Šis raksts ir par upi Rīgā. Par citām jēdziena Buļļupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Buļļupe ir upe Latvijā, Rīgas un Jūrmalas pilsētu teritorijā. Upe ir Lielupes lejteces labais atzarojums un savieno Lielupi ar Daugavu, atdalot Daugavgrīvas salu no Rīgas.

Buļļupe
Buļļupe pie Bolderājas
Buļļupe pie Bolderājas
Buļļupe Rīgā
Buļļupe Rīgā
Izteka Lielupe
56°59′46″N 23°56′17″E / 56.99611°N 23.93806°E / 56.99611; 23.93806
Ieteka Daugava
57°03′06″N 24°02′29″E / 57.05167°N 24.04139°E / 57.05167; 24.04139Koordinātas: 57°03′06″N 24°02′29″E / 57.05167°N 24.04139°E / 57.05167; 24.04139
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija (Rīgas pilsēta)
Garums 9,5 km
Baseina platība 20,1 km² 
Buļļupe Vikikrātuvē

Buļļupe bija Lielupes agrākā lejtece līdz ietekai Daugavā. Vēl 18. gadsimta kartēs par Buļļupi (Bullen Aa) reizēm dēvēja visu Lielupi.[1]

Raksturojums labot šo sadaļu

 
Bolderājas jaunais tilts

Buļļupes garums ir 9,5 kilometri, platums aptuveni 200 metru. Vidējais dziļums 3-5 metri. Buļļupe Daugavā ietek pa diviem atzariem 2,2 un 4,5 kilometrus no tās grīvas. Starp šiem atzariem atrodas Mīlestības saliņa un viens no atzariem, kas pieguļ Bolderājai, tiek saukts par Loču kanālu vai Ločupi. Buļļupei ir arī neliels līcis Ziemeļupe, kas atrodas starp Daugavgrīvu un ūdens attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”. Šis līcis vairākkārtīgi izveidojās par Lielupes ieteku Rīgas līcī. Pēc 1755. gada, kad plūdos Lielupei izveidojās tagadējā ieteka jūrā, līcis aizsērēja.

Ūdenslīmeņa svārstības Buļļupē ir no 1,3 līdz 2,2 metriem virs jūras līmeņa, un tās galvenokārt ir saistītas ar vējuzplūdu un vējatplūdu līmeņa Rīgas līcī. Straumes ātrums upē ir neliels. Gar Buļļupes labo krastu stiepjas Bolderājas—Priedaines kāpu grēda. Buļļupes krastos atrodas Rīgas pilsētas daļas - Bolderāja, Daugavgrīva, Rītabuļļi un Kleisti un Jūrmalas pilsētas daļa - Vārnukrogs.

Pāri Buļļupei no Bolderājas uz Daugavgrīvu ir divi tilti - dzelzceļa tilts, kurš līdz 2002. gadam bija arī vienīgais satiksmes tilts uz Daugavgrīvas salu, un Bolderājas jaunais tilts, kurš tika atklāts 2002. gada 18. novembrī.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 41 lpp.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu