Georgs Pelēcis

Georgs Pelēcis (dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā) ir latviešu komponists un muzikologs. Viens no pazīstamākajiem mūzikas zinātniekiem Latvijā, senās polifonijas pētnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Rīgas Senās mūzikas centra prezidents.

Georgs Pelēcis Personīgā informācija Dzimis 1947. gada 18. jūnijā (77 gadi) Rīga Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils "postkonceptuālisms", jaunā konsonantā mūzika Žanrs simfoniskā mūzika, kamermūzika Mācības Maskavas Valsts konservatorija

Dzīvesgājums

Georgs Pelēcis dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā. Mācījās Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā, pēc tam studēja Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasē, pēc kuras beigšanas 1970. gadā sāka strādāt par Latvijas Valsts konservatorijas mūzikas teorijas katedras pasniedzēju. Līdztekus līdz 1977. gadam turpināja mūzikas teorijas studijas Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūrā pie Vladimira Protopopova. 1981. gadā aizstāvēja mākslas zinātņu kandidāta disertāciju "J. Okegema mūzikas formveide un Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas". 1985. gadā notika viņa pirmais autorkoncerts, 1990. gadā G. Pelēcis publicēja pētījumu "Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas" un tika ievēlēts par Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru (1990).

Ar Latvijas Sorosa fonda atbalstu 1995.—1997. gadā Pelēcis turpināja savus zinātniskos pētījumus Oksfordas Universitātes Corpus Christi koledžā un Kembridžas Universitātes Gonville and Caius koledžā. Šajā laikā viņš uzvarēja Roalda Dāla fonda konkursā par mūziku pasakai „Garā pupa” (Jack and the beanstalk), ko 1996. gadā atskaņoja Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Viņa darbi skanējuši arī Maskavas mūzikas festivālā "Alternatīva" un Lokenhauzas festivālā Austrijā. Par godu Rīgas 800. gadu jubilejai Pelēcis 2001. gadā uzrakstīja oratoriju "Dievs ir mīlestība". 2002. gadā viņa koncerta „Tomēr” (Nevertheless) mūzika izmantota horeogrāfa Marka Teilora iestudētajā baleta trupas „Dance Alloy” uzvedumā Pitsburgā. 2012. gada jubilejas koncertā atskaņoja daļu no G. Pelēča 20 "Psalmofonijām" korim a cappella par pilnīgi visu 150 Dāvida psalmu tekstiem.

Diskogrāfija

• Quatrieme Suite (Ceturtā svīta) / Mireille Gleizes, piano – 12′ 00″ // Sit down and listen — piano 94 – 1993, AVK 001
• Concertino bianco in C / Alexei Ljubimov, piano, and the Deutsche Kammerphilharmonie of Bremen, Conductor Heinrich Schiff – 13′ 31″ // Mosaic – 1996, Erato 0630—12709—2
• Nevertheless (Tomēr) / Gidon Kremer, violin, Vadim Sakharov, piano and the Deutsche Kammerphilharmonie of Bremen – 27′ 54″ // From My Home – 1997, TELDEC CLASSICS 0630—14654—2
• Neujahrsmusik (Jaungada mūzika) / Anton Batagov, piano – 13′ 30″ // Yesterday – 1998, CDLA 9809
• Second Suite (Otrā svīta) / Sergio Mascara , piano // Nuova musica consonante – S. I. A. E SSCD 003
• Neujahrsmusik (Jaungada mūzika) / Alexei Ljubimov, piano – 14′ 11″ // Porquoi je suis sentimental – BIS CD—702
• Георг Пелецис — Владимир Мартынов — Переписка (Georgs Pelēcis — Vladimirs Martinovs — Sarakste) / Владимир Мартынов, фортепиано, Георг Пелецис, фортепиано — 59′ 24″ // 2002, CDLA 03024
• Meeting with a Friend (Tikšanās ar draugu) for violin and string orchestra / Gidon Kremer, violin, the orchestra Kremerata Baltica – 10’16” // Kremerland – 2004, Deutsche Grammophon, 00289 474 8012
• Ziemassvētku dziedājums (Christmas Canto) for women’s voices and instrumental ensemble / Vocal group "Putni", chamber orchestra, conductor Normunds Dreģis – 15’12” // Ekumēniskie Ziemassvētki / Ecumenic Christmas – 2008, Herman Braun Foundation, HBF 005

Simfoniskā mūzika

• "Pēdas" kantāte tenoram, mecosoprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1969)
• Koncerts balalaikai, saksofonam un simfoniskajam orķestrim (1970)
• Concertino bianco in C klavierēm un kamerorķestrim (1983)
• "Bērnu koncerts" klavierēm un orķestrim (1985)
• "Tomēr", koncerts vijolei, klavierēm un kamerorķestrim (1994)
• "Kristus ir augšāmcēlies!", Lieldienu oratorija soprānam, mecosoprānam, tenoram, basam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1996)
• "Džeks un garā pupa", mūzika Roalda Dāla pasakai simfoniskajam orķestrim un teicējiem (1996)
• "Ļoti nopietnas variācijas par Rūdolfa Kreicera etīdi Nr.1" vijolei, kontrafagotam, trombonam, tubai, kontrabasam un stīgu instrumentiem (1997)
• "Pareizticīgo Lieldienu akāfists" soprānam, mecosoprānam, tenoram, basam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1997)
• Oxbridge Brassfest mežragam, trompetei, trombonam, tubai un simfoniskajam orķestrim (1998)
• "Trīspadsmitā Londonas simfonija" simfoniskajam orķestrim (2000)
• "Kristus ir dzimis", Ziemassvētku oratorija jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (2000)
• "Tikšanās ar draugu" vijolei un stīgu orķestrim (2001)
• "Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es" vijolei un stīgu orķestrim (2001)
• "Dievs ir mīlestība", oratorija jauktajam korim (2001)
• "Kanoniska uvertīra 55 + 5 22" stīgu orķestrim, vijolei (concertante) un fonogrammai (2002)
• "Veltījums skolotājam", koncerts divām klavierēm, kamerorķestrim un fonogrammai (2003)
• "Vidzemes pērle" Salacgrīvas kantāte jauktajam korim un pūtēju orķestrim (2003)
• "Pēdējā dziesma" vijolei un kamerorķestrim (2005)
• "Solījums", kantāte jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (2005)
• En souvenir d’Orfée, koncerts obojai un kamerorķestrim (2006)
• "Atklāsme", kontrtenoram, trompetei, klavierēm un kamerorķestrim (2006)
• "Plaukstošs jasmīns" vijolei, vibrofonam un kamerorķestrim (2007)
• "Kādas biogrāfijas lappuses", koncerts vijolei un kamerorķestrim (2007)
• "Florestana marši", končertīno nr. 2 klavierēm un kamerorķestrim (2010)
• Unhappy Love vijolei, kontrabasam un kamerorķestrim (2011)
• "Pēdējais skolas zvans", končertīno (2011)
• Endorphin Music, koncerts simfoniskajam orķestrim (2011)

Zinātniskās publikācijas

• Daži instrumentācijas jautājumi Jāņa Ivanova agrīnajos darbos. – Rīga: LVK, 1971, 45 lpp. (krieviski)
• Instrumentācijas jautājumi Jāņa Ivanova Ceturtajā simfonijā "Atlantīda". – Rīga: LVK, 1972, 25 lpp. (krieviski)
• Dramaturģija un instrumentācija Jāņa Ivanova Piektajā simfonijā. – Rīga: LVK, 1973, 37 lpp. (krieviski)
• Dažas formveidojumu īpatnības Okegema mesās // Проблемы музыкознания: сборник научных трудов. Вып. 4. – Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija, 1976, 72–86 lpp. (krieviski)
• Žoskēna Deprē Malheur me bat (Par cantus firmus sacerēšanas tehnikas jautājumu) // Теоретич. наблюдения над историей музыки. – Maskava: Mузыкa, 1978, 54–77 lpp.(krieviski)
• Par XV gadsimta kora mūzikas formveidošanos dažās L’homme armé mesās. – Rīga: LVK, 1979, 73 (146) lpp. (krieviski)
• 80 kanoni. – Rīga: MtK, 1981
• Baha divbalsīgo invenciju uzbūve. – Rīga: MtK, 1982, 129 lpp. (krieviski)
• Palestrīnas kanonisko mesu kompozīcijas principi. – Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija, 1983, 33 lpp. (krieviski)
• Pārskats par ritma tematiskajām, laikmērāmajām un akcenta īpatnībām kora polifonijā XV—XVI gadsimtos. – Rīga, 1985, 59 lpp. (krieviski)
• Perotina kvadrupleju uzbūve // Вопросы музыкальной формы. Вып. 4. – Maskava: Mузыкa, 1985, 151–188 lpp. (krieviski)
• Rietumeiropas agrīnās polifonijas piemēri mūzikas skaņdarbu analīzes kursā. – Rīga, 1986, 90 lpp. (krieviski)
• Polifonija Jāņa Ivanova klaviermūzikā.– Rīga: LVK, 1986, 16 lpp.
• Polifonijas meistars – novators Jēkabs Graubiņš. Rīga: LVK, 1986, 12 lpp.
• Mūzikas forma Jāzepa Vītola kora dziesmās. – Rīga: LVK, 1987, 38 lpp.
• Perioda forma Jāzepa Vītola kora dziesmās // Brīnišķais spēks. Rīga: LVK, 1988, 26–47 lpp.
• Jāņa Mediņa Dainas, 1990 (manuskripts)
• Kontrapunkts Tālivalža Ķeniņa darbos, 1990 (manuskripts)
• Viduslaiku mūzikas formveide. Motete.– Rīga: LMA, 1. daļa – 1994, 26 lpp., 2. daļa – 1995, 27–53 lpp.
• A Study of Palestrina Style. – Roma: International Palestrina Centre, 1993, 265 pages (angliski)
• Fūga Baha vokāli instrumentālajos darbos, 1997 (manuskripts)
• Algoritmu veidošana Arvo Perta skaņdarbā Tabula Rasa, 1999 (manuskripts)

Apbalvojumi

• 1993. gadā — Romas Starptautiskā Palestrīnas centra medaļa par pētījumu "Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas".
• 2001. gadā — Latvijas Kultūras ministrijas prēmija par „Londonas” simfoniju, par oratorijām „Dievs ir mīlestība” un „Kristus ir dzimis”.

Literatūra

• Rozentāle, I. Skaistais, ideālais un cēlais – lūk, kopsaucēji mūzikā… [intervija ar G.Pelēci] // Mūzikas Saule, 2001, Nr. 5 (jūlijs), 4—7 lpp.
• Zveja, I. Jaunā konsonanse [intervija ar G.Pelēci] // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2001. gada 22. decembrī
• Lūsiņa, I. Kā klausīties Pelēci? // Diena, 2001. gada 29. decembrī
• Liepiņa, I. Ziemassvētkos par universālo // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2001. gada 29. decembrī
• Kudiņš, J. Daži atceres vērti mirkļi // Literatūra un Māksla Latvijā, 2002. gada 10. janvārī
• Beinaroviča, B. Vientulības apzīmogotie // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2002. gada 30. septembrī

Ārējās saites

• "Rudens ainava" Hačaturjana trio un M. Novikova izpildījumā, 2012
• "Atklāsme" (Revelation) 1. daļa — Kremerata baltica izpildījumā
• "Plaukstošais jasmīns" Kremerata baltica izpildījumā
• "Rudens mūzika" Georga Pelēča izpildījumā, 2011