Krievi

austrumslāvu tauta
(Pāradresēts no Krievs)
Šis raksts ir par tautu. Par citām jēdziena Krievs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Krievi (pašnosaukums — русские), agrāk arī lielkrievi (великороссы)[1] un moskoviti (московиты)[2], ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Krievi runā indoeiropiešu valodu grupas krievu valodā, kurā ir 3 pamatdialekti — ziemeļu, Maskavas, dienvidu, — un virkne vietējo izlokšņu. Izplatītākā reliģija ir pareizticība, izplatīta ir arī vecticība.

Krievi
Visi iedzīvotāji
~120 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Krievija Krievija (105 milj.)
Karogs: Ukraina Ukraina (8,3 milj.)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (3,1 milj.)
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna (2,9 milj.)
Karogs: Izraēla Izraēla (1,1 milj.)
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija (0,7 milj.)
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna (0,6 milj.)
Karogs: Latvija Latvija (0,46 milj.)
Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna (0,3 milj.)
Karogs: Igaunija Igaunija (0,3 milj.)
Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna (0,3 milj.)
Karogs: Moldova Moldova (0,2 milj.)
Karogs: Lietuva Lietuva (0,14 milj.)
Karogs: Argentīna Argentīna (0,2 milj.)
Karogs: Itālija Itālija (0,2 milj.)
Karogs: Vācija Vācija (0,2 milj.)
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna (0,14 milj.)
Karogs: Brazīlija Brazīlija (0,11 milj.)
Valodas
krievu
Reliģijas
pareizticība, vecticība
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, ukraiņi, rusīni, kā arī citas slāvu tautas

Kopskaits pasaulē ir ap 120 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni 105 miljonu krievu. Lielākās krievu diasporas kopienas dzīvo Ukrainā, Kazahstānā, ASV, Baltkrievijā un Izraēlā. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās subetniskās grupās, piemēram, gorjuni (горюны), kazaki (казаки), kamčadali (камчадалы), pomori (поморы) u.c.

Latvijas krievi kopā ar Igaunijas un Lietuvas krieviem veido Baltijas krievu diasporu ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma vecticībnieku kopiena.

Nosaukums latviešu valodā labot šo sadaļu

Latviešu valodā nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts krivičiem, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu Polockas apvidus).

Etnoģenēze labot šo sadaļu

 
Lielkrievu tautastērpi no dažādām Krievijas guberņām (1862. gada zīmējums)

No senslāvu ciltīm vislielākā loma krievu sākotnējā etnoģenēzē bija krivičiem, Ilmeņa slovēņiem un vjatičiem, mazākā mērā — severjaņiem un radimičiem (migrācija un starpetniskie sakari viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi). Kā tauta sāka veidoties 17. gadsimtā līdz ar centralizētas valstsKrievijas caristes, — nostiprināšanos un izplešanos, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un somugru elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības.

Pēc Zelta Ordas sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms Volgas upes baseina melnzemes stepē, Pieurālos, pēc tam migrējot tālāk uz Sibīriju (19. gadsimta sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza Aļaskas pussalu).

19. gadsimtā Krievijas Impērijā krievu skaits mehāniski palielinājās, pārkrievojot daudzās impērijā dzīvojošajās mazākumtautības un etniskās grupas.

Skaits labot šo sadaļu

Vēsturiski krievi bija lielākā etniskā grupa Krievijas Impērijā un PSRS. Gadsimtiem ilgi krievi, kā arī citas caram pakļautas tautas dzīvoja zem dzimtbūšanas, kas tika atcelta 1861. gadā. Viņi kļuva par vienu no boļševiku revolūcijas virzītājspēkiem un palīdzēja izveidot komunistisko režīmu valstī.

Pašlaik kopējais krievu skaits pasaulē ir aptuveni 120 miljoni (pēc dažādām aplēsēm līdz 150 miljoniem), no kuriem 111 miljoni (2010. gadā) jeb aptuveni 77,8 % iedzīvotāju dzīvoja Krievijā (2002. gadā — 116 miljoni jeb 79,8 %).

Krievi veido lielāko daļu Krievijas Federācijas iedzīvotāju, kā arī ievērojamu iedzīvotāju daļu bijušās PSRS valstīs: Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Latvijā, Kirgizstānā, Igaunijā, Lietuvā, Moldovā (ieskaitot Piedņestru) un Turkmenistānā. Lielas diasporas ir ASV, Kanādā, Brazīlijā un Vācijā.

Krievi Latvijā labot šo sadaļu

Pamatraksts: Latvijas krievi

Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes.

Pēc Baltijas zemju pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara, kad pēc Latvijas vāciešu izceļošanas un Latvijas ebreju iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko Latvijas mazākumtautību.

Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).[3] Pēc 2018. gada 1. janvāra Centrālās statistikas pārvaldes datiem 312 057 (64,0%) bija Latvijas pilsoņi, bet 141 232 (29,0%) nepilsoņi; krievu kopskaitu lēsa kā 487 250.[4] Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot Latgali, kur daudzi krievi dzīvo arī laukos.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu