Māras dīķis

mākslīga ūdenskrātuve Rīgā, Latvijā

Māras dzirnavu dīķis ir mākslīga ūdenskrātuve Rīgā uz Mārupītes starp Torņakalnu un Āgenskalnu.[1] Dīķa krasti lēzeni, dibens dūņains. Noteci regulē slūžas. Mīt līnis, līdaka, asaris, karpa, rauda, karūsa, vēži.

Māras dīķis
Mārupītes izteka no dīķa, kur agrāk atradās dzirnavas
Atrodas Karogs: Latvija Latvija
 Rīga
Koordinātas 56°55′51″N 24°4′47″E / 56.93083°N 24.07972°E / 56.93083; 24.07972Koordinātas: 56°55′51″N 24°4′47″E / 56.93083°N 24.07972°E / 56.93083; 24.07972
Platība 5,0 ha
Lielākais garums 0,41 km
Lielākais dziļums 2,3 m
Izteka Mārupīte
Māras dīķis Vikikrātuvē

Pie dīķa izveidots 11 ha lielais Māras dārzs, lejpus dīķa pie Mārupītes Arkādijas parks.

Vēsture labot šo sadaļu

Svētās Marijas dzirnavu ezers (vācu: Marienmühlenteich) vairākkārt pieminēts kā bruņotu sadursmju un kauju vieta. Jau 1226. gadā šeit bija uzceltas Rīgas bīskapa dzirnavas. Marijas dzirnavas atradās vietā, kur Mārupīte iztek no Māras dīķa, tās darbojušās vēl 20. gadsimta sākumā. 1902. gadā dzirnavās uzstādīja jaunu tvaika dzinēju graudu malšanai.

Dzirnavu ēku nojauca 1920. gados, rekonstruējot līdzās esošo Altonavas ielas, Friča Brīvzemnieka ielas un jaunprojektētās Māras alejas krustojumu. 1920. gadu vidū dzirnavu ezers tika nolaists ar nolūku tā dūņas izmantot augsnes mēslošanai; vēlāk tas no jauna uzstādināts un izmantots kā zivju audzētava. Mārupes ielas pusē ierīkoja pilsētas peldētavu, tur bijusi koka ēka peldētāju ģērbtuvēm un pilsēta algojusi peldētavas uzraugu. Tur atradās arī laivu izīrēšanas vieta, bet ziemās — slidotava. Peldētava slēgta 1959. gadā.

Atsauces labot šo sadaļu