Stokholma
Stokholma (zviedru: Stockholm) ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864 324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1 372 565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.
| Stokholma Stockholm | |||
|---|---|---|---|
| Galvaspilsēta | |||
 | |||
| |||
  Stokholma | |||
| Koordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°EKoordinātas: 59°21′N 18°4′E / 59.350°N 18.067°E | |||
| Valsts |
 Zviedrija | ||
| Pirmoreiz minēta | 1252. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1388. gada | ||
| Platība | |||
| • Galvaspilsēta | 188 km2 | ||
| Iedzīvotāji (31.12.2011.) | |||
| • Galvaspilsēta | 864 324 | ||
| • blīvums | 4 597,5/km² | ||
| • adm. rob. | 1 372 565 | ||
| • aglomerācija | 2 091 473 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Tālruņu kods | +46-8 | ||
| Mājaslapa | stockholm.se | ||
 Stokholma Vikikrātuvē | |||
Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.
Satura rādītājs
VēstureLabot
Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jarls Birgers 1252. gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā. Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē. Stokholma ietilpa Hanzas savienībā. Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.
1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.-9.novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem (https://en.wikipedia.org/wiki/Stockholm_Bloodbath). Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.
Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. - 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.
19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.
CilvēkiLabot
Stokholmā dzimuši:
- Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman; 1915—1982) — aktrise
- Folke Bernadots (Folke Bernadotte Graf von Wisborg; 1895—1948) — politiķis
- Ēriks Dālbergs (Erik Jonsson Dahlberg; 1625—1703) — Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
- Grēta Garbo (Greta Garbo; 1905—1990) — aktrise
- Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; 1594—1632) — karalis
- Svens Hedīns (Sven Hedin; 1865—1952) — ceļotājs
- Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves; 1953) — Igaunijas Republikas prezidents
- Kārlis XII (Karl XII; 1682—1718) — karalis
- Dolfs Lundgrēns (Dolph Lundgren; 1957) — aktieris
- Alfrēds Nobels (Alfred Nobel; 1833—1896) — rūpnieks
- Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg; 1929) — mākslinieks
- Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul; 1660—1707) — Vidzemes muižnieks, diplomāts
- Keke Rosbergs (Keke Rosberg; 1948) — F1 pilots
- Augusts Strindbergs (August Strindberg; 1849—1912) — dramaturgs
- Emanuels Svēdenborgs (Emanuel Swedenborg; 1688—1772) — mistiķis
IedzīvotājiLabot
|
|
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stokholma |
Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)
- Pilsētas oficiālā mājaslapa (angliski)
- Stokholmas oficiālais gids (angliski)