Rīgas maratons

ikgadējs maratonskrējiens Rīgā

Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais World Athletics ar Zelta kvalitātes zīmi novērtētais maratons Ziemeļeiropā.[1] 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki, pārstāvoši 82 pasaules valstis.[2] Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,095 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances.

Rīgas maratons
Rīgas maratona logo
Galvenais partneris: Rimi Baltic
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Laiks 18. - 19. maijs
Tips urbānā skriešana
Dalībnieki 38 398 (2019)
1887 maratonā finišējušie (2019)
Disciplīnas maratons, pusmaratons, 10 km, 5 km, jūdze
Uzstādītie rekordi

Maratons:
Vīriešu: 2:08:51 (2019)
Valsts karogs: Etiopija Andualems Šiferavs
Sieviešu: 2:26:18 (2019)
Valsts karogs: Etiopija Birke Debele
Pusmaratons:
Vīriešu: 1:00:30 (2022)
Valsts karogs: Etiopija Sikijass Misganavs

Sieviešu: 1:09:12 (2022)
Valsts karogs: Kenija Beatrise Mutai
Infokaste pēdējoreiz atjaunota: 07.07.2023.

Trase sākas un beidzas 11. novembra krastmalā, ved ap Rīgas vēsturisko centru, Vecrīgu, Rīgas centru, Ķīpsalu un Pārdaugavu.

Kopš 2017. gada ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā noris Rīgas maratona trasēs.[3]

 
Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991. gada 27. jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa

Priekšvēsture

labot šo sadaļu

Pirmo reizi Latvijas sportisti maratona distancē startēja 1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēles, bet pirmās maratona sacensības Latvijā norisinājās 15 gadus vēlāk Liepājā. Maratona skriešanas popularitāte turpināja augt 70. gados, ziedu laikos sasniedzot 80. gadu nogalē. Tautasdziesmas maratons (1988—1990), piemēram, atmodas laikā pulcēja jau vairākus tūkstošus skrējēju, no kuriem 250 — 300 finišēja 42 km distancē.

Pirmie Rīgas maratoni

labot šo sadaļu

Pirmais Rīgas maratona starta šāviens pie Brīvības pieminekļa atskanēja 1991. gada 27. jūlijā — pusgadu pēc barikāžu laika, kad galvaspilsētu satricināja OMON šāvieni. Tolaik šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.[4] Šī maratona dalībniekiem tika nodrošinātas gan lielas naudas balvas (1000 vācu markas pirmo vietu ieguvējiem), gan vimpelis un tiem laikiem eksotiskais auglis — banāns — finišā. Trases mērīšana noritēja atbilstoši tā laika starptautiskajiem standartiem, izmantojot 50 m garu mērlenti un mietiņus. Pirmajā Rīgas maratonā startēja 735 dalībnieki, no kuriem trešdaļa bija vietējie skrējēji, ap 30 rietumvalstu pārstāvju, bet pārējie no PSRS.

Tomēr jau tuvākajos gados pēc veiksmīgā starta, Rīgas maratona dalībnieku skaits strauji saruka. Austrumu bloka skrējējus no dalības atturēja jaunais vīzu režīms, savukārt rietumniekiem ceļojums uz Latviju varēja šķist pārāk riskants. Nopietnas grūtības radīja hiperinflācija un atkārtota nacionālās valūtas maiņa. 1993. gadā par dalību maratonā varēja norēķināties trīs valūtās — vietējie varēja maksāt gan Latvijas rubļos, gan svaigi izdotajos latos, bet ārzemnieki — doičmarkās.

Organizatoriem trūka sponsoru un līdzekļu, lai iekļautos AIMS starptautiskajā maratonu kalendārā (tolaik tas izmaksātu 1000 USD gadā), kas ļautu piesaistīt rietumu maratonu tūristus. Šajā laikā arī vietējo skrējēju kļuva arvien mazāk, skriešanas kultūra un līdz ar to arī sponsoru interese pamazām samazinājās, zemāko punktu sasniedzot 1999. gadā, kad 42 km distancē finišēja vien 53 Latvijas skrējēji.

Lai kuplinātu dalībnieku skaitu, Rīgas maratonu pārcēla uz pavasari, piesaistot skolu jaunatni 5 km distancei, tomēr maratona distancē skrējēju aizvien bija salīdzinoši maz un rezultāti nespēja pārspēt pirmo gadu sniegumu.

Sertificētā trase un jauni organizatori

labot šo sadaļu

2007. gadā Rīgas maratons tika pie otrās elpas. Pēc 16 gadu darba maratona sākotnējais organizators Jānis Karavaičiks organizēšanu uzticēja Aigaram Nordam, kurš bija ambīciju pilns Rīgu pārvērst par skriešanas megapoli ar vērienīgu pilsētas maratonu.

Rīgas Dome maratona organizēšanu uzticēja NECom jeb Nords Event Communications, un jaunie organizatori jau pirmajā gadā panāca vērienīgu pasākuma izaugsmi. Ar titulsponsora Nordea palīdzību un saukli “Šoreiz pa īstam!” trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (Association of International Marathons and Distance Races, AIMS) standartiem, maratons iekļāvās starptautiskajā kalendārā, ierasto maratona un 5 km satelītdistanci papildināja jaunums — pusmaratons, bet kenijietis Džonstons Čangvoni pārspēja 1991. gadā uzstādīto Rīgas maratona rekordu.[5]

Jauno organizatoru paspārnē maratons kļuva par vienu no straujāk augošajiem un prestižākajiem skriešanas svētkiem Ziemeļeiropā — no 1300 dalībniekiem 2007. gadā līdz Gold Label zelta statusam un vairāk nekā 38 tūkstošiem dalībnieku no 82 pasaules valstīm 2019. gadā.[1]

Globālās pandēmijas laiks

labot šo sadaļu

Maratona ilggadējais partneris Rimi titulsponsora pienākumus uzņēmās 2019. gadā, sniedzot atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā izveidotajā Virtuālajā Skriešanas klubā, kas pasākuma auditoriju aktīvu uzturēja pandēmijas laikā.

2020. gadā Ministru kabinets koronavīrusa pandēmijas dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales, kas lika pārcelt maratona darbību virtuālā režīmā.[6][7][a]

Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no 16. maija uz 29. augustu.[8]

Pasaules skriešanas galvaspilsēta 2023 — Rīga

labot šo sadaļu

Rīgas maratona organizatori jaunu virsotni sasniedza pēc koronavīrusa pandēmijas beigām, sīvā konkurencē izcīnot tiesības Rīgā rīkot pirmo Pasaules čempionātu skriešanā (World Athletics Road Running Championships Riga 23) 2023. gada 30. septembrī — 1. oktobrī.

2023. gada Rimi Rīgas maratons, bija Pasaules čempionāta ģenerālmēģinājums, skrējējiem dodot iespēju izmēģināt Pasaules čempionāta trases.

Gribu apsveikt Rīgu ar vēsturisku iespēju uzņemt Pasaules čempionātu skriešanā pie sevis, un tādējādi iezīmēt Rīgu kā 2023. gada pasaules skriešanas galvaspilsētu.

Sebastjans Ko, Pasaules vieglatlētikas savienības prezidents

Pētījumā, kurā analizēta Baltijas nozīmīgāko skriešanas notikumu — Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā Rīgā — ietekme uz Latvijas ekonomiku, noskaidrots, ka abi sporta dižpasākumi 2023. gadā radījuši 11 803 000 eiro lielu ekonomisko aktivitāti. Abi nozīmīgie skriešanas notikumi — Rimi Rīgas maratons un Pasaules skriešanas čempionāts, pirmoreiz kopš pandēmijas Latvijas galvaspilsētā kopā pulcēja rekordskaitu jeb 38 660 skrējēju no vairāk nekā 100 valstīm.[9]

 
Skrējēji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam 11. novembra krastmalā, 2019. gads

Maratons (42,195 km)

labot šo sadaļu

        Trases rekords

Gads Vārds Nacionalitāte Laiks Vārds Nacionalitāte Laiks
Vīrieši Sievietes
1991 Vladimirs Kalenkovičs   PSRS 2:28:27 Alla Dudajeva   PSRS 2:43:53
1992 Gusmans Abduļins   Kazahstāna 2:21:29 Olga Judenkova   Baltkrievija 2:47:28
1993 Aleksandrs Prokopčuks   Latvija 2:26:41 Svetlana Šepeleva-Tkači   Moldova 2:55:07
1994 Normunds Ivzāns   Latvija 2:43:09 Laila Ceika   Latvija 3:19:56
1995 Ziedonis Zaļkalns   Latvija 2:32:44 Gaļina Bernarde   Igaunija 3:02:11
1996 Aleksandrs Prokopčuks   Latvija 2:31:46 Inita Drēziņa   Latvija 3:30:42
1997 Normunds Fedotovskis   Latvija 2:33:05 Kaja Mulla   Igaunija 3:12:26
1998 Ziedonis Zaļkalns   Latvija 2:33:41 Laila Ceika   Latvija 3:27:49
1999 Arūns Balčuns   Lietuva 2:37:10 Laila Ceika   Latvija 3:37:21
2000 Ziedonis Zaļkalns   Latvija 2:30:59 Aušra Kavalauskiene   Lietuva 3:12:11
2001 Ziedonis Zaļkalns   Latvija 2:27:25 Laila Ceika   Latvija 3:11:45
2002 Arūns Balčuns   Lietuva 2:31:25 Anita Liepiņa   Latvija 3:12:16
2003 Arūns Balčuns   Lietuva 2:28:07 Aušra Kavalauskiene   Lietuva 3:05:26
2004 Dmitrijs Sļesarenoks   Latvija 2:27:09 Modesta Drungiliene   Lietuva 2:58:29
2005 Vjačeslavs Bambāns   Latvija 2:45:58 Kaja Mulla   Igaunija 3:11:09
2006 Jurijs Vinogradovs   Krievija 2:41:57 Laura Zariņa   Latvija 3:04:31
2007 Džonstons Kipkorirs Čangvonijs   Kenija 2:18:30 Ludmila Rodina   Krievija 2:50:07
2008 Samijs Kibets Rotičs   Kenija 2:16:42 Kaja Valsa   Igaunija 3:13:54
2009 Oļegs Gurs   Baltkrievija 2:18:35 Katsjarina Dzjamidava   Baltkrievija 2:47:30
2010 Slimani Benazuzs   Maroka 2:17:33 Marina Damanševica   Baltkrievija 2:38:16
2011 Džuliuss Kuto   Kenija 2:15:48 Desta Girma Tadese   Etiopija 2:37:14
2012 Tituss Kipkorirs Kurgats   Kenija 2:16:53 Iraida Aleksandrova   Krievija 2:37:37
2013 Dankans Koečs   Kenija 2:15:34 Aberaša Nesga Bedasa   Etiopija 2:40:30
2014 Ju Čiba   Japāna 2:13:44 Tigista Tešome Ajanu   Etiopija 2:36:51
2015 Haile Bekuma   Etiopija 2:12:28 Esetu Mesereta   Etiopija 2:37:03
2016 Domeniks Kangors   Kenija 2:11:45 Šitaje Gemeču   Etiopija 2:38:40
2017 Džozefs Munivoki   Kenija 2:12:14 Bakeleha Bedada   Etiopija 2:31:22
2018 Tsedats Ajana   Etiopija 2:11:00 Džordžīna Rono   Kenija 2:28:22
2019 Andualems Šiferavs   Etiopija 2:08:51 Birke Debele   Etiopija 2:26:18
2020 Globālās pandēmijas dēļ maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģitimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.[7]
2021 Kristaps Bērziņš   Latvija 2:38:36 Amanda Krūmiņa   Latvija 3:07:17
2022 Deribe Robi   Etiopija 2:12:07 Aberu Mekuria Zenebe   Etiopija 2:30:53
2023 Aleksandrs Rascevskis   Latvija 2:25:42 Amanda Krūmiņa   Latvija 2:49:59

Pusmaratons (21,095 km)

labot šo sadaļu
 
Atbalstot maratona dalībniekus ar dziesmu, pie Brīvības pieminekļa dzied koris

        Trases rekords

Gads Vārds Nacionalitāte Laiks Vārds Nacionalitāte Laiks
Vīriešu Sieviešu
2006 Viktors Sļesarenoks   Latvija 1:15:20 Anita Liepiņa   Latvija 1:33:43
2007 Daiņus Saucikovs   Lietuva 1:09:17 Ilona Marhele   Latvija 1:22:21
2008 Pāvels Loskutovs   Igaunija 1:05:52 Helēna Dekere   Apvienotā Karaliste 1:20:00
2009 Džoels Komens   Kenija 1:06:49 Daniela Fetcere   Latvija 1:23:05
2010 Valērijs Žolnerovičs   Latvija 1:05:40 Irēna Čepkirui   Kenija 1:14:04
2011 Sergejs Lūkins   Krievija 1:06:28 Ļubova Morgunova   Krievija 1:15:01
2012 Valērijs Žolnerovičs   Latvija 1:06:04 Jeļena Prokopčuka   Latvija 1:10:27
2013 Jānis Girgensons   Latvija 1:07:24 Jeļena Prokopčuka   Latvija 1:14:39
2014 Ibrahim Mukunga   Kenija 1:05:56 Jeļena Prokopčuka   Latvija 1:14:52
2015 Jānis Girgensons   Latvija 1:06:20 Jeļena Prokopčuka   Latvija 1:13:24
2016 Ibrahims Mukunga   Kenija 1:05:26 Jeļena Prokopčuka   Latvija 1:16:06
2017 Roberts Kimaru Maguts   Kenija 1:05:04 Inga Zālīte   Latvija 1:23:45
2018 Aleksandrs Matvičuks   Ukraina 1:05:14 Milda Vilčinskaite   Lietuva 1:14:38
2019 Jānis Višķers   Latvija 1:05:59 Bītija Deiča   Izraēla 1:17:34
2020 Globālās pandēmijas dēļ maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģitimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.[7]
2021 Jānis Višķers   Latvija 1:07:10 Kadi Koiva   Igaunija 1:20:11
2022 Sikijass Misganavs   Etiopija 1:00:30 Beatrise Mutai   Kenija 1:09:12
2023 Dmitrijs Serjogins   Latvija 1:05:02 Ilona Marhele   Latvija 1:20:56

Uzvaru kopskaits pēc valsts

labot šo sadaļu
Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika
Valsts Kopā Maratons

(vīriešu)

Maratons

(sieviešu)

Pusmaratons

(vīriešu)

Pusmaratons

(sieviešu)

  Latvija 39 12 9 8 10
  Kenija 15 7 1 4 2
  Etiopija 13 4 8 1 0
  Lietuva 8 3 3 1 1
  Baltkrievija 6 2 4 0 0
  Igaunija 5 0 4 1 1
  Krievija 5 1 2 1 1
  Maroka 1 1 0 0 0
  Kazahstāna 1 1 0 0 0
  Japāna 1 1 0 0 0
  Moldova 1 0 1 0 0
  Ukraina 1 0 0 1 0
  Apvienotā Karaliste 1 0 0 0 1
  Izraēla 1 0 0 0 1
 
Pieckārtēja Rīgas pusmaratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, skrienot Ņujorkas maratonā, 2015.

Vairākkārtējas uzvaras

labot šo sadaļu
Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika
Sportists Valsts Uzvaras Gadi Distance
Jeļena Prokopčuka   Latvija 5 2012, 2013, 2014, 2015, 2016 Pusmaratons
Laila Ceika   Latvija 4 1994, 1998, 1999, 2001 Maratons
Ziedonis Zaļkalns   Latvija 4 1995, 1998, 2000, 2001 Maratons
Arūns Balčuns   Lietuva 3 1999, 2000, 2003 Maratons
Aleksandrs Prokopčuks   Latvija 2 1993, 1996 Maratons
Aušra Kavalauskiene   Lietuva 2 2000, 2003 Maratons
Valērijs Žolnerovičs   Latvija 2 2010, 2012 Pusmaratons
Jānis Girgensons   Latvija 2 2013, 2015 Pusmaratons
Jānis Višķers   Latvija 2 2019, 2021 Pusmaratons
 
Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42,195 km trases karte ar augstuma izmaiņām.

Bez 42,195 kilometru garās maratona trases, iespējams skriet arī pusmaratona (21,095 km), 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes, kā arī īsākās bērnu dienas distancēs.

Mūsdienās, trases tiek veidotas viena apļa ietveros, kad trases sākums ir vienviet ar finišu. Maratona starta un finiša līnija ir noteikta 11. novembra krastmalā blakus Rīgas pilij.

Maratona trase šķērso Daugavu pa Vanšu, Akmens un Salu tiltu, kā arī ietver posmu, kas ved ap Rīgas vēsturisko centru, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgu.

Agrākās trases

labot šo sadaļu

Rīgas maratona skriešanas pirmsākumos, skriešana notika vairāku apļu kārtībā. Agrāk maratons ir norisinājies dažādās trasēs. Visbiežāk maratonam starts tika dots pilsētas centrā, trase vijās uz Mežaparku, apkārt Ķīšezeram — tad pa Mežciemu ar finišu Daugavas stadionā. Pāris reizes maratons norisinājies arī Pārdaugavā ar startu un finišu pie Uzvaras parka. 2006. gadā pirmo reizi maratons finišēja pilsētas centrā — Strēlnieku laukumā. 2007. gadā maratona jaunā trase tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem. Nākamā trase tika izveidota un AIMS sertificēta 2011. gadā. Trase vijās pa Rīgas centra ielām, šķērsojot Vanšu tiltu un Dienvidu tiltu, starta un finiša zona atradās 11. novembra krastmalā. Trase ļāva paralēli maratonskrējienam organizēt sacensības arī pusmaratonā.

Maratona oficiālie krekli un medaļas

labot šo sadaļu

Maratona oficiālie krekli sākti veidot kopš 2008. gada, katru gadu maratona oficiālā skriešanas krekla dizaina radīšana tiek uzticēta kādam no Latvijā atpazīstamiem māksliniekiem.

Mākslinieki, kuri ir veidojuši dizainus Rīgas maratona krekliem — Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Elita Patmalniece, Ella Krugļanska, Krišs Salmanis, Ilmārs Blumbergs, Raimonds Staprāns, Anna Heinrihsone, Maija Kurševa, Gustavs Klucis (2018. gada krekla noformējumā tika izmantots G. Kluča mākslas darbs, kas speciāli Latvijas simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē 2017. gada 18. novembrī),[10] MARE&ROLS un Jānis Šneiders.

2019. gadā maratona medaļu dizainu veidoja Londonas Dizaina biennāles galvenās balvas "Labākais dizains" saņēmējs Artūrs Analts, maratona 30. jubilejas medaļu dizainu radījis japāņu mākslinieks Džuniči Kavanisi, kurš ir arī Tokijas olimpisko spēļu medaļu autors.

2022. gada Rīgas maratona kreklu un medaļu dizainus veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristiāns Brekte.[11] 2023. gadā visi Rīgas maratona distances veikušie dalībnieki saņēma Latvijā zināmākā grafiķa Pauļa Liepas dizainētās medaļas.

34. Rīgas maratona kreklu un medaļu dizaina autors būs viens no starptautiski visvairāk atzītajiem Latvijas māksliniekiem — Germans Ermičs.

Vēsturiskie nosaukumi

labot šo sadaļu

Rīgas maratona vērtīgās vēstures laikā, to ir atbalstījuši daudzi dažādi gan Latvijas, gan starptautiski uzņēmumi, kuru nosaukums atspoguļojies maratona nosaukumā. Līdz 2006. gadam maratona nosaukums bija Starptautiskais Rīgas maratons, mainoties organizatoriskajai vadībai, no nosaukuma tika izņemts vārds — "Starptautiskais".

Kopš 2007. gada Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi.

Organizatoru komandas pārziņā 2023. gadā bija ne tikai Rimi Rīgas maratons, bet arī Pasaules čempionāts skriešanā Rīgā 30. septembrī — 1. oktobrī

  1. Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., pirms tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.
  1. 1,0 1,1 «Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-08-24.
  2. «Jaunumi : Rimi Riga Marathon». archive.ph. 2020-12-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
  3. «Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2016-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
  4. «Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  5. «Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā». delfi.lv (latviešu). 2007-05-03. Skatīts: 2022-08-25.
  6. «Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  7. 7,0 7,1 7,2 «Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  8. «2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2020-10-12. Skatīts: 2022-08-25.
  9. «Rimi Rīgas maratons un Pasaules čempionāts skriešanā valsts ekonomikai pienesis 12 miljonus eiro». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2024-02-16.
  10. «Izpārdodam maratona mākslas kreklu kolekciju un ziedojam — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022. gada 18. septembrī.
  11. «Kristiana Brektes dizaina medaļas un krekli — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-09-29.
  12. «Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  13. Latvijas Vieglatletikas savienība. «Samsung Rīgas maratons», 2000-05-27. Skatīts: 2022-08-25.
  14. «Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  15. www.DELFI.lv. «Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!». delfi.lv (latviešu), 2006-05-26. Skatīts: 2022-08-25.
  16. ««Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  17. Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Nordea Rīgas maratons», 2014-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
  18. Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Tet Rīgas maratons», 2019-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
  19. «Rimi Rīgas maratons». www.rimi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.

Ārējās saites

labot šo sadaļu