Karagājiens uz Jersiku (1209)
- Šis raksts ir par 1209. gada karagājienu uz Jersiku. Par citām jēdziena Karagājiens uz Jersiku nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1209. gada karagājiens uz Jersiku notika 1209. gada rudenī pēc bīskapa Alberta iniciatīvas, lai pakļautu Jersikas ķēniņvalsti savai varai un mazinātu lietuviešu un krievu uzbrukuma draudus Livonijas bīskapijai. Bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks kopā ar letgaļu un līvu karavīriem no Rīgas caur Koknesi devās uz Jersiku. Pilsētas krievu karavīri nesekmīgi centās aizstāvēt pilsētas vārtus, bet drīz vien krustneši ielauzās Jersikā un izlaupīja gan pilsētu, gan tās kristīgās baznīcas. Ķēniņa Visvalža sieva tika saņemta gūstā, bet pats valdnieks pārcēlās pāri Daugavai. Ķēniņš Visvaldis bija spiests ierasties Rīgā un slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali un trīs no savām zemēm saņēma atpakaļ kā karoga lēni.
| 1209. gada karagājiens uz Jersiku | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Krustnešu karagājiens uz Jersiku sākās no Rīgas un virzījās caur Koknesi (Kokenhusen) gar Daugavu uz dienvidaustrumiem. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Jersikas karadraudze |
Vācu krustneši, karaspēks no visiem Līvzemes un Tālavas apgabaliem | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| ķēniņš Visvaldis | bīskaps Alberts | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| nedaudz karavīru nogalināti, Jersikas ķēniņiene aizvesta gūstā uz Rīgu | |||||||