Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv uzskats, ka EKG sociālie un ekonomiskie ieguvumi pieaug, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.[1]
Vēsture Labot
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums Labot
.svg){kind=small}
Turpmākajos gados Labot
| Gads | Pilsēta un valsts | Piezīmes un ārējās saites |
|---|---|---|
| 2024 |  Tartu, Igaunija
|
Tartu 2024 |
 Badišla, Austrija
|
Kopā ar Zalckammergūtas novadu kā Salzkammergut 2024 Archived 2021. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē. | |
 Būdē, Norvēģija
|
Bodø 2024 Archived 2021. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē. | |
| 2025 |  Kemnica, Vācija
|
Chemnitz 2025 |
 Novagorica, Slovēnija
|
Pasākumi notiks arī Gorīcijā, Itālijā ar nosaukumu GOǃ 2025 | |
| 2026 |  Trenčina, Slovākija
|
Trenčín 2026 |
 Oulu, Somija
|
Oulu 2026 | |
| 2027 |  Liepāja, Latvija
|
Liepāja 2027 |
 Evora (pilsēta), Portugāle
|
Évora 2027 | |
| 2028 |  Čehija
|
Tiks paziņots 2023. gada jūnijā. Potenciālās kandidātpilsētasː Česke Budejovice, Brumova. |
.svg){kind=small} Francija
|
Potenciālās kandidātpilsētasː Bastiā, Burža, Klermonferāna, Lansa Monpeljē, Nīca, Reimsa, Rubē, Burža, Ruāna, Sendenī. | |
| Tiks paziņots | Potenciālās kandidātpilsētasː Budva, Skopje. | |
| 2029 |  Zviedrija
|
|
 Polija
|
||
| 2030 |  Beļģija
|
Potenciālās kandidātpilsētasː Brisele, Gente, Kortreika, Levēna, Ljēža. |
 Kipra
|
||
| Tiks paziņots | Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices. | |
| 2031 |  Malta
|
Potenciālās kandidātpilsētasː Kotonera (Birgu, Sengleja un Bormla), Slima un Audeša, Taršina. |
 Spānija
|
Potenciālās kandidātpilsētasː Granada, Heresa de la Frontera, Kaseresa. | |
| 2032 |  Bulgārija
|
Potenciālā kandidātpilsēta: Veliko Tarnova |
 Dānija
|
Potenciālā kandidātpilsēta: Nestveda | |
| 2033 |  Itālija
|
Potenciālā kandidātpilsēta: Turīna |
 Nīderlande
|
Potenciālā kandidātpilsēta: Enshede | |
| Tiks paziņots | Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices. |
Karte Labot
Atsauces Labot
- ↑ Burkšienė, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and Sustainability Marketing in Competing for the Title of European Capital of Culture. Organizacija, Vol. 51 (1), p. 66-78 https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml Archived 17 June 2018 Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY». Krakow the Open City (angļu). 2011. gada 17. augustā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «European Capitals of Culture» (angļu). Eiropas Komisija. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.