Atvērt galveno izvēlni

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā. Sākas Medema purvā starp Stūnīšiem un Tīraini. Augštecē upes gultne iztaisnota un savāc apkārtējo purvu un polderu ūdeņus. Pie Petriņciema upe pagriežas uz austrumiem un pa izteiktu ieleju šķērso kāpu grēdu. Bieriņos upes krastā ierīkots Tēlnieku parks, šeit pievienojas labā krasta pieteka Bieriņgrāvis. Torņakalnā uz Mārupītes ierīkots Māras dīķis, izteka no kā tiek regulēta ar slūžām. Lejpus Māras dīķa ierīkoti Arkādijas dārzs un Uzvaras parks. Ietek Daugavā aiz Raņķa dambja Āgenskalna līcī.

Mārupīte
Māras dīķis ar Mārupītes izteku
Māras dīķis ar Mārupītes izteku
Izteka Medema purvs
56°52′05″N 24°01′28″E / 56.86806°N 24.02444°E / 56.86806; 24.02444
Ieteka Daugava
56°56′37″N 24°05′09″E / 56.94361°N 24.08583°E / 56.94361; 24.08583Koordinātas: 56°56′37″N 24°05′09″E / 56.94361°N 24.08583°E / 56.94361; 24.08583
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 11 km
Kritums 15 m  
Baseina platība 35,4 km² 
Galvenās pietekas Bieriņgrāvis
Mārupīte Vikikrātuvē

Satura rādītājs

VēstureLabot

Līdz 20. gadsimtam saukta par Māras dzirnavu grāvi, kas pie Kobronskansts ieplūda Kīleveina grāvī. Līdz pat 1924. gadam uz Mārupītes atradās vienas no senākajām Rīgas dzirnavāmMāras dzirnavas (sākotnēji sauktas par Marijas dzirnavām), kas mūsdienās zināmas no Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" un no romāna ekranizācijām — "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi vella dzirnavās" (1972),[1] lai gan filmā uzņemts Zlēku dzirnavu dīķis.

Mārupītes krastos atrodas īpaši aizsargājams biotops — melnalkšņu staignājs.[2][3]

PietekasLabot

Labā krastaLabot

AtsaucesLabot

  1. Vella kalpi kāvās Māras dzirnavās[novecojusi saite], Antra Gabre, "Rīgas Balss", raksts pārpublicēts portālā apollo.lv 10.12.2005., pārskatīts 05.01.2009.
  2. Mārupītes parkā iznīcina Eiropā aizsargājamu biotopu. Atklāta vēstule Rīgas domei, Ieva Rove, raksts portālā diena.lv 15.05.2008., pārskatīts 05.01.2009.
  3. Dumbrāju dižkoki, G. Eniņš, raksts izdevumā "Vide un Laiks", 1999/3, pārpublicēts mājaslapā dabasretumi.lv, pārskatīts 05.01.2009.

Ārējās saitesLabot