Pasaules čempionāts hokejā

ikgadējs hokeja turnīrs

Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija. Turnīra uzvarētāja izcīna Pasaules čempiones titulu. Elites divīzijā patlaban spēlē 16 komandas.

Pasaules čempionāts hokejā
Aktuāla sezona vai čempionāts 2024. gada Pasaules čempionāts hokejā
Sports Hokejs
Dibināta 1930
Komandu skaits 16
Pašreizējais čempions Flag of Kanāda Kanāda
Mājaslapa IIHF.com

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātos hokejā piedalās kopš 1933. gada meistaracīkstēm Prāgā, kopš 1997. gada tā spēlē Elites divīzijā. Rīgā notika PČH Elites divīzijas spēles 2006., 2021. un 2023. gadā.

Vēsture labot šo sadaļu

Sākotnējos pasaules čempionātos dominēja komandas no Kanādas. Laika posmā no 1930. līdz 1939. gadam Kanādas hokeja izlase astoņas reizes kļuva par pasaules čempioni. Turklāt Kanāda uz čempionātiem tolaik sūtīja nevis izlasi, bet amatieru komandas.

Otrā pasaules kara dēļ no 1940. līdz 1946. gadam čempionāti nenotika. Pirmajos pēckara gados turpināja dominēt Kanāda, taču sākot ar 1962. gadu konkurence saasinājās, jo savu meistarību bija uzlabojušas Čehoslovākijas, Zviedrijas un PSRS izlases.

Kamēr labākie Eiropas hokejisti, kuri bija amatieru statusā, varējā piedalīties pasaules hokeja čempionātā, daudzus gadus tas bija liegts NHL spēlētājiem. Tā kā vairums NHL spēlētāju bija kanādieši, Kanāda to uzskatīja par diskrimināciju pret sevi. 1970. gadā IIHF atļāva čempionātos piedalīties līdz deviņiem profesionāliem spēlētājiem no NHL un zemākajām Ziemeļamerikas līgām. Taču, tā kā pasaules hokeja čempionāts notika vienlaicīgi ar Stenlija kausa izcīņu, labāko NHL komandu spēlētāji nevarēja piedalīties tik un tā. Tas noveda pie tā, ka Kanāda sāka boikotēt pasaules čempionātus.

Sākot ar 1972. gadu Olimpisko spēļu hokeja turnīrus vairs neuzskata par pasaules čempionātiem.

1976. gadā IIHF beidzot atļāva visu komandu sastāvos pieteikt profesionāļus, un nākamajā gadā Kanāda atgriezās pasaules čempionātā. Pa šo laiku Eiropas hokejistu meistarība bija pieaugusi tiktāl, ka Kanādai, pat veidojot izlasi pilnībā no NHL spēlētājiem, nebija nospiedoša pārsvara. Kanāda nespēja uzvarēt čempionātā līdz pat 1994. gadam. 1990. gadu sākumā, pēc PSRS sabrukuma, arī eiropiešu skaits NHL ievērojami auga.

Latvijas izlases sasniegumi labot šo sadaļu

1933., 1938. gada pasaules čempionātos Prāgā un 1939. gada čempionātā Šveicē Latvijas hokeja izlase ieguva 10. vietu, savukārt 1935. gadā komanda izcīnīja 13. vietu.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gada Pasaules čempionāta atlases turnīrā Latvijas valstsvienība ieguva tiesības spēlēt pasaules čempionāta C grupā (tagadējā II divīzijā), bet pēc uzvaras šīs grupas 1993. gada turnīrā ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagadējā I divīzijā). B grupā 1994. un 1995. gadā Latvijas valstsvienība divus gadus izcīnīja 2. vietu, bet 1996. gadā 1. vietu un kopš 1997. gada spēlēja A (elites) grupā.

Augstākie Latvijas izlases sasniegumi līdz šim bijusi 3. vieta 2023. gada Pasaules čempionātā, atkārtoti izcīnītā 7. vieta 1997. gada Pasaules čempionātā Somijā, 2004. gadā Čehijā un 2009. gadā Šveicē.

Punkti labot šo sadaļu

Kopš 2007. gada grupu turnīrā par uzvaru pamatlaikā piešķir 3 punktus, par zaudējumu - 0 punktus. Ja pēc 3 trešdaļām nav noskaidrots uzvarētājs, tiek rīkots 5 minūšu papildlaiks, kurā spēle rit līdz pirmajiem vārtiem un katrā komandā ir trīs laukuma spēlētāji. Ja papildlaikā nav gūti vārti, tiek rīkota pēcspēles metienu sērija. Sākumā ir trīs metieni katrai komandai. Ja pēc trim metieniem nav noskaidrots uzvarētājs, tad sākas sērijas pa vienam metienam, tas ir, spēle beidzas tad, kad viena komanda ir guvusi vārtus, bet otra - ne. Papildlaika uzvarētājs gūst divus punktus, zaudētājs - 1 punktu.

Ceturtdaļfinālā, pusfinālā un cīņā par 3. vietu papildlaiks ir 10 minūtes garš, bet finālā papildlaiks ir 20 minūtes garš.

Medaļas labot šo sadaļu

Gads Zelts Sudrabs Bronza Norises vieta Vērtīgākais spēlētājs
1920   Kanāda   ASV   Čehoslovākija Antverpene (Olimpiskās spēles) Netika noteikts
1924   Kanāda   ASV   Lielbritānija Šamonī (Olimpiskās spēles)
1928   Kanāda   Zviedrija   Šveice Sanktmorica (Olimpiskās spēles)
1930   Kanāda   Vācija   Šveice Šamonī/Berlīne
1931   Kanāda   ASV   Austrija Kriņica Zdroja
1932   Kanāda   ASV   Vācija Leikplesida (Olimpiskās spēles)
1933   ASV   Kanāda   Čehoslovākija Prāga
1934   Kanāda   ASV   Vācija Milāna
1935   Kanāda   Šveice   Lielbritānija Davosa
1936   Lielbritānija   Kanāda   ASV Garmiša-Partenkirhene (Olimpiskās spēles)
1937   Kanāda   Lielbritānija   Šveice Londona
1938   Kanāda   Lielbritānija   Čehoslovākija Prāga
1939   Kanāda   ASV   Šveice Cīrihe/Bāzele
1940—1946: Čempionāts nenotika Otrā pasaules kara dēļ
1947   Čehoslovākija   Zviedrija   Austrija Prāga
1948   Kanāda   Čehoslovākija   Šveice Sanktmorica (Olimpiskās spēles)
1949   Čehoslovākija   Kanāda   ASV Stokholma
1950   Kanāda   ASV   Šveice Londona
1951   Kanāda   Zviedrija   Šveice Parīze
1952   Kanāda   ASV   Zviedrija Oslo (Olimpiskās spēles)
1953   Zviedrija   VFR   Šveice Cīrihe/Bāzele
1954   PSRS   Kanāda   Zviedrija Stokholma
1955   Kanāda   PSRS   Čehoslovākija Krēfelde/Dortmunde/Ķelne
1956   PSRS   ASV   Kanāda Kortīna (Olimpiskās spēles)
1957   Zviedrija   PSRS   Čehoslovākija Maskava
1958   Kanāda   PSRS   Zviedrija Oslo
1959   Kanāda   PSRS   Čehoslovākija Prāga/Bratislava
1960   ASV   Kanāda   PSRS Skvoveli (Olimpiskās spēles)
1961   Kanāda   Čehoslovākija   PSRS Ženēva/Lozanna
1962   Zviedrija   Kanāda   ASV Kolorādospringsa
1963   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Stokholma
1964   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Insbruka (Olimpiskās spēles)
1965   PSRS   Čehoslovākija   Zviedrija Tampere
1966   PSRS   Čehoslovākija   Kanāda Ļubļana
1967   PSRS   Zviedrija   Kanāda Vīne
1968   PSRS   Čehoslovākija   Kanāda Grenoble (Olimpiskās spēles)
1969   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Stokholma
1970   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Stokholma
1971   PSRS   Čehoslovākija   Zviedrija Berne/Ženēva
1972   Čehoslovākija   PSRS   Zviedrija Prāga
1973   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Maskava
1974   PSRS   Čehoslovākija   Zviedrija Helsinki
1975   PSRS   Čehoslovākija   Zviedrija Minhene/Diseldorfa
1976   Čehoslovākija   PSRS   Zviedrija Katovice
1977   Čehoslovākija   Zviedrija   PSRS Vīne
1978   PSRS   Čehoslovākija   Kanāda Prāga
1979   PSRS   Čehoslovākija   Zviedrija Maskava
1981   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Gēteborga/Stokholma
1982   PSRS   Čehoslovākija   Kanāda Helsinki/Tampere
1983   PSRS   Čehoslovākija   Kanāda Diseldorfa/Dortmunde/Minhene
1985   Čehoslovākija   Kanāda   PSRS Prāga
1986   PSRS   Zviedrija   Kanāda Maskava
1987   Zviedrija   PSRS   Čehoslovākija Vīne
1989   PSRS   Kanāda   Čehoslovākija Stokholma/Sedertelje
1990   PSRS   Zviedrija   Čehoslovākija Berne/Fribūra
1991   Zviedrija   Kanāda   PSRS Turku/Helsinki/Tampere
1992   Zviedrija   Somija   Čehoslovākija Prāga/Bratislava
1993   Krievija   Zviedrija   Čehija Dortmunde/Minhene
1994   Kanāda   Somija   Zviedrija Bolcāno/Kanacei/Milāna
1995   Somija   Zviedrija   Kanāda Stokholma/Jēvle
1996   Čehija   Kanāda   ASV Vīne
1997   Kanāda   Zviedrija   Čehija Helsinki/Turku/Tampere
1998   Zviedrija   Somija   Čehija Cīrihe/Bāzele
1999   Čehija   Somija   Zviedrija Oslo/Lilehammere/Hāmara   Tēmu Selenne
2000   Čehija   Slovākija   Somija Sanktpēterburga   Martins Prohāska
2001   Čehija   Somija   Zviedrija Ķelne/Hannovere/Nirnberga   Davids Moravecs
2002   Slovākija   Krievija   Zviedrija Gēteborga/Kārlstade/Jenšēpinga   Miroslavs Šatans
2003   Kanāda   Zviedrija   Slovākija Helsinki/Tampere/Turku   Matss Sundīns
2004   Kanāda   Zviedrija   ASV Prāga/Ostrava   Denijs Hītlijs
2005   Čehija   Kanāda   Krievija Insbruka/Vīne   Džo Torntons
2006   Zviedrija   Čehija   Somija Rīga   Niklass Krūnvals
2007   Kanāda   Somija   Krievija Maskava   Riks Nešs
2008   Krievija   Kanāda   Somija Helifeksa/Kvebeka   Denijs Hītlijs
2009   Krievija   Kanāda   Zviedrija Berne/Klotene   Iļja Kovaļčuks
2010   Čehija   Krievija   Zviedrija Ķelne/Manheima   Deniss Endrass
2011   Somija   Zviedrija   Čehija Bratislava/Košice   Viktors Fasts
2012   Krievija   Slovākija   Čehija Helsinki/Stokholma   Jevgeņijs Malkins
2013   Zviedrija   Šveice   ASV Stokholma/Helsinki   Romans Josi
2014   Krievija   Somija   Zviedrija Minska   Peka Rinne
2015   Kanāda   Krievija   ASV Prāga/Ostrava   Jaromīrs Jāgrs
2016   Kanāda   Somija   Krievija Maskava/Sanktpēterburga   Patriks Laine
2017   Zviedrija   Kanāda   Krievija Parīze/Ķelne   Viljams Nīlanders
2018   Zviedrija   Šveice   ASV Kopenhāgena/Herninga   Patriks Keins
2019   Somija   Kanāda   Krievija Bratislava/Košice   Marks Stouns
2020: Čempionāts nenotika COVID-19 pandēmijas dēļ
2021   Kanāda   Somija   ASV Rīga   Endrū Mandžapane
2022   Somija   Kanāda   Čehija Helsinki/Tampere   Juho Olkinuora
2023   Kanāda   Vācija   Latvija Tampere/Rīga   Artūrs Šilovs
2024 Prāga/Ostrava
2025 Stokholma/Herninga
2026 Cīrihe/Frībūra
2027 Diseldorfa/Manheima

Izlases pēc iegūto medaļu skaita labot šo sadaļu

Slīprakstā rakstītas izlases, kuras nepiedalās čempionātā.[1]

Vieta Komanda Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1.   Kanāda 28 16 9 53
2.   PSRS 27 22 10 7 10 5 47 34
  Krievija[a] 5 3 5 13
3.   Čehoslovākija 12 6 13 12 22 16 47 34
  Čehija[b] 6 1 6 13
4.   Zviedrija 11 19 17 47
5.   Somija 4 9 3 16
6.   ASV 2 9 9 20
7.   Lielbritānija 1 2 2 5
8.   Slovākija 1 2 1 4
9.   Šveice 0 3 8 11
10.   VFR 0 0 3 1 2 0 5 1
  Vācija[c] 0 2 2 4
11.   Austrija 0 0 2 2
12.   Latvija 0 0 1 1

Skatīt arī labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

  1. PSRS valstiskā mantiniece, ir izslēgta no čempionāta 2022. gada iebrukuma Ukrainā dēļ
  2. Čehoslovākijas valstiskā mantiniece
  3. Ir apvienojusies ar VFR

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «IIHF - Medallists». IIHF International Ice Hockey Federation (angļu). Skatīts: 2023-06-01.

Ārējās saites labot šo sadaļu