Sīlis
- Šis raksts ir par putnu. Par citām jēdziena Sīlis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis[1] (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns. Izdala 34 pasugas.[2]
| Sīlis Garrulus glandarius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Sīļi (Garrulus) |
| Suga | Eirāzijas sīlis (Garrulus glandarius) |
| Izplatība | |
 | |
 Sīlis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuSastopams visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tā izplatības areāls ir tik liels, ka daudzās pasugas ārēji ir diezgan atšķirīgas. Sīlis galvenokārt ir nometnieks, un tas nozīmē, ka gan ziemā, gan vasarā tas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgs iemītnieks.[3] Tomēr reizēm sīļi migrē.[4] Tam patīk apmesties jauktu koku mežos, īpaši mežos ar ozoliem. Pēdējos gados ir novērots, ka sīļi arvien biežāk apmetas apdzīvoto vietu tuvumā.
Latvijā
labot šo sadaļu
.JPG)
Sīlis ir bieži sastopams putns, Eiropā dzīvo apmēram 6—13 miljoni ligzdojošu pāru.[5] Arī Latvijā sīlis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[6] Latvijā dzīvo nominālā sīļu pasuga Garrulus glandarius glandarius. Rudens pusē no austrumiem mēdz ieceļot cita sīļu pasuga — Garrulus glandarius severzowii, kuras galvenais izplatības areāls ir ziemeļaustrumu Eiropa no Skandināvijas līdz Urāliem.[4]
Izskats
labot šo sadaļuSīlis ir vidēja auguma putns, tā ķermeņa garums ir apmēram 34 cm, spārnu plētums 52—58 cm, svars 150—190 g.[4][7] Sīļa apspalvojums dažādām pasugām ir atšķirīgs. Nominālās pasugas sīļiem (Garrulus glandarius glandarius) ir ruda mugura un brūnpelēka pavēdere. Virsastes spalvas ir baltas. Aste, spārnu gali melni. Uz spārniem ir balts un gaiši zils laukums ar sīkiem melnbaltiem raibumiņiem.[3] Austrumu sīlim (Garrulus glandarius severzowii), salīdzinot ar nominālo sīli, ir rudāks pakausis un pelēka mugura.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļuKad sīlis ir uztraucies, ieraudzījis kādu bīstamu dzīvnieku vai putnu, tam ir raksturīgs ass, griezīgs ķērciens. Sīlis ir slavens ar spēju atdarināt citu putnu dziesmas, tādēļ to dabā pēc balss ir grūti atpazīt, tas ir jāredz. Tam patīk atdarināt plēsīgo putnu kliedzienus, piemēram, pūci, arī suņu rejas, durvju čīkstēšanu, metāla klaudzināšanu, pat cilvēka balsi. Kopumā var teikt, ka sīlis ir skaļš un trokšņains putns, izņemot ligzdošanas laiku.[4]
Sīli medī tādi putni kā pūces, vistu vanags un lielais piekūns.
Barība
labot šo sadaļu
Sīlis meklē barību gan kokos, gan uz zemes, tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, kāpuriem un tārpiem, kā arī ar sēklām, kā ozolzīlēm, dižskābarža sēklām un citām sēkliņām Tas labprāt ēd augļus, ogas, piemēram, kazenes un pīlādžus. Sīlis citiem putniem no ligzdām izēd arī olas un jaunos putnēnus, kā arī medī grauzējus. Zīļu un riekstu laikā tas veido slēptuves, kurās noglabā savāktās sēklas. Ziemā sīlis slēptuves arī bieži atrok, pat zem dziļa sniega.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļuSīlis ligzdas vij kokos vai lielos krūmos. Ligzda tiek veidota no sīkiem zariņiem un izklāta ar saknītēm. Reizi gadā tiek izdētas 5—8 olas,[4] kas tiek perētas 16—19 dienas. Olām čaumala gluda, bez spīduma, raibumojums daudzveidīgs. Putnēni izšķiļas nevarīgi un kaili, spalvas tiem izaug pēc 21—23 dienām. Par putnēniem rūpējas abi vecāki.
Sistemātika
labot šo sadaļuSīlim izšķir 8 lielas grupas, kurās kopumā ir 34 pasugas:[2][8]
- 9 pasugas Eiropā, raksturīgs cekuls, kas atgādina šķipsnu, rudas ķermeņa un galvas spalvas;
- 3 pasugas Ziemeļāfrikā, raksturīgs ruds pakausis, pelēks ķermeņa spalvojums, gaiši vaigi un melns cekuls;
- 4 pasugas Tuvajos Austrumos, Krimā un Turcijā, raksturīga ļoti gaiša seja un melns cekuls, ķermenis un pakausis pelēkā krāsā;
- 1 pasuga Kaspijas jūras mežos Irānā, neliela auguma ar melnu cekulu uz pieres, uz pakauša cekuls kļūst platāks;
- 4 pasugas Sibīrijā un Japānas ziemeļos, ar cekulu kā šķipsna, rudu galvu, tumšām acīm un pelēku ķermeņa spalvojumu;
- 3 pasugas Dienvidaustrumāzijā, spārniem nav balto spalvu, cekuls uz pieres ir balts, uz pakauša tas kļūst melns, vaigi ir gandrīz balti;
- 6 pasugas Himalaju reģionā, ar rudu cekulu, spārniem nav balto spalvu;
- 4 pasugas Japānas dienvidos, uz spārniem liels laukums ar baltām spalvām, tumša, gandrīz melna galva, necils cekuls.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
- ↑ 3,0 3,1 «Latvijas putni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Sīlis
- ↑ «IUCN Red List of Threatened Species: Garrulus glandarius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
- ↑ «Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. martā.
- ↑ Alive: Eurasian Jay (Garrulus glandarius)
- ↑ Madge, Steve and Hilary Burn, Crows and Jays Helm Identification Guides ISBN 0-7136-3999-7
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīlis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Putnu balsis: Sīlis
- Patiesība par sīli
- Latvijas sīļa foto Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (poga.lv)
- Sīlis pie Anniņmuižas (4seasonsinfoto)