Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis[1] (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 4 pasugas.[2] Kovārnis sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā. Latvijā parasts ligzdotājs un nometnieks, parasti ligzdo pilsētās un apdzīvotās vietās, kā arī to apkārtnē.[3]
| Kovārnis Coloeus monedula (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
,_%D0%A6%D0%B0%D1%80%D0%B8%D1%86%D1%8B%D0%BD%D0%BE.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Kovārņi (Coloeus) |
| Suga | Kovārnis (Coloeus monedula) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
|
Kovārņa izplatības areāls | |
 Kovārnis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuKovārnis ir sastopams visā Eiropas teritorijā, izņemot ziemeļu daļu, sasniedzot Skandināvijas vidieni un Somijas dienvidus. Ārpus Eiropas tas ligzdo arī Āzijas rietumos, sasniedzot Baikālu un Ķīnas rietumus,[3] un Ziemeļāfrikā. Tas apmetas atklātās vietās, retos mežos, parkos, piekrastes klintīs.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā kovārnis ir parasts ligzdotājs un nometnieks, parasti ligzdo pilsētās un apdzīvotās vietās, kā arī to apkārtnē. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[4] Nometnieks, ziemās kovārņu skaits pieaug, jo Latvijā ierodas pārziemot putni no ziemeļiem un austrumiem. Pētījumi par kovārņu pasugu piederību Latvijā nav veikti, pēc literatūras šeit ir divu pasugu pārklāšanās teritorija. Ligzdojošie kovārņi pēc vizuālām pazīmēm atbilst pasugai C. m. monedula, bet pasugas C. m. soemmerringii (austrumu kovārnis) aprakstam atbilstoši putni biežāk ir sastopami ziemā, domājams, tie ir putni, kas ierodas šeit ziemot no austrumiem.[3] Pagaidām nav informācijas par Centrāleiropā sastopamās pasugas C. m. spermologus (rietumu kovārnis) kovārņu novērošanu Latvijā, tomēr arī tā ir iespējama.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Kovārnis ir viens no mazākajiem putniem vārnu ģintī. Tā ķermeņa garums ir 34—39 cm, spārnu plētums 67—74 cm, svars 136—265 g.[5]
Apspalvojums ķermenim gandrīz viscauri melns, pavēdere zilgani pelēka, bet pakausis, kakls un vaigi gaiši pelēki. Uz galvas tam ir koši melns kronis ar violetu vai zilganu spīdumu. Spārniem, astei un rīkles melnajām spalvām ir zaļgans spīdums. Knābis un kājas ir melnas. Kovārnim tāpat kā cilvēkam ir tumša acs zīlīte, ko apņem gaiša varavīksnene. Iespējams, tādēļ kovārnis labāk izprot cilvēka skatienu.[6] Acs varavīksnene ir gaiši pelēka vai sudrabaini balta. Jaunajiem putniem acis ir gaiši zilas, tad kļūst brūnas, un apmēram gada vecumā acis kļūst baltas.[7] Abi dzimumi izskatās vienādi.[8]
Lidojumā kovārni var atpazīt pēc mazā auguma, kā arī tā lidojums ir ātrāks, spārni šaurāki. Tiem salīdzinoši ir īsāks, masīvāks kakls, īsāks knābis, un tie vienmēr uzturas barā.
Uzvedība
labot šo sadaļu
Lielākā daļa kovārņu ziemo ligzdošanas areālā, izņēmums ir tālākās ziemeļu un austrumu populācijas, kas ziemas periodā pārvietojas uz rietumiem un dienvidiem.[3]
Kovārņi ir ļoti sociāli putni un parasti ir redzami baros. Pāri kovārnis veido uz mūžu, un pāra putni arī barā uzturas kopā. Rudeņos bari kļūst lielāki, tajos var būt pat vairāki simti īpatņu.[9] Vakaros viss bars kopīgi ieņem nakšņošanas vietas. Kovārņi bieži uzturas kopīgos baros ar pelēkajām vārnām (Corvus cornix) un krauķiem (Corvus frugilegus), ar kuriem bieži veido migrācijas barus. Kovārņu bars agresīvi aizstāv savējos.[10]
Tāpat kā žagatas, kovārņi zog spīdīgus priekšmetus, kurus ievij ligzdas konstrukcijā.
Barība
labot šo sadaļuKovārnis, tāpat kā visi vārnu ģints putni, ir visēdājs, kas barojas ar visu, ko var atrast. Barību tas meklē uz zemes atklātās vietās, lai gan reizēm šo to ēdamu tas uzlasa arī kokos. Zeme tiek rūpīgi ar knābi pārmeklēta, reti rokoties, toties visu pārcilājot un izcilājot. Kovārnis mēdz pārmeklēt arī cilvēku atkritumu izgāztuves un konteinerus.[7] Tas medī mušas ap liellopu mēslu kaudzēm, tās ķerot lēcienā. Sliekas kovārnis speciāli nemeklē, bet svaigi uzraktā zemē tās labprāt izlasa.[11]
Pamatā kovārnis barojas ar kukaiņiem, kurus var atrast uz zemes virsmas un kuru garums ir 2—18 mm. Tas pie izdevības medī mazus putnus un dzīvniekus, kā grauzējus. Ja atradīs kādu ligzdu, izēdīs olas un putnēnus. Tas neatsakās arī no maitas, gliemežiem, zirnekļiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Kovārnis arī mielojas ar graudiem, sēklām, ogām un augļiem.[11] Tas labprāt dalās pārtikā ar pārējo baru.[12]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Apmēram gada vecumā kovārnis sasniedz dzimumbriedumu. Pārus tas veido uz mūžu pirmajā ligzdošanas pavasarī. Tie ligzdojot veido kolonijas. Ligzda tiek būvēta gan koku dobumos, gan klintīs, gan ēku konstrukcijās, bieži skursteņos un citās pasargātās vietās. Kā ligzdas būvniecības materiālu tie izmanto ne tikai koku zarus, bet arī metāla stieples. Skursteņos kovārņu pāris pirms ligzdas būvēšanas samet koku zarus, kas saķeras un nobloķē vertikālo kanālu, pēc tam uz zaru platformas kovārnis būvē ligzdu. Ligzda tiek oderēta ar matiem, dzīvnieku vilnu, zemi un citiem mīkstiem materiāliem. Kovārņi bieži ligzdu koloniju veido netālu no krauķu kolonijām.
Dējumā parasti ir 4—5 olas. Olas kovārnim ir gaiši zilas ar nelieliem brūniem raibumiņiem. Tās ir apmēram 36 x 26 mm lielas. Inkubācijas periods ilgst 17—18 dienas, un olas perē tikai mātīte. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 28—35 dienām. Abi vecāki rūpējas par mazuļiem.[13]
Klasifikācija
labot šo sadaļuKovārnim ir 4 pasugas:[3]
- Corvus monedula monedula — dzīvo Skandināvijā, reizēm ziemo Francijā un Britu salās. Nominālpasugas kovārnim ir pelēks pakausis un kakls, tumša pakakle un gaiši pelēka apkakle ap kakla pamatni;
- Corvus monedula soemmeringii — dzīvo Austrumeiropā, ieskaitot Somijas dienvidus un Polijas austrumus, kā arī Balkānos, Grieķijā un Turcijā, kā arī pārējās populācijas tālāk uz austrumiem. Ziemo Irānā un Indijā. Tas atšķiras ar izteikti gaišu pakausi un kaklu, veidojot spēcīgu kontrastu ar melno kroni galvas vidū. Ap kakla pamatni gaiši pelēka apkakle;
- Corvus monedula spermologus — dzīvo rietumu un centrālajā Eiropā, tā izplatība dienvidos sasniedz Maroku, ziemeļu reģionu kovārņi ziemo Kanāriju salās un Korsikā. Rietumu kovārnis ir vistumšākais, tam nav raksturīgās gaišās apkakles ap kakla pamatni;[7]
- Corvus monedula cirtensis — dzīvo Marokā un Alžīrijā. Kopumā melnais apspalvojums ir matēts un izskatās tumši pelēks, līdz ar to gaišais pakausis neizceļas un nekontrastē ar pārējo ķermeņa apspalvojumu.[7]
Nominālpasuga C. m. monedula ar austrumu pasugu C. m. soemmerringii nomainās pakāpeniski. Pasugu nomaiņas areāls aptver Somiju, Baltijas valstis, joslu no Polijas austrumiem ziemeļos līdz Rumānijai un Horvātijai dienvidos.[14]
Atsauce
labot šo sadaļu- ↑ «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūlijā.
- ↑ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Kovārnis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.
- ↑ «Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
- ↑ Alive: Eurasian Jackdaw (Corvus monedula)
- ↑ Gudrie kovārņi[novecojusi saite]
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Goodwin D. (1983). Crows of the World. Queensland University Press, St Lucia, Qld. ISBN 0-7022-1015-3.
- ↑ Mullarney, Killian; Svensson, Lars; Zetterstrom, Dan; Grant, Peter (1999). Collins Bird Guide. Collins. p. 335. ISBN 0002197286.
- ↑ Wilmore, S. Bruce. Crows, jays, ravens and their relatives. London: David and Charles Ltd, 1977
- ↑ «Mistiskie kraukļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.
- ↑ 11,0 11,1 J. D. Lockie "The Food and Feeding Behaviour of the Jackdaw, Rook and Carrion Crow." The Journal of Animal Ecology. 25:2 (Nov., 1956), pp. 421-428.
- ↑ Selvino R. de Kort, Nathan J. Emery and Nicola S. Clayton. "Food sharing in jackdaws, Corvus monedula: what, why and with whom?" Animal Behaviour 72:2 (August 2006): 297-304.
- ↑ British Garden Birds: Jackdaw
- ↑ Identification and occurrence of "Eastern" Jackdaws in the Netherlands
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kovārnis |
- Pieklīdis kovārnis: padomi no forumiem
- Kovārņi - Haminas glābēji
- Zemnieku saimniecību terorizē kovārņu bari, plāno biedēt ar radaru
- Kovārnis (latvijasdaba.lv)
- Kovārnis ir putns
- Kovārņa foto (dabasdati.lv)
- Eurasian Jackdaw (Corvus monedula) Arhivēts 2016. gada 29. jūnijā, Wayback Machine vietnē.