Mājas zvirbulis
Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā. Izdala 12 pasugas.[1]
| Mājas zvirbulis Passer domesticus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Zvirbuļu dzimta (Passeridae) |
| Ģints | Zvirbuļi (Passer) |
| Suga | Mājas zvirbulis (P. domesticus) |
| Izplatība | |
 Dabīgais izplatības areāls
Introdukcijas areaals
| |
 Mājas zvirbulis Vikikrātuvē | |
Zvirbulim veltītas vairākas latviešu tautas pasakas, dzejoļi un dziesmas, grāmatas un pat animācijas filmas — piemēram, Vika “Sarežģītais zvirbulēns”.
Izplatība
labot šo sadaļu
.jpg)
.jpg)
Zvirbulis sastopams gandrīz visā pasaulē, galvenokārt vietās, kur mīt cilvēki. Plaši izplatīts Eiropā, Āzijā un Āfrikas ziemeļos. Introducēts Amerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Āfrikas dienvidos. Ziemo izplatības areālā. Īstas sezonālas migrācijas veic tikai divas pasugas, kas mājo Āzijas kalnu apvidos.[2]
Sevišķi daudz mājas zvirbuļu ir ASV, savukārt dažviet Eiropā to skaits sarūk. Nīderlandē, piemēram, mājas zvirbulis skaitās apdraudēts putns.
Latvijā
labot šo sadaļuMājas zvirbulis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks. Sastopams pilsētās un apdzīvotās vietās. Ārpus pilsētām sastopams fermās, kūtīs un staļļos, kur var viegli atrast barību un arī ligzdošanas vietas. Latvijā mājo nominālpasuga P. d. domesticus.[2]
Saskaņā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības datiem Latvijā ligzdo aptuveni 750 000—2 000 000 mājas zvirbuļu pāru, bet ziemo 1 500 000—4 000 000 putnu.[3]
Izskats
labot šo sadaļuMājas zvirbulis ir neliels vai vidēji liels, kompakts dziedātājputns ar lielu, apaļu galvu un spēcīgu knābi. Ķermeņa garums 14—18 cm (tipiski 16 cm), spārnu plētums 19—25 cm.[4][5][6] Areāla ziemeļos dzīvojošās pasugas lielākas nekā areāla dienvidos dzīvojošās pasugas. Ziemeļu grupai svars apmēram 20—39 g (tipiski 30 g[4]), dienvidu grupai 21—33 g (tipiski 26 g[4]).[5] Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi ligzdošanas sezonā, bet tēviņi nedaudz lielāki ziemas periodā.[4]
Mājas zvirbulim piemīt dzimumu dimorfisms. Nominālpasugas tēviņa mugura un pleci tumši brūni ar melnām svītrām, vēders pelēks. Galva trīskrāsaina: pelēks ar kastaņbrūnu un melnu (virspuse un vaigi pelēki, laukums ap acīm līdz knābja pamatnei melns). Pakakle melna. Uz brūnajiem spārniem balta josla. Lidspalvas gaišāk brūnas ar tumši brūnām maliņām. Aste brūna. Acis tumši brūnas, knābis melns, kājas rozīgi pelēkas. Ziemā apspalvojums, knābi ieskaitot, kļūst pelēcīgāks, pakakle nav tik koši melna, arī galvas brūnais apspalvojums zaudē sarkanīgo toni.[6]
Mātīte kopumā ir viscauri pelēkbrūna ar tumši svītrotu muguru un vienkrāsainu pavēderi. Pakakle pelēkbrūna tāpat kā krūtis un vēders. Galvas virsa brūna, virs acs izceļas gaišā uzacs. Knābis dzeltenīgs. Jaunie putni līdzīgi mātītei.[6][7]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Mājas zvirbulis ir skaļš un sabiedrisks putns, visu laiku uzturoties barā, pat ligzdošanas sezonā. Bari rudenī un ziemā ir lielāki nekā vasarā. Bars nakšņo pēc iespējas augstākā un labi aizsedzošā veģetācījā, piemēram, biezi saaugušos mežvīteņos, zarotās koku vai krūmu lapotnēs, zem māju jumtiem. Uz nakšņošanas vietu bars, skaļi, trokšņojot, ierodas krēslā un pamet to īsi pirms saullēkta. Arī barojoties tas visu laiku savā starpā sazinās.[6]
Uz zemes mājas zvirbulis pārvietojas ar lēcieniem. Lidojums ātrs un taisnvirziena, bet lidojot augstāk kļūst viļņveidīgs.[6] Lai arī īpaši nebaidās no cilvēka, tā klātbūtnē ir uzmanīgs un veikls.
Barība
labot šo sadaļuMājas zvirbulis ir visēdājs. Barojas gan ar augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību: dažādām sēklām (īpaši iecienīti ir graudi), kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar augļiem, sliekām un zirnekļiem. Pilsētvidē arī ar pārtikas paliekām. Barību galvenokārt meklē uz zemes, bet ķer kukaiņus arī lidojumā.[6] Zvirbulis ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina kaitēkļus.
Ligzdošana
labot šo sadaļu
.jpg)
Mājas zvirbulis ligzdo nelielās kolonijās. Sezona parasti sākas maijā. Ligzda atrodas koka dobumā, klints spraugā vai ēku konstrukciju iedobumā, arī telpās zem jumta, piemēram, pažobelē vai bēniņos. Ligzdu pāris būvē kopīgi, izmantojot sausu zāli un spalvas, arī stieples un papīra gabaliņus.[6] Dažkārt zvirbulis var būt tik nekaunīgs, ka vai nu ieņems jau cita putna ierīkotu ligzdu, vai arī uzbūvēs tai pa virsu savējo, pat ja tā jau būs “apdzīvota”.
Sezonā var būt līdz 4 perējumiem, bet biežāk 2—3 perējumi. Dējumā 3—7 gaiši zaļganas olas ar tumši pelēkiem un lillīgiem raibumiņiem. Inkubācijas periodsilgst 10—15 dienas, perē galvenokārt mātīte. Tēviņš to īslaicīgi nomaina, kamēr mātīte barojas. Izšķiļoties mazuļi ir ligzdguļi, nevarīgi un kaili. Par tiem rūpējas abi vecāki, tos barojot ar kukaiņiem. Ligzdu jaunie putni atstāj apmēram 13—18 dienu vecumā, patstāvīgi kļūst 26—28 dienu vecumā.[6][7]
“Zvirbulis” kultūrā un sadzīvē interesanti fakti
labot šo sadaļu- Zvirbuļa vārdā Latvijā nosaukti vairāki konkursi, to vidū Rīgas domes Kultūras pārvaldes gada balva “Baltais zvirbulis” un Valmieras rajona skatuves runas konkurss skolēniem “Zvirbulis”. Ķekavā savukārt darbojas runas pulciņš “Zvirbulēns”.
- Rīgā atrodas arī bibliotēka ar nosaukumu “Zvirbulis” un Bērnu un jauniešu klubs “Baltais zvirbulis”.
- Ar vārdu salikumu “baltais zvirbulis” apzīmē cilvēku, kas ar savu izskatu, izturēšanos vai interesēm uzkrītoši atšķiras no pārējiem cilvēkiem.
Sistemātika
labot šo sadaļu
Mājas zvirbulim ir 12 pasugas:[1]
- Passer domesticus domesticus — nominālpasuga, sastopams no Eiropas rietumiem un ziemeļiem, pāri Āzijas ziemeļiem līdz Sibīrijas ziemeļaustrumiem un Japānas ziemeļiem, introducēts Amerikā, Dienvidāfrikā un Austrālijā;
- Passer domesticus bactrianus — sastopams no Turkmenistānas rietumiem un Irānas ziemeļaustrumiem līdz Ķīnas rietumiem un Pakistānas ziemeļrietumiem;
- Passer domesticus balearoibericus — sastopams Dienvideiropā (izņemot Itāliju), līdz Turcijas centrālajai daļai;
- Passer domesticus biblicus — sastopams Kiprā, Izraēlas ziemeļos un Jordānijas ziemeļrietumos, līdz Sīrijas rietumiem, Turcijas dienvidaustrumiem un Irānas ziemeļrietumiem;
- Passer domesticus hufufae — sastopams Arābijas pussalas ziemeļaustrumos;
- Passer domesticus hyrcanus — sastopams Azerbaidžānas dienvidaustrumos un Irānas ziemeļos;
- Passer domesticus indicus — sastopams no Izraēlas un Palestīnas dienvidiem pāri Arābijas pussalai līdz Indijas austrumiem un Dienvidaustrumāzijas centrālajai daļai;
- Passer domesticus niloticus — sastopams Ēģiptē;
- Passer domesticus parkini — sastopams Himalajos;
- Passer domesticus persicus — sastopams no Irānas centrālās daļas līdz Afganistānas rietumiem un dienvidiem;
- Passer domesticus rufidorsalis — sastopams Sudānā un Eritrejā;
- Passer domesticus tingitanus — sastopams Ziemeļāfrikas rietumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Old World sparrows, snowfinches & weavers, 2020
- ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Mājas zvirbulis Passer domesticus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 3. martā.
- ↑ «Putni pie barotavām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. janvārī. Skatīts: 2006. gada 10. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Summers-Smith, J. Denis (1988). The Sparrows. illustrated by Robert Gillmor. Calton, Staffs, England: T. & A. D. Poyser. ISBN 0-85661-048-8.
- ↑ 5,0 5,1 Alive: House Sparrow (Passer domesticus)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 «Oiseaux-birds: House Sparrow». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. martā. Skatīts: 2018. gada 3. martā.
- ↑ 7,0 7,1 Nature Gate: House Sparrow