Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Eiropas kultūras galvaspilsētu karte

VēstureLabot

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījumsLabot

 
Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Golveja (Īrijā)
 
Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Rijeka (Horvātijā)
Gads Pilsēta un valsts Piezīmes un ārējās saites
1985   Atēnas, Grieķija
1986   Florence, Itālija
1987   Amsterdama, Nīderlande
1988   Rietumberlīne, Vācija
1989   Parīze, Francija
1990   Glāzgova, Apvienotā Karaliste
1991   Dublina, Īrija
1992   Madride, Spānija
1993   Antverpene, Beļģija
1994   Lisabona, Portugāle
1995   Luksemburga, Luksemburga
1996   Kopenhāgena, Dānija
1997   Saloniki, Grieķija
1998   Stokholma, Zviedrija
1999   Veimāra, Vācija
2000   Aviņona, Francija Eiropas Savienība vēlējās 2000., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 Eiropas pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gadā, un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.[1]
  Bergena, Norvēģija
  Boloņa, Itālija
  Brisele, Beļģija
  Helsinki, Somija
  Krakova, Polija
  Prāga, Čehija
  Reikjavika, Islande
  Santjago de Kompostela, Spānija
2001   Portu, Portugāle
  Roterdama, Nīderlande
2002   Brige, Beļģija
  Salamanka, Spānija
2003   Grāca, Austrija
2004   Dženova, Itālija
  Lille, Francija
2005   Korka, Īrija
2006   Patra, Grieķija
2007   Luksemburga, Luksemburga
  Sibiu, Rumānija Sibiu 2007
2008   Liverpūle, Apvienotā Karaliste
  Stavangere, Norvēģija
2009   Linca, Austrija Linz 2009
  Viļņa, Lietuva
2010   Esene, Vācija Pārstāvēja visu Rūras apgabalu ar nosaukumu Ruhr.2010
  Pēča, Ungārija
  Stambula, Turcija
2011   Tallina, Igaunija
  Turku, Somija
2012   Gimarainša, Portugāle
  Maribora, Slovēnija Maribor 2012
2013   Košice, Slovākija
  Marseļa, Francija Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu Marseille-Provence 2013 (MP2013)
2014   Rīga, Latvija Skatīt vairākː Rīga 2014
  Ūmeo, Zviedrija Umeå 2014
2015   Monsa, Beļģija Mons 2015
  Plzeņa, Čehija Plzeň 2015
2016   Sansevastjana, Spānija San Sebastián 2016
  Vroclava, Polija Wrocław 2016
2017   Orhūsa, Dānija Aarhus 2017
  Pafa, Kipra Paphos 2017
2018   Leuvardena, Nīderlande Leeuwarden 2018
  Valleta, Malta Valletta 2018
2019   Matēra, Itālija Matera 2019
  Plovdiva, Bulgārija Plovdiv 2019
2020   Golveja, Īrija Galway 2020
  Rijeka, Horvātija Rijeka 2020
2021 Tā kā COVID-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, Eiropas Parlaments atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu 2021. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. 2020. gada kultūras galvaspilsētām Golvejai un Rijekai bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.[2]

Turpmākajos gadosLabot

Gads Pilsēta un valsts Piezīmes un ārējās saites
2022   Eša pie Alzetes, Luksemburga Esch-sur-Alzette 2022
  Kauņa, Lietuva Kaunas 2022
  Novisada, Serbija Novi Sad 2022
2023   Elefsina, Grieķija Eleusis 2023
  Timišoara, Rumānija Timișoara 2023
  Vesprēma, Ungārija Kopā ar Balatona ezera apkārtni kā Veszprém-Balaton 2023
2024   Tartu, Igaunija Tartu 2024
  Badišla, Austrija Kopā ar Zalckammergūtas novadu kā Salzkammergut 2024
  Būde, Norvēģija Bodø 2024
2025   Kemnica, Vācija Chemnitz 2025
  Novagorica, Slovēnija Pasākumi notiks arī Gorīcijā, Itālijā ar nosaukumu GOǃ 2025
2026   Slovākija Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada ziemā.
Kandidātpilsētasː Nitra, Trenčīna, Žilina.[3]
  Somija Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada pavasarī.
Kandidātpilsētasː Oulu, Savonlinna, Tampere.[4]
2027   Latvija Potenciālās kandidātpilsētasː Cēsis,[5] Daugavpils (sadarbībā ar reģiona novadiem),[6][7] Jelgava,[8] Jēkabpils,[9] Jūrmala (sadarbībā ar reģiona novadiem),[10][11] Kuldīga,[12] Liepāja,[13] Ogre,[14] Valmiera.[15]
  Portugāle Potenciālās kandidātpilsētasː Aveiru, Braga, Koimbra, Evora, Faru, Guarda, Leirija, Oeiraša, Pontadelgada.
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.
2028   Čehija Potenciālās kandidātpilsētasː Brno, Brumova.
  Francija Potenciālās kandidātpilsētasː Burža, Klermonferāna, Ruāna.
2029   Zviedrija
  Polija
2030   Beļģija Potenciālās kandidātpilsētasː Gente, Kortreika, Levēna, Ljēža.
  Kipra
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.
2031   Malta Potenciālās kandidātpilsētasː Audeša, Kotonera (Birgu, Sengleja un Bormla), Slima, Taršina.
  Spānija Potenciālās kandidātpilsētasː Granada, Heresa de la Frontera, Kaseresa.
2032   Bulgārija
  Dānija
2033   Itālija
  Nīderlande
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY». Krakow the Open City (angļu). 2011. gada 17. augustā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  2. «European Capitals of Culture» (angļu). Eiropas Komisija. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  3. «3 cities short-listed for European Capitals of Culture 2026 in Slovakia» (angļu). Eiropas Komisija. 2021. gada 8. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  4. «Three cities short-listed for European Capital of Culture 2026 in Finland» (angļu). Eiropas Komisija. 2020. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  5. «Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā». cesis.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  6. «Daugavpils pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». Daugavpils.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  7. «Daugavpils uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu pretendēs kopā ar Rēzekni un visu Latgali». lsm.lv (LSM). 2021. gada 25. martā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  8. LETA. «Arī Jelgava gatavos pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam». DELFI, 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  9. «Jēkabpils pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas atlasei Latvijā | Jēkabpils.lv». jekabpils.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  10. «Jūrmala pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». lsm.lv (LSM). 2020. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  11. «Jūrmala Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā startēs kopā ar septiņiem Kurzemes novadiem». lsm.lv (LSM). 2021. gada 9. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  12. «Kuldīga mēģinās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā». nra.lv. 2020. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  13. «Liepāja pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā». lsm.lv (LSM). 2020. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  14. LETA. «Ogre kandidēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». DELFI, 2021. gada 15. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  15. «Valmiera apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu». Tvnet.lv (TV NET). 2021. gada 29. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.

Ārējās saitesLabot