Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā. Parasti tas notiek, siltajam gaisam lēni, divu — triju dienu laikā slīdot pa aukstā gaisa masu virzienā uz augšu. Lielā augstumā veidojas spalvmākoņi, kas ar laiku pārvēršas par slāņmākoņiem un tad par lietus slāņmākoņiem, no kuriem ilgstoši līst vai smidzina smalks lietus. Spalvmākoņi izveidojas divas dienas pirms lietus un 700—800 km pirms pašas frontes līnijas, parasti 7—10 km augstumā virs Zemes. Spalvmākoņi izskatās plāni, tie bieži pēc izskata atgādina spalvas, tie var izskatīties arī āķveidīgi. Tie neveido ēnu uz Zemes virsmu, bet gan laiž cauri Saules gaismu. Šo mākoņu kustība ir praktiski nepamanāma un šķiet, ka tie vispār nekustas uz priekšu. Nokrišņi no šiem mākoņiem neizkrīt. Tomēr tikai pati spalvmākoņu parādīšanās vien nenozīmē, ka tuvojas siltā fronte, bet tā tuvojas tad, ja spalvmākoņus pamazām nomaina jau biezāki slāņmākoņi, kas vienmērīgā slānī noklāj visas debesis, bet pēc tam parādās arī lietus slāņmākoņi, kas atnes ilgstošu, parasti smalku lietu. Pēc šī lietus, kas var ilgt visu dienu, ienāk siltais gaiss un gaisa temperatūra paaugstinās.

Siltās frontes izskats, kur brūnā krāsā attēlota aukstā gaisa masa, kas pamazām atstāj kādu teritoriju.

Diezgan bieži par siltās frontes tuvošanos liecina arī atmosfēras spiediena krišanās.

Frontes laikā dažreiz mēdz būt arī vējš. Parasti ir tā, ka jo lielāka ir gaisa temperatūras atšķirība starp silto un auksto gaisa masu, jo lielāks arī būs vējš.

Silto fronti sinoptiskajās kartēs apzīmē ar sarkanu līniju un apaļiem pusapļiem, kuri vērsti frontes kustības virzienā ()

Siltā fronte kustas aukstā gaisa virzienā. Tuvojoties siltajai frontei, sāk krist atmosfēras spiediens, mākoņi kļūst blīvāki, sāk izkrist nokrišņi. Ziemā frontes laikā novērojami zemie slāņmākoņi. Gaisa temperatūra un mitrums lēnām palielinās. Pastiprinās vējš. Kad fronte jau ir pārgājusi, vēja virziens mainās un tas pagriežas pulksteņrādītāja kustības virzienā, spiediena krišanās palēninās un pat sākas tā pieaugums, mākoņi izzūd, nokrišņi izbeidzas.

Siltais gaiss, pārvietojoties aukstā gaisa virzienā, satiekas ar auksto gaisu un sāk celties uz augšu gar šo auksto gaisu un pamazām atdziest. Pienāk brīdis, kad gaiss jau satur pārāk daudz mitruma un sāk veidoties mākoņi. Mākoņi nomainās no spalvu slāņmākoņiem uz augstajiem slāņmākoņiem un tad tie pārvēršas par lietus slāņmākoņiem.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu