Atvērt galveno izvēlni
Eiropas kultūras galvaspilsētu karte

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas (pilsētas)Labot

Gads Pilsēta Piezīmes
1985   Atēnas
1986   Florence
1987   Amsterdama
1988   Rietumberlīne
1989   Parīze
1990   Glāzgova
1991   Dublina
1992   Madride
1993   Antverpene
1994   Lisabona
1995   Luksemburga
1996   Kopenhāgena
1997   Saloniki
1998   Stokholma
1999   Veimāra
2000   Aviņona 2000. gads, kas saukts arī par tūkstošgades gadu, Eiropas Savienība to vēlējās atzīmēt īpašā veidā - ļaujot 9 Eiropas
pilsētām, ieskaitot 3 valstis, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gadā un 2 valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
  Bergena
  Boloņa
  Brisele
  Helsinki
  Krakova
  Prāga
  Reikjavīka
  Santjago de Kompostela
2001   Roterdama
  Porto
2002   Brige
  Salamanka
2003   Graca
2004   Dženova
  Lille
2005   Korka
2006   Patras
2007   Sibiu Sibiu 2007
  Luksemburga
2008   Liverpūle
  Stavangera
2009   Linca
  Viļņa
2010   Esene (Rūra) Pārstāvot RūruRūra2010
  Pēča
  Stambula
2011   Sarajeva
  Tallina
  Turku
2012   Gimaraiša
  Maribora Maribora 2012
2013   Košice
  Marseļa
2014   Rīga
  Ūmeo Ūmeo 2014
2015   Monsa Monsa 2015
  Plzeņa Plzeņa 2015
2016   Sansebastjana Sansebastiana 2016
  Vroclava Vroclava 2016
2017   Orhūsa Orhūsa 2017
  Pafa Pafa 2017
2018   Leuvardena Leuvardena 2018
  Valleta Valleta 2018
2019   Matēra Matēra 2019
  Plovdiva Plovdiva 2019

Turpmākajos gadosLabot

Gads Pilsēta(-as) Piezīmes
2020   Golveja Golveja 2020
  Rijeka Rijeka 2020
2021   Elefīna Elefīna 2021
  Timišoara Timišoara 2021
  Novi Sada Novi Sada 2021
2022   Kauņa Kauņa 2022
  Eša pie Alzetes Eša pie Alzetes
2023   Ungārija Potenciālās kandidātpilsētas: Ģēra,[1] Debrecena,[2] Egera,[3] Miškolca,[4] Tokaja,[5] Vezprēma,[6]
2024   Austrija Austrija 2024
Kandidātpilsētu pieteikšanās līdz 2018. gada 31. decembrim. Plāno paziņot pilsētu vismaz 2020. gadā.[7]
  Igaunija Potenciālās kandidātpilsētas: Tartu, Pērnava
tiks paziņots Kandidātpilsētu pieteikšanās līdz 2018. gada 10. oktobrim
2025   Slovēnija
  Vācija Potenciālās kandidātpilsētas: Brēmene,[8] Kemnica,[9] Drēzdene,[10] Frankfurte pie Mainas,[11] Halle pie Zāles,[12] Hildesheima,[13]
Magdeburga,[14][15] Nirnberga,[16] Vircburga[17].
2026   Slovākija
  Somija Potenciālā kandidātpilsēta: Mantavipula
2027   Latvija
  Portugāle Potenciālās kadidātpilsētas: Aveiro, Leirija, Braga,[18] Faru, Ēvora, Pontadelgada
tiks paziņots
2028   Čehija
  Francija Potenciālā kandidātpilsēta: Klermonferāna
2029   Polija
  Zviedrija
2030   Beļģija Potenciālās kandidātpilsētas: Ljēža, Lēvena
  Kipra
tiks paziņots
2031   Malta Potenciālās kandidātpilsētas: Tarksiena, Kotonera, Tasliema, Audešas sala
  Spānija Potenciālās kandidātpilsētas: Kaseresa un Granada
2032   Bulgārija
  Dānija
2033   Itālija
  Nīderlande
tiks paziņots

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Európa Kulturális Fővárosa 2023: Számítanak a győriek javaslataira - Győr Megyei Jogú Város Honlapja». Onkormanyzat.gyor.hu. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  2. «2023-ban Európa Kulturális Fővárosa lehet Debrecen». haon.hu. 2016. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. septembrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  3. «Európa Kulturális Fővárosa 2023: Eger biztosan pályázik | heol.hu | Közélet | Heves megyei hírek». heol.hu. 2016. gada 23. augusts. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  4. «Európa kulturális fővárosa: A jövőre vonatkozó elképzelések kellenek - Észak-Magyarország». Eszak.hu. 2016. gada 11. novembris. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  5. «Tokaj kandidál az Európa Kulturális Fővárosa címre». Tokaj.hu. 2014. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  6. «Európa Kulturális Fővárosa 2023 Archívum - Veszprém Kukac». Veszpremkukac.hu. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  7. «BKA-353.120/0144-I/4/2014». Bundeskanzleramt Österreich. 2014. gada 23. decembris. Skatīts: 2015. gada 20. jūnijs.
  8. «Kulturhauptstadt 2025 – soll Bremen es nochmal versuchen?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
  9. «Chemnitz will Europäische Kulturhauptstadt werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
  10. «Dresden will Kulturhauptstadt 2025 werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
  11. Frankfurt soll sich gemeinsam mit Offenbach bewerben
  12. «Halle will "Kulturhauptstadt Europas" werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. novembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
  13. «Stadt Hildesheim - Tagung zum Thema „Kulturhauptstadt Europas 2025"». www.hildesheim.de. Skatīts: 2016. gada 24. augusts.
  14. «kulturhauptstadt werden» ((vāciski)). Kulturhauptstadt-werden.de. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  15. Magdeburg als Europäische Kulturhauptstadt 2025
  16. "Nürnberg verhält sich nicht wie Kulturhauptstadt"
  17. Würzburger OB offen für Bewerbung
  18. «RUM». Rum.pt. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  • García, B. (2005) “De-constructing the City of Culture: The long term cultural legacies of Glasgow 1990” in: Review Issue of Urban Studies (vol 42, n5/6) (pp. 1-28)
  • García, B. (2004) “Cultural Policy in European Cities: Lessons from Experience, Prospects for the Future” in: Special edition on Cultural Policy and Regeneration, Local Economy (vol 19, n4) (pp. 312-326)
  • García, B. (2004) “Urban Regeneration, Arts Programming and Major events: Glasgow 1990, Sydney 2000 and Barcelona 2004” in: Gibson, L. & Stevenson, D. (Eds) Special Issue of the International Journal of Cultural Policy: Urban Space and the Uses of Culture (vol 10, n 1) (pp. 103-118)

Ārējās saitesLabot