Ivars Godmanis

latviešu fiziķis un politiķis

Ivars Godmanis (dzimis 1951. gada 27. novembrī, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis. I. Godmanis bija Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs: pirmās valdības pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vadītājs, pēc tam bijis arī Ministru prezidents, ministrs vairākās valdībās, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts. Godmanis ir bijis Olainfarm padomes loceklis, padomes priekšsēdētājs.

Ivars Godmanis
Ivars Godmanis 2008. gadā
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents Valdis Zatlers
Priekštecis Aigars Kalvītis
Pēctecis Valdis Dombrovskis
Latvijas Iekšlietu ministrs
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2007. gada 20. decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Dzintars Jaundžeikars
Pēctecis Mareks Segliņš
Latvijas Finanšu ministrs
Amatā
1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Vilis Krištopans
Priekštecis Roberts Zīle
Pēctecis Edmunds Krastiņš
Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs
Amatā
1990. gada 7. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Vilnis Edvīns Bresis
Pēctecis Valdis Birkavs

Dzimšanas dati 1951. gada 27. novembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupes novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Tautas fronte (1988-1993)
Latvijas Ceļš (1997-2007)
LPP/LC (2007-2011)
Vienoti Latvijai (2013)
Dzīvesbiedrs(-e) Ramona Godmane (1979-2011)
Ilze Pētersone (kopš 2011)
Profesija fiziķis, finansists
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
Paraksts

Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis 1951. gadā Rīgā lauksaimniecības zinātņu doktora Teodora Godmaņa ģimenē. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, no 1968. gada spēlēja bungas skolēnu ansamblī, vēlāk grupā "Fēlix".[1] 1974. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, 1983. gadā aizstāvēja fizikas zinātņu kandidāta disertāciju, no 1984. līdz 1988. gadam strādāja LU Cietvielu fizikas institūtā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku.

1987. gadā papildinājās Grācas Universitātē Austrijā.

1992. gadā ieguva fizikas zinātņu doktora grādu.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

Atmodas laikā labot šo sadaļu

1988. gadā I. Godmanis iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF) un 1989. gadā kļuva par tās priekšsēdētāja Daiņa Īvāna vietnieku. 1990. gadā kā LTF kandidāts Kuldīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē, kur kļuva par LTF frakcijas vadītāju. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

7. maijā I. Godmanis tika ievēlēts par pirmo Latvijas valdības vadītāju pēc neatkarības atjaunošanas, šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gada 3. augustam. I. Godmaņa valdībai bija jāvada valsti visgrūtākajā tās pastāvēšanas posmā kopš neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā Latvija pārgāja no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgu, ekonomika un finanšu sistēma sabruka, tika veikta pāreja uz citu valūtu un privatizācija, valstī atradās Krievijas armija.

Atšķirībā no vairuma Augstākajā Padomē ievēlēto politiķu, I. Godmanis pirms 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanām nemainīja politisko piederību un neiekļāvās nevienā no jaunajām politiskajām partijām, bet viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte netika ievēlēta Saeimā. I. Godmanis izstājās no LTF un uz laiku pameta politiku.

Pārtraukums politiskajā darbībā labot šo sadaļu

No 1993. gada I. Godmanis ar aktīvu politisku darbību nenodarbojās, izmantojot savu pieredzi un zināšanas finanšu un banku jomā. 1993. gadā viņš iesūdzēja tiesā laikrakstu Dienas Bizness par personisko cieņu aizskaroša raksta publicēšanu, kurā rakstīts "darbojies vairāk SWH labā, nevis Latvijas valsts" un pievienota I. Godmani apsmejoša karikatūra. Tiesas prāvā viņš uzvarēja, iegūstot kompensāciju 1000 latu apmērā.[nepieciešama atsauce] 1994. un 1995. gadā I. Godmanis bija šī paša AS Software House Rīga (SWH Rīga) viceprezidents, 1995. gadā bija Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents, pēc tam — līdz 1997. gadam vadīja Latvijas Krājbanku, bija tās prezidents, padomes priekšsēdētājs.

No 1998. gada labot šo sadaļu

 
I. Godmanis (pa kreisi) pēc tikšanās ar pārstāvjiem no ASV 2009. gadā

1997. gadā I. Godmanis atgriezās politikā, iesaistoties partijā "Latvijas Ceļš", kurā darbojās daudzi viņa LTF un Augstākās Padomes laika domubiedri. 1998. gadā I. Godmanis tika ievēlēts 7. Saeimā un sava partijas biedra Viļa Krištopana valdībā bija Finanšu ministrs. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2004. gadā ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet pēc tā apvienošanās ar Latvijas Pirmo partiju 2007. gadā kļuva par apvienības LPP/LC līdzpriekšsēdētāju kopā ar otras partijas līderi Aināru Šleseru.

2006. gada oktobrī I. Godmanis Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības sastāvā tika ievēlēts 9. Saeimā, bet 7. novembrī kļuva par Iekšlietu ministru Aigara Kalvīša valdībā.

2007. gada 14. decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers jaunās valdības veidošanu uzticēja I. Godmanim.[2] 20. decembrī Saeima izteica uzticību I. Godmaņa kabinetam ar 54 balsīm. 2009. gada 20. februārī I. Godmanis atkāpās no premjerministra amata[3] un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā no LPP/LC saraksta.[4] Pēc nokļūšanas Briselē pārtrauca vadīt partiju, atvēlot vienīgā partijas vadītāja lomu A. Šleseram. Tomēr saikni ar politiku Rīgā I. Godmanis nezaudēja, tiek uzskatīts, ka I. Godmaņa atbalsts Valdim Dombrovskim bija izšķirīgs, lai LPP/LC Saeimas frakcija atbalstītu valdību balsojumā par Saeimas pilnvarojumu valdībai slēgt jaunu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem 2010. gada janvārī.[nepieciešama atsauce]

2013. gada rudenī I. Godmanis izteica vēlēšanos pievienoties Latvijas Zemnieku savienībai, lai no tās saraksta kandidētu nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču LZS valde noraidīja bijušā valdības vadītāja vēlmi.[5] I. Godmanis iestājās Aināra Šlesera vadītajā partijā "Vienoti Latvijai", no tās saraksta nesekmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās kā saraksta līderis Vidzemes vēlēšanu apgabalā.[6]

2016. gada 22. augustā Ivars Godmanis kļuva par farmācijas uzņēmuma Olainfarm padomes priekšsēdētāju. 2018. gada 5. jūnijā viņu priekšsēdētāja amatā nomainīja Ivars Kalviņš, Godmanim paliekot uzņēmuma padomē līdz 4. septembrim.

Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Privātā dzīve labot šo sadaļu

32 gadus bijis precējies ar Ramonu Godmani, laulībā dzimuši 3 bērni. 2011. gadā šķīries un apprecējis Ilzi Pētersoni, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri, ar kuru draudzējas kopš 2009. gada.[7]

I. Godmaņa vaļasprieks ir mūzika, jaunībā bijis bundzinieks. Viņš tiek uzskatīts par izcilu rokmūzikas vēstures pazinēju, Radio SWH I. Godmanis vada mūzikas raidījumu "Saknes".

VDK kartotēka labot šo sadaļu

I. Godmaņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Pugulis" savervēts 1988. gada martā.[8]

Tiesa par I. Godmaņa sadarbību ar VDK lēmusi, ka apzinātas sadarbības fakta nav bijis, tomēr 2017. gada novembrī LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas vēsturniece Marta Starostina izplatīja paziņojumu, ka "tiesa atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neizsniegs (...) Ivara Godmaņa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju jeb čeku lietu, jo vien pēc komisijas pieprasījuma izgatavotā 16. oktobra aktā par iztrūkstošajiem dokumentiem konstatēts, ka šī lieta par sadarbības faktu ar čeku tiesas arhīvā vairs neatrodas",[9] un tiesas materiāli vēlāk ir tikuši pazaudēti.[10]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilnis-Edvīns Bresis (kā LPSR MP priekšsēdētājs)
Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs
1990. gada 7. maijs1993. gada 3. augusts (kā LR MP priekšsēdētājs)
Pēctecis:
Valdis Birkavs (kā Ministru prezidents)
Priekštecis:
Roberts Zīle
Latvijas finanšu ministrs
1998. gada 26. novembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Edmunds Krastiņš
Priekštecis:
Dzintars Jaundžeikars
Latvijas iekšlietu ministrs
2006. gada 7. jūlijs2007. gada 20. decembris
Pēctecis:
Mareks Segliņš
Priekštecis:
Aigars Kalvītis
Latvijas Ministru prezidents
2007. gada 20. decembris2009. gada 12. marts
Pēctecis:
Valdis Dombrovskis