Cekulzīlīte
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.[1] Izdala 7 pasugas.[2]
| Cekulzīlīte Lophophanes cristatus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Zīlīšu dzimta (Paridae) |
| Ģints | Cekulzīlītes (Lophophanes) |
| Suga | Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Cekulzīlīte Vikikrātuvē | |
Nesenā pagātnē cekulzīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.[3]
Izplatība
labot šo sadaļu
Cekulzīlīte sastopama vienlaidus gandrīz visā Eiropā, no Pireneju pussalas dienvidrietumiem līdz Urāliem austrumos. Lielbritānijā sastopama vienīgi Skotijā, bet Skandināvijā un Somijā tikai līdz Botnijas līča ziemeļu piekrastei, Itālijā vienīgi pašos valsts ziemeļos (Alpos). Samērā šauri areāla dienvidu atzari iesniedzas Karpatos un Balkānos līdz Albānijai, Bulgārijai un Grieķijai.[4] Ziemo ligzdošanas areālā, bet var klejot.[1][4]
Latvijā
labot šo sadaļuCekulzīlīte Latvijā ir parasta ligzdotāja un nometniece. Sastopama skujkoku un jauktu koku mežos, biežāk priežu mežos. Rudeņos reizēm nelielas invāzijas, kuras parasti tiek pamanītas rietumu piekrastes ornitoloģiskajā stacionārā Papē.[4][5]
Cekulzīlīte reti sastopama ārpus mežiem, turklāt to bariņš visu ziemu klīst tikai pa savu teritoriju, kuras diametrs mērāms simtos metru. Pēc raksturīgajiem satraukuma saucieniem skujkoku mežos tās viegli konstatēt visu gadu.[6]
Izskats
labot šo sadaļuCekulzīlīte ir neliels, ļoti kustīgs putniņš, mazāks par zvirbuli, bet, salīdzinot ar citām zīlītēm, maza vai vidēji liela zīlīte ar smailu, raibu cekuliņu.[5][7] Ķermeņa garums 11—12 cm, spārnu plētums 17—20 cm, svars 9,7—15,8 g.[7][8]
To viegli atpazīt pēc raksturīgā, pelēkraibā cekuliņa, kuru tā bieži izslej gaisā. Apspalvojums mugurpusē pelēkbrūns, apakšpusē gaiši pelēks, gandrīz balts, sāni gaiši brūni. Galva pelēki balta ar melnu pazodi, apkakli un melnu, šauru svītru pāri acij līdz pakausim, no aizmugures ieskaujot pelēkos vaigus. Zem melnās vaigu svītras platāka balta josla, kas arī ieskauj vaigus un kaklu. Acis sarkanbrūnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni brūnāki un to cekuliņi nav tik smaili.[8]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu_(European_Crested_Tit)_-_(adult),_Oberengadin,_Switzerland.jpg)
_(9).JPG)
Cekulzīlīte ir izteikts nometnieks.[5] Galvenokārt uzturas skujkoku mežos, gan priežu, gan egļu, bet sastopama arī jauktu koku un lapu koku mežos. Pireneju pussalā mājo dižskābaržu un korķozolu mežos.[1][8] Parasti vispirms to var izdzirdēt un tikai tad ieraudzīt. Ļoti kustīga.[5]
Barojas galvenokārt ar maziem bezmugurkaulniekiem un to kāpuriem. Ārpus vairošanās sezonas arī ar priežu un egļu sēklām un nelielā daudzumā ar augļiem.[1][5] Barību parasti meklē uz vecu priežu stumbriem un lieliem zariem, kā arī starp skujām. Jo bagātīgāk ar sūnām un ķērpjiem ir apaudzis koks, jo bagātīgākas barošanās iespējas ir cekulzīlītei, tā kā zem sūnām un ķērpjiem dzīvo dažādi kukaiņi. Cekulzīlīte veido barības uzkrājumus, kurus izmanto laikā, kad barības trūkst. Tiek uzkrātas gan sēklas, gan kāpuri, kas tiek paslēpti koku zaros zem ķērpjiem. Cekulzīlīte ir ļoti veikla un akrobātiska, spējot karāties zarā ar galvu uz leju.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļuCekulzīlītes veido monogāmus pārus uz mūžu. Ligzdošanas sezona ilgst no marta līdz jūnijam. Ligzdai ir kausveida forma, atrodas miruša, trupējoša koka dobumā, kuru cekulzīlīte pati spēj izkašāt. Cekulzīlīte retāk ligzdo dzīva koka dobumā, kuru izkalis dzenis vai dzilna, reizēm sētas mieta dobumā vai zemes iedobē. Labprāt izmanto putnu būrīšus.[1][8]
Dobumu koka stumbrā plēš tikai mātīte, tas aizņem apmēram 3 nedēļas. Vecais dobums tiek izmantots vairākus gadus, līdz koks nogāžas, lai gan perēšanas kambaris tiek katru gadu izplēsts no jauna. Lai mātīte spētu izplēst dobumu, kokam jābūt samērā sen jau mirušam. Piemēram, parastajai priedei jābūt mirušai vismaz jau 10 gadus. Kad dobums izplēsts, tajā tiek ievīta ligzda, apmēram 5—6 dienas.[8] Tā vīta no sūnām un ķērpjiem, no iekšpuses izklāta ar dzīvnieku vilnu, spalvām un zirnekļu pavedieniem.[1][8]
Sezonā 1—2 perējumi. Dējumā 3—11 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem.[1][5][8] Inkubācijas periods ilgst 13—16 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, bet ik pa laikam viens vai otrs no vecākiem viens pats rūpējas par putnēniem. Jaunie putni izlido 17—22 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot papildu 23 dienas. Šajā laiku jaunie putni visur seko vecākiem un mācās meklēt barību.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuCekulzīlītei ir 7 pasugas:[2]
- Lophophanes cristatus cristatus — nominālpasuga, sastopama Eiropas ziemeļos un austrumos līdz Karpatu kalniem;
- Lophophanes cristatus abadiei — sastopama Francijas rietumos;
- Lophophanes cristatus baschkirikus — sastopama Urālu centrālajā daļā un dienvidrietumos;
- Lophophanes cristatus bureschi — sastopama no Albānijas līdz Bulgārijai un Grieķijai;
- Lophophanes cristatus mitratus — sastopama Eiropas centrālajā daļā līdz Spānijas ziemeļaustrumiem, Alpos un Balkānu ziemeļos;
- Lophophanes cristatus scoticus — sastopama Skotijā;
- Lophophanes cristatus weigoldi — sastopama Pireneju pussalā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 IUCN: Lophophanes cristatus
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2018
- ↑ del Hoyo, J., Elliot, A., & Christie D. (eds). (2007). Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-42-2
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Cekulzīlīte Lophophanes cristatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 23. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Dabas Dati: Zīlīšu dzimta
- ↑ Zīlītes - ne gluži paimeitiņas
- ↑ 7,0 7,1 Alive: Crested Tit (Lophophanes cristatus)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 8,8 «Planet of Birds: Crested Tit (Lophophanes cristatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. martā. Skatīts: 2018. gada 23. februārī.