Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.
VēstureLabot
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas kultūras galvaspilsētas (pilsētas)Labot
Turpmākajos gadosLabot
| Gads | Pilsēta(-as) | Piezīmes |
|---|---|---|
| 2021 |  Elefīna
|
Elefīna 2021 |
 Timišoara
|
Timišoara 2021 | |
 Novisada
|
Novi Sada 2021 | |
| 2022 |  Kauņa
|
Kauņa 2022 |
 Eša pie Alzetes
|
Eša pie Alzetes | |
| 2023 |  Ungārija
|
Potenciālās kandidātpilsētas: Ģēra,[1] Debrecena,[2] Egera,[3] Miškolca,[4] Tokaja,[5] Vezprēma,[6] |
| 2024 |  Austrija
|
Austrija 2024 Kandidātpilsētu pieteikšanās līdz 2018. gada 31. decembrim. Plāno paziņot pilsētu vismaz 2020. gadā.[7] |
 Igaunija
|
Potenciālās kandidātpilsētas: Tartu, Pērnava | |
| tiks paziņots | Kandidātpilsētu pieteikšanās līdz 2018. gada 10. oktobrim | |
| 2025 |  Slovēnija
|
|
 Vācija
|
Potenciālās kandidātpilsētas: Brēmene,[8] Kemnica,[9] Drēzdene,[10] Frankfurte pie Mainas,[11] Halle pie Zāles,[12] Hildesheima,[13] Magdeburga,[14][15] Nirnberga,[16] Vircburga[17]. | |
| 2026 |  Slovākija
|
|
 Somija
|
Potenciālā kandidātpilsēta: Mantavipula | |
| 2027 |  Latvija
|
|
 Portugāle
|
Potenciālās kadidātpilsētas: Aveiro, Leirija, Braga,[18] Faru, Ēvora, Pontadelgada | |
| tiks paziņots | ||
| 2028 |  Čehija
|
|
 Francija
|
Potenciālā kandidātpilsēta: Klermonferāna | |
| 2029 |  Polija
|
|
 Zviedrija
|
||
| 2030 |  Beļģija
|
Potenciālās kandidātpilsētas: Ljēža, Lēvena |
 Kipra
|
||
| tiks paziņots | ||
| 2031 |  Malta
|
Potenciālās kandidātpilsētas: Tarksiena, Kotonera, Tasliema, Audešas sala |
 Spānija
|
Potenciālās kandidātpilsētas: Kaseresa un Granada | |
| 2032 |  Bulgārija
|
|
 Dānija
|
||
| 2033 |  Itālija
|
|
 Nīderlande
|
||
| tiks paziņots |
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Európa Kulturális Fővárosa 2023: Számítanak a győriek javaslataira - Győr Megyei Jogú Város Honlapja». Onkormanyzat.gyor.hu. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ «2023-ban Európa Kulturális Fővárosa lehet Debrecen». haon.hu. 2016. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. septembrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ «Európa Kulturális Fővárosa 2023: Eger biztosan pályázik | heol.hu | Közélet | Heves megyei hírek». heol.hu. 2016. gada 23. augusts. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ «Európa kulturális fővárosa: A jövőre vonatkozó elképzelések kellenek - Észak-Magyarország». Eszak.hu. 2016. gada 11. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. septembrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ «Tokaj kandidál az Európa Kulturális Fővárosa címre». Tokaj.hu. 2014. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ «Európa Kulturális Fővárosa 2023 Archívum - Veszprém Kukac». Veszpremkukac.hu. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ «BKA-353.120/0144-I/4/2014». Bundeskanzleramt Österreich. 2014. gada 23. decembris. Skatīts: 2015. gada 20. jūnijs.
- ↑ «Kulturhauptstadt 2025 – soll Bremen es nochmal versuchen?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
- ↑ «Chemnitz will Europäische Kulturhauptstadt werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
- ↑ «Dresden will Kulturhauptstadt 2025 werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
- ↑ Frankfurt soll sich gemeinsam mit Offenbach bewerben
- ↑ «Halle will "Kulturhauptstadt Europas" werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. novembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
- ↑ «Stadt Hildesheim - Tagung zum Thema „Kulturhauptstadt Europas 2025"». www.hildesheim.de. Skatīts: 2016. gada 24. augusts.
- ↑ «kulturhauptstadt werden» ((vāciski)). Kulturhauptstadt-werden.de. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- ↑ Magdeburg als Europäische Kulturhauptstadt 2025
- ↑ "Nürnberg verhält sich nicht wie Kulturhauptstadt"
- ↑ Würzburger OB offen für Bewerbung
- ↑ «RUM». Rum.pt. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
- García, B. (2005) “De-constructing the City of Culture: The long term cultural legacies of Glasgow 1990” in: Review Issue of Urban Studies (vol 42, n5/6) (pp. 1-28)
- García, B. (2004) “Cultural Policy in European Cities: Lessons from Experience, Prospects for the Future” in: Special edition on Cultural Policy and Regeneration, Local Economy (vol 19, n4) (pp. 312-326)
- García, B. (2004) “Urban Regeneration, Arts Programming and Major events: Glasgow 1990, Sydney 2000 and Barcelona 2004” in: Gibson, L. & Stevenson, D. (Eds) Special Issue of the International Journal of Cultural Policy: Urban Space and the Uses of Culture (vol 10, n 1) (pp. 103-118)