Atvērt galveno izvēlni

Krusa

nokrišņi – blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas lietus gubu mākoņos
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm

Krusa ir cietu nokrišņu veids, kas parasti ir novērojami vasarā un izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu. Krusas graudiņi ir ledus lodveida bumbiņas, kas veidojas 4 km augstumā mākoņu iekšpusē,[1] kurā ir daudz ūdens pilienu. Tie sasalst zemā gaisa temperatūrā (no −40 līdz −20 °C), veidojot ledus kristālus. Bieži krusa ir novērojama kopā ar spēcīgu negaisu un lietusgāzēm.

Krusas lielums parasti ir no viena līdz vairākiem milimetriem, taču ir redzēti arī krusas graudi, kuru izmērs ir bijis pat vairāki centimetri, bet masa pat 1 kg un vairāk. 1981. gadā Ķīnā reģistrēti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi.[nepieciešama atsauce] Krusas graudi sastāv no vairākiem ledus slāņiem un jo spēcīgāka ir augšupejošā gaisa masu konvekcija, jo lielāku smagumu tā spēj celt un lielāki būs krusas graudi. Tas tādēļ, ka tie gaisā pavada daudz ilgāku laiku veidojoties.

Nokritušās krusas slāņa biezums dažreiz var sasniegt pāris centimetrus. Krusa var ilgt no minūtes līdz pusstundai, parasti 5—10 minūtes, ļoti retos gadījumos pat līdz stundai.

1888. gadā Indijas ziemeļos spēcīgs krusas lietus nogalināja vairāk nekā 250 cilvēkus[2] un vairāk nekā 1600 govis un aitas. Spēcīgi krusa var sabojāt ēkas, transportlīdzekļus, labību. Cilvēki ir mēģinājuši rast veidus, kā to novērst. 18. gadsimtā tika izgatavoti īpaši krusas lielgabali, baznīcās tika zvanīti zvani. Mūsdienās ar lidaparātiem ir mēģināts mākoņos kaisīt ķīmiskas vielas. Nav tiešu pierādījumu, ka kāda no šīm metodēm būtu efektīva.[2]

VeidošanāsLabot

Nereti mākoņu iekšpusē temperatūra nokrītas no -20 °C līdz -40 °C, un ūdens pilieni tajā sasalst kopā. Krītot lejā, tie apaug ar vēl vienu ledus kārtiņu. Augšupejošās gaisa masas ledus gabaliņus uznes augšā, un tie atkal sāk krist lejup. Šādi augšup lejup ledus gabaliņi var kustēties vairākas reizes, līdz tie kļūst pietiekami smagi. Ja tie krīt lejup ar ātrumu, kas lielāks par 40 km/h, tad nepaspēj izkust un ir izveidojusies krusa.

Ja pārgriež krusas graudu, var redzēt ledus slāņus, kas veidojušies, krusas graudam “augot”. Tas ir kā sīpols. Kārtējais slānis krusas graudā izveidojas katrā tās pacelšanās laikā, kad to uznes augšupejošās gaisa masas.

Ir hipotēze, ka spēcīga krusa veidojas augstas temperatūras rašanās laikā, kas rodas zibens izlādē. Strauja ūdens iztvaikošana gar un ap zibens šautras novadīšanas kanālu izraisa dažāda izmēra krusas graudu raupjo sasalšanu, kas tālāk rada spēcīgu krusu. Hipotēzei par labu nāk fakts, ka šāda veida krusa vienmēr novērojuma negaisa laikā, kad izlādējas daudz zibeņu.[3]

AtsaucesLabot

  1. «Krusa». NeoGeo.lv. 2011. gada 17. februāris. Skatīts: 2018. gada 1. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 «Hail» (angļu). National Geographic Society. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.
  3. Ismailov Sokhrab Akhmedovic (2014. gada 20. septembris). About the mechanism of the hail formation. Science Discovery. doi:10.11648/j.sd.20140202.11.

Ārējās saitesLabot