Zviedrija

valsts Ziemeļeiropā

Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas Karaliste
Konungariket Sverige
Zviedrijas karogs Zviedrijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeFör Sverige i tiden
HimnaDu gamla, Du fria
Location of Kingdom of Sweden
Location of Kingdom of Sweden
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Stokholma
59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067
Valsts valodas Zviedru valoda, Zīmju valoda
Etniskās grupas  81% zviedri
5% somi
14% citi
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Kārlis XVI Gustavs
 -  Premjerministrs Ulfs Kristersons
Neatkarība 1523. gada 6. jūnijā no Dānijas 
Platība
 -  Kopā 449,964 km² (55.)
 -  Ūdens (%) 8,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2021. gadā 10,402,070[1] (88.)
 -  Blīvums 20,6/km² (192.)
IKP (PPP) 2020. gada aprēķins
 -  Kopā $563,882 billion[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $52,477[2] 
Džini koef. (2020) 26.9 (zems
TAI (2019) 0,945 (ļoti augsts) (7.)
Valūta Zviedrijas krona (SEK)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .se
ISO 3166-1 kods 752 / SWE / SE
Tālsarunu kods +46
Freedom House brīvības indekss: 1,0 - brīva valsts. ANO tautas attīstības indekss: 0,946 (6.vieta pasaulē 2007. gadā). Reliģija - luterisms.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ.[3] Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.

Zviedrijā ir konstitucionālā monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts. 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē dalībvalstu līderi pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.[4] 2024. gada 7. martā Zviedrija kļuva par 32. NATO dalībvalsti.

Vēsture labot šo sadaļu

Pamatraksts: Zviedrijas vēsture

Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās tikai pēc viduslaiku beigām 16. gadsimtā. 17. gadsimtā tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas impēriju. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas 18. un 19. gadsimtā. 1809. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas Somija, okupēja Krievijas Impērija. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģiju. Kopš tā laika zviedri centās ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā, un tikai 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā lika tai atteikties no tradicionālās neitralitātes un pievienoties NATO militārajam blokam.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā, precīzāk, Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Zviedrijas platība ir 449 964 km², tādēļ pēc platības Zviedrija ir piektā lielākā valsts Eiropā. Rietumos Zviedrija robežojas ar Norvēģiju (robežas garums 1619 km), ziemeļaustrumos ar Somiju (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo Baltijas jūra un Botnijas līcis. Zviedriju no Dānijas dienvidos šķir Skageraks, Kategats un Ēresunds.

Klimats labot šo sadaļu

Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas ziemeļos, tajā valda mērēnās joslas klimats, galvenokārt, pateicoties Golfa straumei. Klimatu ietekmē arī Atlantijas okeāna tuvums.

Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Politika labot šo sadaļu

Zviedrijā ir konstitucionālā monarhija, taču karalis pilda vienīgi reprezentatīvu lomu. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam — Riksdagam ar 349 deputātiem. Vēlēšanas notiek reizi četros gados.

Demogrāfija labot šo sadaļu

Pēc 2015. gada tautas skaitīšanas datiem Zviedrijā bija 9 658 301 iedzīvotājs. 2012. gadā 1,9 miljoni (20,1%) Zviedrijas iedzīvotāju bija ārzemju izcelsmes (dzimuši ārvalstīs vai arī abi vecāki dzimuši ārvalstīs). 2,38% Zviedrijas iedzīvotāju bija Somijas izcelsmes, 2,06% bijušās Dienvidslāvijas, 1,74% — Irākas, 0,91% — Polijas un 0,84% — Irānas.

2021. gadā 53,9% Zviedrijas iedzīvotāju bija luterāņi, 2% ir katoļi un 5% — musulmaņi.

Valoda labot šo sadaļu

Pamatraksts: zviedru valoda

Oficiālā valoda Zviedrijā ir zviedru valoda. Tā ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā un Somijā (līdzās somu valodai).

Zviedrijā ir atzītas piecas oficiālās mazākumtautību valodassomu, sāmu, romu, jidišs un meankieli (somu valodas dialekts).

Pilsētas labot šo sadaļu

Lielākās pilsētas ir Stokholma, Gēteborga un Malme.

Zviedrijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)[5]

 
Stokholma
 
Gēteborga

Vieta Pilsēta Lēne Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Lēne Kantons

 
Malme
 
Erebrū

1 Stokholma Stokholmas lēne 911 989 11 Ūmeo Vesterbotenas lēne 119 613
2 Gēteborga Vesterjētlandes lēne 541 145 12 Lunda Skones lēne 115 968
3 Malme Skones lēne 318 107 13 Burosa Vesterjētlandes lēne 107 022
4 Upsāla Upsālas lēne 207 362 14 Eskilstūna Sēdermanlandes lēne 100 923
5 Linšēpinga Esterjētlandes lēne 151 881 15 Jēvle Jēvleborjas lēne 98 314
6 Vesterosa Vestmanlandes lēne 143 702 16 Sundsvalla Vesternorlandes lēne 97 338
7 Erebrū Erebrū lēne 142 618 17 Naka Stokholmas lēne 96 217
8 Helsingborja Skones lēne 135 344 18 Halmstade Hallandes lēne 95 532
9 Noršēpinga Esterjētlandes lēne 135 283 19 Sēdertelje Sēdermanlandes lēne 92 235
10 Jenšēpinga Jenšēpingas lēne 132 140 20 Kārlstade Vermlandes lēne 88 350

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātu labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.

Sports labot šo sadaļu

Zviedrijā vispopulārākie sporta veidi ir futbols un hokejs. Sievietēm augstā cieņā ir zirgu sports. Bez šiem sporta veidiem populāri ir arī golfs, vieglatlētika, rokasbumba un florbols.

Zviedrija diezgan bieži Pasaules hokeja čempionātos izcīna medaļas. 2006. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnīja zelta medaļas, bet 2009. un 2010. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnīja bronzas medaļas. Kā arī 2017. gada čempionātā gūstot atkal zelta medaļas.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. [1] Statistics Sweden. Retrieved 8 July 2021.
  2. 2,0 2,1 «World Economic Outlook Database, October 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2020. gada 8. janvāris.
  3. Statistics Sweden. Yearbook of Housing and Building Statistics 2007. Statistics Sweden, Energy, Rents and Real Estate Statistics Unit, 2007. ISBN 978-91-618-1361-2. Available online in PDF format Arhivēts 2009. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē.
  4. Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā
  5. Zviedrijas pašvaldību iedzīvotāju skaits (2014)

Ārējās saites labot šo sadaļu