Bišumuiža

Bišumuiža ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Bišumuižas apkaime atrodas Rīgas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni),^{[nepieciešama atsauce]} Katlakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novada Ķekavas pagastu apkaimes dienvidu daļā. Bišumuižas apkaimes robežas ir Bišumuižas grāvis, Bauskas iela, pilsētas robeža, Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela.

Bišumuiža
Bišumuižas kungu māja 2014. gadā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Zemgales priekšpilsēta
Platība	2,243 km²
Iedzīvotāju skaits	2 360 (2018)
Ievērojamas celtnes	Bišumuižas kungu māja
Transports
Autobuss	12. 23. 26. 60.
Tramvajs	10.
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Bišumuižas apkaimes kopējā platība ir 2,243 km², kas ir apmēram puse no vidējā apkaimes platības rādītāja Rīgā. Apkaimei nav skaidra vietējā centra. Līdz ar Jāņa Čakstes gatves izbūvi ir pieaugusi dzīvojamo māju būvniecība. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6569 metri.

Vēsture

Bišumuižas apkaime ar vāciskajiem vietvārdiem Rīgas kartē (1876).

Knopa papīrfabrika Bišumuižā ap 1910. gadu.

Lapene Bišumuižas parkā pēc 1920. gada.

Bišumuiža ir vēsturiska Rīgas pilsētas apkaime. Tā sākusi veidoties ap 1773. gadā celto Bišu muižu (vāciski: Bienenhof), kas agrāk saukta arī īpašnieku vārdos par Šildera muižu vai Hilzena muižu (Schilderhof, Hilsenhof). Pirmā Bišumuižas īpašniece bija Anna Katrīna Šildere, dzimusi fon Ramma, kuras gādībā sava mūža nogali Bišumuižā pavadīja izcilais komponists un Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels. 1784. gadā īpašumu mantoja viņas dēls Heinrihs Šilders un vēlāk mazdēls Mihaels Šilders.

1786. gadā muižu atklātā izsolē nopirka Rīgas Lielās ģildes tirgotājs Frīdrihs Hilzens. Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašnieku kļuva tirgotājs Jēkabs Johans Brandenburgs, kas 1820. gados uzcēla pašreizējo klasicisma stila muižas kungu māju. 1828. gadā pirmo reizi tika iezīmēta Rīgas plānā kā pilsētas daļa.

19. gadsimta vidū muižas teritorija tika paplašināta, veco Jēkaba dzirnavu jeb Jēkaba augstienes ēku pārbūvēja par eļļas fabriku, zemesgabalā pie Bauskas ielas uzcēla lenšu fabriku. Visus šos īpašumus kopā sāka dēvēt par Bišumuižu, savukārt agrāk plašāk pielietotais vietvārds "Katlakalns" tika attiecināts uz aizvien mazāku teritoriju.

1871. gadā Brandenburga eļļas fabriku nopirka Gumals Gustavs Knops (Knopp), kas tās vietā izveidoja Knopa papīrfabriku. Savukārt Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874. gadā savā īpašumā ieguva Rīgas tirgotāji Kārlis Matīss Beitīns (Beythien) un Johans Jūlijs Šmits (Schmidt). Lenšu fabrika un papīrfabrika darbojās līdz Pirmajam pasaules karam.

20. gadsimta sākumā Bišumuižā uzcēla sērkociņu fabriku "Vulkāns". Attīstoties fabrikām, Bišumuižā pieauga iedzīvotāju skaits un aktivizējās sabiedriskā dzīve. 20. gadsimta sākumā muižas īpašnieki bija Hebenstreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenstreita mantinieki, kuru īpašumā muiža formāli bija līdz 20. gadu beigām. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki muižu pameta un ēka uz laiku netika apdzīvota.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1920. gados bijusī muižas kungu māja piederēja dzīvokļu kooperatīvam "Mans nams", 1928. gadā tā tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā. Kooperatīvam neizdevās laikus atdot kredītus un 1930. gadu beigās ēka nonāca izsolē. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados muižas ēkā iekārtoja rūpnīcas "Rīgas stikls" administratīvās telpas, līdzās esošajās palīgēkās noliktavas.

Sabiedriskais transports

Bišumuižā var nokļūt ar 10. tramvaju un ar 12. un 23. autobusu. Bišumuižā atrodas arī 10. tramvaja maršruta galapunkts "Bišumuiža".

Skatīt arī

• Rīga
• Zemgales priekšpilsēta
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Katlakalns (Rīga)

Piezīmes

• Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
• Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bišumuiža.
• Rīgas pašvaldības portāls
• Bišumuiža portālā Cita Rīga