Stokholma

Zviedrijas galvaspilsēta

Stokholma (zviedru: Stockholm) ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 980 tūkstošus, kopā ar priekšpilsētām — 1,6 miljonus —, aglomerācijā — 2,4 miljonus. Pilsēta izvietojusies uz 14 salām Baltijas jūras rietumu krastā pie Mēlarena.

Stokholma
Stockholm
Galvaspilsēta
View of Stockholm-170351.jpg
Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpgKastellet citadel on Kastellholmen Stockholm 2016 02.jpg
Kistacentralparts Publish.jpgGloben September 2014 01.jpg
Stockholms slott August 2015 01.jpg
Karogs: Stokholma
Karogs
Emblēma: Stokholma
Emblēma
Stokholma (Zviedrija)
Stokholma
Stokholma
Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067
Valsts Karogs: Zviedrija Zviedrija
Pirmoreiz minēta 1252. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1388. gada
Platība
 • Galvaspilsēta 188 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • Galvaspilsēta 978 770
 • blīvums 4 597,5/km²
 • urbānā teritorija 1 372 565
 • aglomerācija 2 091 473
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Tālruņu kods +46-8
Mājaslapa stockholm.se
Stokholma Vikikrātuvē

Stokholma ir Zviedrijas kultūras, mediju, politikas un ekonomikas centrs. Stokholmas reģions veido vairāk nekā trešdaļu no valsts kopējā IKP,[2] reģions ierindojas starp 10 augstvērtīgākajiem reģioniem Eiropā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.[3] Stokholma klasificēta kā alfa globālā pilsēta,[4] tā ir lielākā Skandināvijā. Šis ir galvenais korporāciju vadību centrs Ziemeļvalstīs.[5] Stokholmā atrodas arī dažas no Eiropā visaugstāk novērtētākajām universitātēm, tai skaitā Karolinskas institūts, Stokholmas Ekonomikas skola, Karaliskais Tehnoloģiju institūts un Stokholmas Universitāte.[6][7] Pilsētā ik gadu notiek Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijas un tās bankets Stokholmas koncertzālē un Stokholmas rātsnamā. Viens no ievērojamākajiem muzejiem pilsētā ir Vāsas muzejs, kas ir Skandināvijā apmeklētākais ar mākslu nesaistītais muzejs.[8][9] 1950. gadā atklātais pilsētas metro ir pazīstams ar savām izdekorētajām stacijām, tas tiek dēvēts par pasaulē garāko mākslas galeriju.[10][11][12] Uz ziemeļiem no pilsētas centra Solnā atrodas Zviedrijas nacionālais futbola stadions, savukārt pilsētas dienvidos atrodas nacionālā iekštelpu arēna. Stokholmā notika 1912. gada vasaras olimpiskās spēles (un 1956. gada vasaras olimpisko spēļu sacensības jāšanā). Stokholmā atrodas Zviedrijas valdība un lielākā daļa tās iestāžu. Tāpat pilsētā ir Zviedrijas karaļa un Zviedrijas premjerministra oficiālās rezidences.

VēstureLabot

Stokholmas apgabals ticis apdzīvots jau akmens laikmetā 6. tūkstošgadē p.m.ē. Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jārls Birgers 1252. gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā. Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē. Stokholma ietilpa Hanzas savienībā. Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.

1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.—9. novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts — dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem. Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.

Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. — 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.

19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.

CilvēkiLabot

Stokholmā dzimuši:

IedzīvotājiLabot

Aptuvenais iedzīvtāju skaits, 1252–1775
GadsIedz.±% g.p.
1252100—    
12893 000+9.63%
14606 000+0.41%
15007 000+0.39%
15233 000−3.62%
15829 000+1.88%
16009 000+0.00%
GadsIedz.±% g.p.
163516 000+1.66%
165030 000+4.28%
168560 000+2.00%
170040 000−2.67%
172548 800+0.80%
175058 400+0.72%
177572 300+0.86%
Source: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55
Iedzīvotāju skaits kopš 1800. gada
GadsIedz.±%
180075 800—    
181065 600−13.5%
182075 700+15.4%
183080 400+6.2%
184083 600+4.0%
185093 070+11.3%
1860109 878+18.1%
1870133 597+21.6%
1880167 868+25.7%
1890245 331+46.1%
1900300 523+22.5%
GadsIedz.±%
1910343 832+14.4%
1920419 788+22.1%
1930502 203+19.6%
1940590 543+17.6%
1950744 562+26.1%
1960808 603+8.6%
1970744 911−7.9%
1980647 214−13.1%
1990674 452+4.2%
2000750 348+11.3%
2010847 073+12.9%
Source: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55

AtsaucesLabot

  1. https://www.citypopulation.de/en/sweden/cities/mun/.
  2. «Finansiella sektorn bär frukt — Analys av den finansiella sektorn ur ett svenskt perspektiv». Government of Sweden. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  3. «Regional GDP per capita in the EU in 20 10 : eight capital regions in the ten first places». Eurostat. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  4. «The World According to GaWC 2020». GaWC - Research Network. Globalization and World Cities. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. augusts. Skatīts: 2020. gada 31. augusts. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  5. Anders Olshov. The location of nordic and global headquarters 2010. Malmö : Øresundsinstituttet, 2010. 197. lpp. OCLC 706436140. Stockholm is the main centre of headquarters in the Nordic region
  6. «Stockholm School of Economics». www.hhs.se. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. decembris. Skatīts: 2017. gada 11. decembris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  7. «World University Rankings 2011–12: Europe». TSL Education Ltd. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. augusts. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  8. «Top 5 non-art museums». Chicago Tribune. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  9. «Who visits Vasa». Vasamuseet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  10. «Stockholm's underground subway art». BBC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  11. «Stockholm's Subway System is the World's Largest Underground Art Museum». Inhabitat. 2013. gada 13. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  12. "Magic in the Metro". Businessweek.

Ārējās saitesLabot

  Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)