Atvērt galveno izvēlni
Koordinātas: 56°57′45″N 24°4′10″E / 56.96250°N 24.06944°E / 56.96250; 24.06944

Dzegužkalns (senāk arī Jēru kalns) ir 1 km gara un 0,3 km plata vaļņveida kāpa Rīgā, Iļģuciemā (Dzirciema apkaimē), Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Tas ir augstākais Rīgas dabiskais paugurs; augstākais punkts atrodas kāpas ziemeļu galā (28 m virs jūras līmeņa), relatīvais augstums 16—18 m. 2015. gadā, sakārtojot teritoriju bijušās Pļavnieku izgāztuves vietā, izveidots aptuveni 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir augstāks par Dzegužkalnu.[1]

Dzegužkalns
Dzegužkalna parks
Dzegužkalns (Rīga)
Dzegužkalns
Dzegužkalns
Augstums 28 m v.j.l.
Atrašanās vieta Rīga
Dzegužkalns Vikikrātuvē

Kāpa izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā, veidojusies pirms 10 000—9000 gadiem Joldijas jūras piekrastē, valdot ziemeļrietumu vējiem vēsa un sausa klimata apstākļos.[2] Ziemeļrietumos to norobežo Dzegužu un Embūtes ielas, austrumos — Daugavgrīvas iela. Kāpu šķērso Buļļu iela. Kāpas ziemeļu un dienvidu gali apbūvēti.

Kalna nosaukums cēlies no netālajām Piņķu muižai piederīgā zemnieka Dzeguzes (Seggus) mājām. Šaipus Buļļu ielai kāpu vaļņu nogāzē kopš 17. gadsimta bija iekārtota apbedījumu vieta. 1845. gadā Rīgas rāte te nolēma ierīkot kapsētu pilsētas visu kristīgo konfesiju trūcīgajiem iedzīvotājiem, kur par kapa vietu nebija jāmaksā. 1907. gadā šo kapsētu slēdza. 1893. gadā vairāk nekā divu hektāru plašajā teritorijā sāka iekārtot Dzegužkalna parku, kas veidots gan ainaviskā, gan regulārā stilā — pēc pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta projekta. 1911. gadā parks jau bija labi iekopts: bija nostiprināti celiņi, izveidoti apstādījumi, sastādīti ceriņi un citi košumkrūmi. Kalna galā uzcēla nelielu kafijas paviljonu, bet nogāzē — estrādi. No 1929. gada parka labiekārtošanas darbus veica pēc A. Zeidaka projekta.

AtsaucesLabot

  1. «Bijušās izgāztuves vietā Rīgā būs piknika zona ar rotaļu laukumu». TVNET. Skatīts: 2017. gada 3. februārī.
  2. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.