Stokholma

Stokholma (zviedru: Stockholm) ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krastā pie Mēlara ezera. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864 324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1 372 565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Stokholma
Stockholm
Galvaspilsēta
Stokholma
Karogs: Stokholma
Karogs
Emblēma: Stokholma
Emblēma
Stokholma (Zviedrija)
Stokholma
Stokholma
Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E / 59.350; 18.067
Valsts Karogs: Zviedrija Zviedrija
Pirmoreiz minēta 1252. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1388. gada
Platība
 • Galvaspilsēta 188 km2
Iedzīvotāji (2017)
 • Galvaspilsēta 972 647
 • blīvums 4 597,5/km²
 • urbānā teritorija 1 372 565
 • aglomerācija 2 091 473
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Tālruņu kods +46-8
Mājaslapa stockholm.se
Stokholma Vikikrātuvē

Stokholmā notika 1912. gada vasaras olimpiskās spēles un 1956. gada vasaras olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.

VēstureLabot

Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jārls Birgers 1252. gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā. Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē. Stokholma ietilpa Hanzas savienībā. Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.

1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.-9.novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem (https://en.wikipedia.org/wiki/Stockholm_Bloodbath). Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.

Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. - 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.

19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.

CilvēkiLabot

Stokholmā dzimuši:

IedzīvotājiLabot

Aptuvenais iedzīvtāju skaits, 1252–1775
GadsIedz.±% g.p.
1252100—    
12893 000+9.63%
14606 000+0.41%
15007 000+0.39%
15233 000−3.62%
15829 000+1.88%
16009 000+0.00%
GadsIedz.±% g.p.
163516 000+1.66%
165030 000+4.28%
168560 000+2.00%
170040 000−2.67%
172548 800+0.80%
175058 400+0.72%
177572 300+0.86%
Source: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55
Iedzīvotāju skaits kopš 1800. gada
GadsIedz.±%
180075 800—    
181065 600−13.5%
182075 700+15.4%
183080 400+6.2%
184083 600+4.0%
185093 070+11.3%
1860109 878+18.1%
1870133 597+21.6%
1880167 868+25.7%
1890245 331+46.1%
1900300 523+22.5%
GadsIedz.±%
1910343 832+14.4%
1920419 788+22.1%
1930502 203+19.6%
1940590 543+17.6%
1950744 562+26.1%
1960808 603+8.6%
1970744 911−7.9%
1980647 214−13.1%
1990674 452+4.2%
2000750 348+11.3%
2010847 073+12.9%
Source: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55

Ārējās saitesLabot

  Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)