Vecdaugava (Rīga)
- Šis raksts ir par Rīgas apkaimi. Par citām jēdziena Vecdaugava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vecdaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Skanstnieki. Vecdaugavas apkaime atrodas Rīgas Z daļā pie Vecdaugavas. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar Mangaļsalas apkaimi. Vecdaugavas apkaimes robežas ir Vecdaugavas, Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, krasta līnija gar apdzīvojamo masīvu.
| Vecdaugava | |
|---|---|
 Vecdaugava (skats no Skanstinieku puses).
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Ziemeļu rajons |
| Pilsētas daļas | Skanstnieki |
| Platība | 3,066 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 3 101 (2018) |
| Transports | |
| Autobuss | 24. |
| Cits | Elektrovilciens |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Vecdaugavas apkaimes kopējā platība ir 3,066 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Telpiski šī apkaime ir diezgan skaidri identificējama kopējā pilsētas struktūrā, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un apbūves pārsvarā viendabīgais raksturs, kas būtiski atšķiras no Vecmīlgrāvja apkaimes. Tomēr funkcionāli šī apkaime pašreiz ir ļoti saistīta ar kaimiņu apkaimēm, jo tai nav sava lokālā centra. Tāds perspektīvā varētu veidoties apkaimes dienvidos. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7456 metri.
Vēsture
labot šo sadaļu
Līdz 16. gadsimta beigām tagadējā Daugavas atteka Vecdaugava bija Daugavas upes vienīgā ieteka jūrā un caur to noritēja intensīva kuģu staiksme. Jau pirms 1205. gada cisterciešu ordeņa mūki pakalnā 2,5 kilometrus no jūras krasta nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas tika saukts arī par Daugavgrīvas klosteri. Klosteris drīz ieguva plašus zemes īpašumus abos toreizējos Daugavas krastos, mūki aktīvi nodarbojās ar saimniecisko darbību un uzcēla dzirnavas Mīlgrāvī.
1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka Livonijas ordenis, kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. Laikā no 1305. gada līdz 1485. gadam Daugavgrīvas pilī valdīja 22 komturi. Livonijas pilsoņu karu laikā 1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks, atstājot tikai vienu torni kā orientieri kuģiem jūrā. Pili atjaunoja Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. 1582. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Stefans Batorijs pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās.
16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā Daugavgrīvas cietokšņa celtniecībai. Vecā cietokšņa teritorijā uz skanstīm 19. gadsimtā uzceltas Skanstnieku mājas.
Zināms, ka Zviedru Vidzemes laikā kopš 1640. gada senajā Daugavas krastā (tagadējā Baznīckalnā pie Airu ielas 69) atradusies Daugavgrīvas draudzes novada Sv. Nikolaja luterāņu baznīca, kas tautā tā tika dēvēta par Skanstes baznīcu. Rīgas un Daugavgrīvas aplenkuma laikā 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīcu krievu karavīri nojauca, tās materiālus izmantojot nocietinājumu celšanai. Pēc kara beigām 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca. 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt jaunu mūra baznīcu Rīnūžu ciemā Vecmīlgrāvī, ko nodēvēja par Daugavgrīvas Balto baznīcu. Apdzīvoto vietu Vecdaugavas krastā sāka saukt par Vecbaznīcas ciemu. Senā baznīcas vieta ar kapsētu ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis “Baznīcas kalns – viduslaiku kapsēta”.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vecdaugavas apkaimes vēsturiskais apraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 12. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuSkatīt arī
labot šo sadaļu | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |