Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv uzskats, ka EKG sociālie un ekonomiskie ieguvumi pieaug, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.[1]

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums

labot šo sadaļu
 
Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Golveja (Īrijā)
 
Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Rijeka (Horvātijā)
 
Ķīniešu paviljons Lillē, Francijā laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Īpašais Liverpool 2008 karogs Liverpūlē, Apvienotajā Karalistē laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Parāde Stavangerē, Norvēģijā laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Ekspozīcija Bellevue Lincā, Austrijā laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Estonian Air lidmašīna Kopenhāgenas lidostā laikā, kad Tallina Igaunijā 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Instalācija Gimarainšā, Portugālē laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Latvijas eiro piemiņas monēta, uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad Rīga Latvijā 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Vilciens uz Plzeņu, Čehijā laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
 
Instalācija Orhūsā, Dānijā laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Gads Pilsēta un valsts Piezīmes un ārējās saites
1985   Atēnas, Grieķija
1986   Florence, Itālija
1987   Amsterdama, Nīderlande
1988   Rietumberlīne, Vācija
1989   Parīze, Francija
1990   Glāzgova, Apvienotā Karaliste
1991   Dublina, Īrija
1992   Madride, Spānija
1993   Antverpene, Beļģija
1994   Lisabona, Portugāle
1995   Luksemburga, Luksemburga
1996   Kopenhāgena, Dānija
1997   Saloniki, Grieķija
1998   Stokholma, Zviedrija
1999   Veimāra, Vācija
2000   Aviņona, Francija Eiropas Savienība vēlējās 2000., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 Eiropas pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gadā, un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.[2]
  Bergena, Norvēģija
  Boloņa, Itālija
  Brisele, Beļģija
  Helsinki, Somija
  Krakova, Polija
  Prāga, Čehija
  Reikjavika, Islande
  Santjago de Kompostela, Spānija
2001   Portu, Portugāle
  Roterdama, Nīderlande
2002   Brige, Beļģija
  Salamanka, Spānija
2003   Grāca, Austrija Graz 2003 Arhivēts 2006. gada 27. janvārī, Wayback Machine vietnē.
2004   Dženova, Itālija
  Lille, Francija
2005   Korka, Īrija
2006   Patra, Grieķija
2007   Luksemburga, Luksemburga
  Sibiu, Rumānija Sibiu 2007
2008   Liverpūle, Apvienotā Karaliste
  Stavangere, Norvēģija
2009   Linca, Austrija Linz 2009
  Viļņa, Lietuva
2010   Esene, Vācija Pārstāvēja visu Rūras apgabalu ar nosaukumu Ruhr.2010
  Pēča, Ungārija
  Stambula, Turcija
2011   Tallina, Igaunija
  Turku, Somija
2012   Gimarainša, Portugāle
  Maribora, Slovēnija Maribor 2012 Arhivēts 2017. gada 26. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
2013   Košice, Slovākija
  Marseļa, Francija Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu Marseille-Provence 2013 (MP2013)
2014   Rīga, Latvija Skatīt vairākː Rīga 2014
  Ūmeo, Zviedrija Umeå 2014
2015   Monsa, Beļģija Mons 2015
  Plzeņa, Čehija Plzeň 2015
2016   Sansevastjana, Spānija San Sebastián 2016
  Vroclava, Polija Wrocław 2016
2017   Orhūsa, Dānija Aarhus 2017
  Pafa, Kipra Paphos 2017 Arhivēts 2020. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē.
2018   Leuvardena, Nīderlande Leeuwarden 2018
  Valleta, Malta Valletta 2018
2019   Matēra, Itālija Matera 2019
  Plovdiva, Bulgārija Plovdiv 2019
2020   Golveja, Īrija Galway 2020
  Rijeka, Horvātija Rijeka 2020
2021 Tā kā COVID-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, Eiropas Parlaments atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu 2021. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. 2020. gada kultūras galvaspilsētām Golvejai un Rijekai bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.[3]
2022   Eša pie Alzetes, Luksemburga Esch-sur-Alzette 2022
  Kauņa, Lietuva Kaunas 2022
  Novisada, Serbija Novi Sad 2022
2023   Elefsina, Grieķija Eleusis 2023
  Timišoara, Rumānija Timișoara 2023
  Vesprēma, Ungārija Kopā ar Balatona ezera apkārtni kā Veszprém-Balaton 2023

Turpmākajos gados

labot šo sadaļu
Gads Pilsēta un valsts Piezīmes un ārējās saites
2024   Tartu, Igaunija Tartu 2024
  Badišla, Austrija Kopā ar Zalckammergūtas novadu kā Salzkammergut 2024 Arhivēts 2021. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  Būdē, Norvēģija Bodø 2024 Arhivēts 2021. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
2025   Kemnica, Vācija Chemnitz 2025
  Novagorica, Slovēnija Pasākumi notiks arī Gorīcijā, Itālijā ar nosaukumu GOǃ 2025
2026   Trenčina, Slovākija Trenčín 2026
  Oulu, Somija Oulu 2026
2027   Liepāja, Latvija Liepāja 2027
  Evora, Portugāle Évora 2027
2028   Čehija Tiks paziņots 2023. gada jūnijā. Potenciālās kandidātpilsētasː Česke Budejovice, Brumova.
  Francija Potenciālās kandidātpilsētasː Bastiā, Burža, Klermonferāna, Lansa Monpeljē, Nīca, Reimsa, Rubē, Burža, Ruāna, Sendenī.
Tiks paziņots Potenciālās kandidātpilsētasː Budva, Skopje.
2029   Zviedrija
  Polija
2030   Beļģija Potenciālās kandidātpilsētasː Brisele, Gente, Kortreika, Levēna, Ljēža.
  Kipra
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.
2031   Malta Potenciālās kandidātpilsētasː Kotonera (Birgu, Sengleja un Bormla), Slima un Audeša, Taršina.
  Spānija Potenciālās kandidātpilsētasː Granada, Heresa de la Frontera, Kaseresa.
2032   Bulgārija Potenciālā kandidātpilsēta: Veliko Tarnova
  Dānija Potenciālā kandidātpilsēta: Nestveda
2033   Itālija Potenciālā kandidātpilsēta: Turīna
  Nīderlande Potenciālā kandidātpilsēta: Enshede
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.
  1. Burkšienė, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and Sustainability Marketing in Competing for the Title of European Capital of Culture. Organizacija, Vol. 51 (1), p. 66-78 https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml Arhivēts 17 June 2018 Wayback Machine vietnē.
  2. «Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY». Krakow the Open City (angļu). 2011. gada 17. augustā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  3. «European Capitals of Culture» (angļu). Eiropas Komisija. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu