Vikipēdija

Latgales priekšpilsēta

Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.

Latgales priekšpilsēta
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Apkaimes Dārzciems
Ķengarags
Latgales apkaime
Pļavnieki
Sīkāk sadaļā: Apkaimes
Platība 50 km²
Iedzīvotāju skaits 180 621 (2020)[1]
Iedzīvotāju blīvums 3834 cilv/km²
Ūdenstilpes Daugava
Parki Maskavas parks
Etniskais sastāvs
Latvieši 70 490 (39,0%) [2]
Krievi 73 398 (40,6%)
Baltkrievi    7301 (4,0%)
Ukraiņi    7150 (3,9%)
Poļi    3670 (2,0%)
Pārējie 18 612 (10,3%)
Rīgas Centrāltirgus Latgales priekšpilsētā

Latgales priekšpilsētas platība ir 50 km², bet iedzīvotāju skaits (2018. gada 1. jūlijs) bija 183 287 (lielākais Rīgā pēc iedzīvotāju skaita).[3]

Vēsture

labot šo sadaļu

Latgales priekšpilsēta vēsturiski veidojusies no vairākām atšķirīgām Rīgas daļām. Jau 1208. gadā tagadējā Ķengaraga teritorijā Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas, kas kalpoja kā nocietinājums Rīgas pievārtē.

14. gadsimtā tieši aiz pilsētas vaļņiem Daugavas krastmalā izveidojās Lastādijas priekšpilsēta, kurā atradās kuģu būvētava, kokzāģētava, pelnu dedzinātava, tur atradās arī noliktavas, šķūņi un algāžu koka namiņi.

Zviedru Vidzemes laikā Johans Rodenburgs izstrādāja Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu planojumu šī loka iekšienē, ko 1652. gadā apstiprināja Rīgas ģenerālgubernators Gustavs Horns. Aizsardzības un tirdzniecības vajadzībām gar priekšpilsētas ārējo robežu izraka kanālu pa tagadējās Dzirnavu ielas gaitu līdz tagadējai Marijas ielai, kas vēlāk ieguva Rodenburga grāvja nosaukumu (aizbērts 19. gadsimta otrajā pusē). Lielā Ziemeļu kara laikā priekšpilsētas nodedzināja, ārējā kanāla rakšana netika pabeigta.[4]

Pēc kara beigām un Rīgas pievienošanas Krievijas Impērijai aiz Rodenburga grāvja Daugavas krastā apmetās baltkrievu strūdzinieki, patvērumu atrada arī Krievijā vajātie vecticībnieki, ap 1760. gadu dibināts Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams. Kad 1766. gadā izdeva noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pilsētā, ebrejiem bija atļauts 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot apmetnē aiz pilsētas Jāņavārtiem, kur atļāva ierīkot arī pirmo ebreju lūgšanu namu.

1771. gadā izstrādāja Rīgas priekšpilsētas pārplānošanas projektu, kas paredzēja izveidot jaunu nocietinājumu (palisāžu) joslu tagadējās Matīsa ielas apvidū. 1774. gadā priekšpilsētu sadalīja divās administratīvās daļās - Pēterburgas un Maskavas (vācu: Moskauer Vorstadt) priekšpilsētās, kuru robeža tolaik gāja pa tagadējo Krišjāņa Barona ielu. 1812. gada kara laikā Maskavas priekšpilsētas ēkas atkal nodedzināja.

Pēc kara beigām Rīgas ģenerālgubernators Filipo Pauluči 1813. gadā lika sagatavot priekšpilsētu atjaunošanas plānu. Maskavas forštatē 1818.—1822. gadā uzcēla Rīgas Jēzus baznīcu. Pēc lēmuma nojaukt Rīgas nocietinājumus Johans Daniels Felsko 1856.—1857. gadā izstrādāja jaunu priekšpilsētu attīstības projektu. Jaunajā priekšpilsētā no Krievijas Impērijas nometinājuma joslas ieceļoja turīgie ebreju tirgoņi, bet no centrālajām guberņām krievu rūpnīcu strādnieki.

Pēc 1888. gada Maskavas priekšpilsētu pārdēvēja par Maskavas pilsētdaļu (Moskauer Stadttheil) jeb "Maskavas Ārrīgu"[5] jeb "Maskavas Aprīgu"[6] un sadalīja vairākos policijas iecirkņos. Šajā laikā sākās intensīva fabriku būve, kas turpinājās līdz pat kara sākumam 1914. gadā.

1859. gadā agrāko Jāņa dambi pārdēvēja par Maskavas ielu (tagad Latgales iela), ko 1867. gadā pagarināja līdz Ķeizara (tagad Dzērvju iela) ielai, 1914. gadā līdz Kišiņevas (tagad Ķengaraga iela) ielai, bet 1917. gadā līdz Prūšu krogam (apmēram līdz Glūdas ielai).

Pēc Pirmā pasaules kara Maskavas priekšpilsētu pārdēvēja par Latgales priekšpilsētu. 1924. gadā Latgales priekšpilsētas administratīvajās robežās iekļāva Ķengaragu un daļu no Dreiliņu pagasta (Dreiliņbušas) teritorijas (tagadējo Dārzciema apkaimi, daļu no Šķirotavas un Pļavnieku apkaimēm). 1938.—1940 gadā Maskavas ielas nosaukums bija Latgales iela un 1939. gadā to pagarināja līdz Šķirotavas dzelzceļa stacijai (Rasas ielai).

Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas 1941. gadā Latgales priekšpilsētu pārdevēja par Maskavas rajonu. 1968. gadā Maskavas rajona teritorija tika paplašināta tagadējās Šķirotavas, Pļavnieku, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā atjaunoja Latgales priekšpilsētas nosaukumu.

Apbūve

labot šo sadaļu

Latgales priekšpilsētas senākajā daļā daudzviet saglabājusies 19. gadsimta vidus un beigu koka arhitektūra, 19. un 20. gadsimtu mijā celtie īres nami, 1925.—1930. gadā Rīgas valdes celtās daudzīvokļu ēkas Samarina (tagadējā Lomonosova) un Jāņa Asara ielā.

1958. gadā Turgeņeva ielā uzcēla Zinātņu akadēmijas augstceltni. Pēc 2000. gada gar Krasta ielu uzcēla daudz tirdzniecības namu.

Apkaimes

labot šo sadaļu

Latgales priekšpilsētā ietilpst šādas apkaimes:

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2020.» (PDF). PMLP.gov.lv.
  3. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota pmlp2018 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  4. ↑ Irēna Bākule. Rīga ārpus nocietinājumiem. Rīga: Neputns, 2009.
  5. ↑ Rīgas pilsētas plāns 1910. gadā[novecojusi saite]
  6. ↑ «Balss, Nr.9 (03.03.1882), Wisjaunakahs ziņas.». Skatīts: 01.10.2023..

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latgales_priekšpilsēta&oldid=4058999"