Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai. Ostas kopējās hidrotehniskās būves, navigācijas iekārtas, kuģu ceļi un visa ostas akvatorija parasti ir valsts vai pašvaldības īpašums, un to pārvalda un uztur ostas administrācija (atsevišķas hidrotehniskās būves vai citas būves var būt arī ostā darbojošos uzņēmumu /uzņēmējsabiedrību/ īpašumā un pārvaldē). Ostas robežas nosaka attiecīgā pašvaldības institūcija saskaņā ar pilsētas /apdzīvotās vietas/ ģenerālplānu (perspektīvo plānu). Ostu pārvalda ostas administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata un nosaka viņa darba samaksu attiecīgā pašvaldības institūcija pēc saskaņošanas ar Jūras lietu ministriju.

17. gadsimta ostas attēlojums, Klada Lorēna glezna, 1638. gads

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

Latvijas Republikā darbojas trīs lielās ostas: Rīgas osta, Ventspils osta un Liepājas osta, un septiņas mazās ostas: Skultes osta, Mērsraga osta, Salacgrīvas osta, Rojas osta, Engures osta, Pāvilostas osta un Lielupes osta.

Ostas pārvalde labot šo sadaļu

Ostas administrācijas kompetencē ietilpst: ostas attīstības politikas izstrādāšana; ostas kopējo hidrotehnisko būvju un navigācijas iekārtu uzraudzība un remontdarbu koordinācija, kuģu ceļu padziļināšanas un ostas rekonstrukcijas un celtniecības darbu organizēšana; ostas nodevu tarifu projektu izstrādāšana; ostas nodevu un citu kuģu maksājumu organizēšana, ostas administrācijas izdevumu tāmes sastādīšana un izpildes kontrole. Ostas administrācija izstrādā ostas noteikumus, kuros paredzama vispārējā kārtība, kāda jāievēro, kuģojot ostas akvatorijā un tuvojoties tai, kā arī tiek reglamentētas attiecības starp ostu un kuģiem, tiem ienākot ostā un izejot no tās, pārvietojoties un stāvot tās akvatorijā un veicot kravas operācijas, tiek noteikta kravas uzglabāšanas kārtība ostā, kā arī noteikts muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības un caurlaižu režīms. Ostas noteikumus apstiprina katrā valstī apstiprina tās Jūras lietu ministrija. Ostās, kurās ir jūras kara flotes bāzes, kara kuģu ieiešanas un iziešanas kārtību nosaka ostas kapteinis pēc vienošanās ar jūras kara bāzes komandantu.

Ienākšana ostā un iziešana no tās labot šo sadaļu

Ienākot ostā pēc valsts robežas šķērsošanas, vai izejot no ostas, lai vēlāk šķērsotu valsts robežu, kuģa kapteinis uzrāda virkni dokumentu, kas saistīti ar jūras transporta līdzekļa izmantošanu robežas šķērsošanā, bet pasažieri jau ostā nokārto visas ar robežas šķērsošanu saistītās formalitātes. Terminālos, kuros pienāk pasažieru kuģi, izpriecu kuģi, kravu un pasažieru prāmji un citi līdzīga tipa kuģi, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar robežkontroles un ostas kontroles dienestiem nosaka īpašas kuģu pārbaudes vietas.

Ja kuģis, kuteris vai jahta ienāk ostā vai iziet no tās, neatstājot valsts teritoriālos ūdeņus vai ekonomisko zonu, kapteinis informē ostas kontroles dienestu vai jahtklubu ostā par ienākšanu ostā vai iziešanu no tās. Valsts robežsardzes un muitas kontrole uz šādiem kuģiem vai jahtām tiek veikta tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas par imigrācijas vai muitas noteikumu pārkāpumiem.

Vēsture labot šo sadaļu

Vēsturiski ostas veidojušās vietās, kur rodams no atklātiem ūdeņiem izolēts ūdens baseins piektrastē - dabisks līcis, atols, upes grīva, - kuru izmantoja kā kuģu u.c. peldlīdzekļu patvērumu gadījumos, kad laika apstākļi nepieļauj brīvu kuģošanu atklātos ūdeņos, stāvvietu, kā arī peldlīdzekļu pastāvīgu piestātnes vietu.

Ārējās saites labot šo sadaļu