

Siguldas novadā reģistrēti gandrīz 15 tūkstoši iedzīvotāju, lielākā daļa — gandrīz 10 tūkstoši no tiem ir cilvēki darbspējas vecumā. Iedzīvotāju skaits palielinās ne tikai migrācijas rezultātā, bet arī dzimstībai pārsniedzot mirstību. 2007. gadā piedzimis par 50 bērniem vairāk nekā reģistrēts aizsaulē aizgājušo skaits.

2014. gada sākumā novadā reģistrēti 17117 iedzīvotāji, un to skaits pastāvīgi turpina pieaugt gan migrācijas, gan dabiskā pieauguma rezultātā.

Demogrāfijas dati par Siguldu bieži vien ir iekļauti kopējos Siguldas novada datos. 2005. gadā novadā dzīvoja 14933 iedzīvotāji, no kuriem 86% (12834) bija latvieši, 9% (1395) – krievi, 2% (222) – baltkrievi un 3% (482) – citas tautības. Pēc 1990. gada iedzīvotāju skaits samazinājās gan iedzīvotāju emigrācijas uz Krieviju dēļ, gan uz Rietumiem, arī dabiskais pieaugums ir bijis negatīvs. Laikaposmā no 1989. līdz 2005. gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4,3%. Pētot 21. gadsimta datus, jāsecina, ka pilsētas iedzīvotāju skaits 2005. gadā, salīdzinot ar skaitu 2001. gadā, ir samazinājies par 168 cilvēkiem. Piemēram, 2004. gadā piedzima 85 bērni, bet nomira 121 cilvēks, migrācijas saldo bija −29. Kaut gan kopumā Rīgas rajonā migrācijas saldo ir pozitīvs, Siguldā tas tomēr ir negatīvs. Līdz ar to pilsētā 2005. gadā dzīvoja 10603 cilvēki, par 65 mazāk kā 2004. gadā, blīvums – 579,4 cilv/km². Galvenie zemās dzimstības rādītāji ir kā citur Latvijā: ģimenes prestiža krišanās, karjeras izvēle par sliktu ģimenei, zems materiālais stāvoklis, laulības vecuma pieaugums. Negatīvo dabisko pieaugumu lielā mērā ietekmē arī augstā mirstība. Tomēr kopumā jāsaka, ka, par spīti šiem faktiem, Siguldas iedzīvotāju skaits laikaposmā no 1909. līdz 2000. gadam pieaudzis vairāk nekā desmit reižu. Attiecībā uz vecuma grupām jāsaka, ka diezgan strauji ir samazinājies personu skaits līdz darbaspējas vecumam, piemēram, 1996. gadā tādu personu bija 27,5%, bet 2000. gadā tikai 19,1%. Darbaspējas vecuma skaits ir nedaudz palielinājies, no 54,5% 1996. gadā līdz 58,6% 2000. gadā. Raksturīga ir novecošanās, jo personu skaits virs darbaspējas vecuma no 18% 1996. gadā ir palielinājies līdz 22,3% 2000. gadā.