Tallina

Igaunijas galvaspilsēta

Tallina (igauņu: Tallinn; agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Somu līča krastā, 80 km uz dienvidiem no Helsinkiem. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Tallinas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tallina ir Harju apriņķa galvaspilsēta.

Tallina
Tallinn
valsts galvaspilsēta
Tallinn
Tallinas vecpilsēta
Tallinas vecpilsēta
Karogs: Tallina
Karogs
Ģerbonis: Tallina
Ģerbonis
Tallina (Igaunija)
Tallina
Tallina
Koordinātas: 59°26′14″N 24°44′43″E / 59.43722°N 24.74528°E / 59.43722; 24.74528Koordinātas: 59°26′14″N 24°44′43″E / 59.43722°N 24.74528°E / 59.43722; 24.74528
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Harju
Pirmoreiz minēta 1154. gadā
Citi
nosaukumi
vikingu: Lindanise (līdz 13.gs.)
krievu: Колывань; Ревель
latviešu: Rēvele
vācu: Reval
Iedalījums
Administrācija
 • Mērs Tāvi Āss
Platība
 • Kopējā 159,2 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 461 346
 • blīvums 2 845,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.tallinn.ee
Tallina Vikikrātuvē
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Tallinas vēsturiskais centrs
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Atsauce 822bis
UNESCO reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1997 (21. sesija)

Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri.

Visticamākā nosaukuma izcelsmes versija ir tāda, ka Tallinas nosaukums cēlies no taani linna — dāņu pilsēta. Līdz 1917. gadam Tallinas nosaukums bija Rēvele pēc apkārtējā Revalas novada nosaukuma.

Vēsture labot šo sadaļu

Pamatraksts: Tallinas vēsture

1154. gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi (Muhammad al-Idrisi) Sicīlijas ķēniņam Rogeram veidotajā pasaules kartē. 1227. gadā pilsētu ieņēma Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Saules kaujas un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva dāņu karalim. No 1238. līdz 1346. gadam Tallina bija Dāņu Igaunijas galvaspilsēta. 1285. gadā tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1347. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju Livonijas ordenim. Livonijas kara laikā 1561. gadā Tallinas rāte padevās Zviedrijas karalim un līdz 1710. gadam Tallina bija Zviedru Igaunijas galvaspilsēta. Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta Krievijas ImpērijāIgaunijas guberņas centrs.

1918. gada 24. februārī Tallinā tika publicēta Neatkarības deklarācija un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas galvaspilsētu. Otrā pasaules kara laikā Tallina nokļuva padomju (1940—41), pēc tam vācu (1941—44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. No 1940. līdz 1990. gadam Tallina bija Igaunijas PSR galvaspilsēta. No 1991. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas Republikas galvaspilsēta.

Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Pilsētas daļa Apkaimes Teritorija Iedzīvotāji (2009)
Hābersti Astangu, Hābersti, Kakumē, Mēkila, Mustjē, Eismē, Pikalīva, Rocca al Mare, Tiskre, Veike-Eismē, Veskimetsa, Vismeistri 18,6 km2 40 643
Centrs Aegna, Juhkentali, Kadriorgs, Kasisaba, Keldrimē, Kicekila , Kompasi , Luite , Mākri, Meigu, Raua , Osta, Sibulakila , Sidalinna, Tatari, Tenismē , Torupili, Ilemistes ezers, Ūsmāilma, Vecpilsēta, Vēreni 30,6 km2 48 657
Kristīne Jerve, Lillekila, Tondi 9,4 km2 29 248
Lasnamē Katleri, Kurepellu, Kuristiku, Lāgna, Lopealse, Mustakivi, Pae, Paevelja, Prīsle, Seli, Sikupilli, Sejamē, Tondiraba, Ilemiste, Ūslinna, Veo 30 km2 113 229
Mustamē Kadaka, Mustamē, Sēze, Sīli 8,1 km2 64 197
Nemme Hīu, Kivimē, Lāgri, Līva, Meniku, Nemme, Pēskila, Rahumē, Raudalu, Vana-Mustamē 28 km2 38 372
Pirita Iru, Klostrimeca, Kose, Laiakila, Lepiku, Marjamē, Mehe, Merivelja, Pirita 18,7 km2
Ziemeļtallina Kalamaja, Karjamā, Kelmikila, Kopli, Merimeca, Paljassāre, Pelgulinna, Pelguranna, Sici

Transports labot šo sadaļu

Sabiedriskais transports Tallinā labot šo sadaļu

Tallinas sabiedriskā transporta sistēma sevī ietver 62 autobusu maršrutus, 4 tramvaja maršrutus un 8 trolejbusu maršrutus. Samaksa par braucienu tiek veikta iegādājoties biļeti. Ir divu veidu biļetes — papīra un elektroniskās. Papīra biļetes var iegādāties preses kioskos vai pie transporta līdzekļa vadītāja (vienam braucienam, ar uzcenojumu). Elektroniskās biļetes var reģistrēt ar Igaunijas identifikācijas karti. Tās var iegādāties preses kioskos, pa telefonu vai internetā. Sākot ar 2013. gada janvāri iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Tallinā, sabiedriskais transports, tā skaitā vilciens pilsētas robežās, ir bez maksas.

Aviosatiksme labot šo sadaļu

Lenarta Meri Tallinas starptautiskā lidosta atrodas aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra, Ilemistes ezera krastā. Lidostā tiek nodrošināti gan vietējie, gan starptautiskie pasažieru un kravu aviopārvadājumi. Līdz lidostai var nokļūt izmantojot 2. autobusa maršrutu. Tuvākā dzelzceļa stacija — Ilemiste — atrodas 1,5 km attālumā no lidostas.

Jūras prāmju satiksme labot šo sadaļu

Tallinas pasažieru ostā darbojas vairākas starptautiskas rēderejas — Viking Line, Linda Line Express, Tallink un Eckerö Line —, nodrošinot jūras pasažieru satiksmi ar šādām Baltijas jūras reģiona pilsētām:

Dzelzceļš labot šo sadaļu

Tallinas centrālā dzelzceļa stacija atrodas Tallinas centrālajā daļā, ziemeļrietumos no vecpilsētas un ir sasniedzama gan ejot kājām, gan ar sabiedrisko transportu. Tallinas centrālajā stacijā pasažieru dzelzceļa pārvadājuma pakalpojumus sniedz 3 dzelzceļa operatori, nodrošinot piepilsētas, vietējo un starptautisko pasažieru dzelzceļa satiksmi.

Piepilsētas satiksme labot šo sadaļu

Piepilsētas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas nodrošina Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums Elektriraudtee. Elektrisko vilcienu satiksme tiek nodrošināta divos pamatvirzienos:

Austrumu virzienā:

Rietumu virzienā:

Vietējā satiksme labot šo sadaļu

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums Edelaraudtee nodrošina vietējos pasažieru dīzeļvilcienu pārvadājumus no Tallinas trijos pamatvirzienos:

Dienvidu virzienā:

Austrumu virzienā:

Dienvidaustrumu virzienā:

Starptautiskā satiksme labot šo sadaļu

Privātais dzelzceļa uzņēmums Go Rail nodrošina starptautiskos pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas uz Maskavu un Sanktpēterburgu.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

 
Tallinas vecpilsēta un augstceltnes

Iedzīvotāju skaita dinamika labot šo sadaļu

Gads Iedz. skaits
1372 3250
1772 6954
1816 12 000
1834 15 300
1851 24 000
1881 45 900
1897 58 800
1925 119 800
1959 283 071
1989 487 974
1996 427 500
2000 400 378
2001 399 685
2002 398 434
2003 377 890
2004 392 306
2005 401 694
2006 399 108
2007 400 911
2008 401 372
2009 404 005
2010 406 703

Iedzīvotāju sastāvs labot šo sadaļu

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Tallinā 2009. gadā.
Tautība Procenti
Igauņi 52,2 %
Krievi 38,6 %
Ukraiņi 3,8 %
Baltkrievi 2,1 %
Somi 0,6 %
Citi 2,7 %

Cilvēki labot šo sadaļu

Tallinā dzimuši:

Tallinas klimats labot šo sadaļu

Tallinas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra (°C)
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C) 9.2 10.2 15.9 27.2 29.7 31.2 32.3 31.2 28.5 21.8 13.4 10.7 32.3
Augstākā vidējā temperatūra (°C) -2.9 -3 0.8 7.3 14 18.8 20.8 19.9 14.9 9 3.3 -0.2 8.6
Zemākā vidējā temperatūra (°C) -8.2 -8.0 -5.6 -0.2 4.9 9.9 12.5 12 8 3.7 -0.9 -4.9 1.9
Absolūtais minimums (°C) -31.4 -31.0 -26.2 -17.2 -4.3 0.0 4.4 1.7 -4.7 -10.5 -21.3 -32.2 -32.2
Nokrišņu daudzums (mm)
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 45 29 29 36 37 53 79 84 82 70 68 55 667

Sports labot šo sadaļu

1980. gadā Tallinā notika Maskavas vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensības.

2010. gadā Tallinā notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.

Futbols labot šo sadaļu

Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu

Tallinai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

  Annapolisa, ASV   Bialistoka, Polija   Dartforda, Lielbritānija   Gdaņska, Polija   Gdiņa, Polija   Karkasona, Francija
  Gente, Beļģija   Gēteborga, Zviedrija   Groningena, Nīderlande   Ķīle, Vācija   Kotka, Somija   Handžou, Ķīna
  Lomža, Polija   Losgatosa, ASV   Malme, Zviedrija   Viļņa, Lietuva   Rīga, Latvija[2]
  Maskava, Krievija   Sanktpēterburga, Krievija   Šverīne, Vācija   Venēcija, Itālija

Skatīt arī labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

  1. https://www.siseministeerium.ee/media/3966/download.
  2. «Rīgas sadraudzības pilsētas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. novembrī. Skatīts: 2010. gada 11. janvārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu