Vikipēdija

Spilves lidosta

Spilves lidosta (agrākie nosaukumi: Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928—1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta) ir vispārējās aviācijas nesertificēts lidlauks Rīgā.[1] Līdz lidostas «Rīga» atklāšanai 1975. gadā bija Rīgas galvenā lidosta. Lidlauks sertificēts (2014) vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā laikā.[2] Lidlaukam ir viens 1000 m garš (vēsturiski — 1650 m) un 23 m plats asfalta seguma skrejceļš, kas paredzēts lidaparātiem līdz 5700 kg.

Spilves lidosta
Spilves lidosta
Lidostas galvenā ēka
IATA: nav – ICAO: EVRS
EVRS (Latvija)
EVRS
EVRS
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips Civilā
Īpašnieks Nodibinājums "Lidlauks Spilve"
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Augstums vjl 5 ft / 1.6 m
Koordinātas 56°59′31″N 24°4′28″E / 56.99194°N 24.07444°E / 56.99194; 24.07444Koordinātas: 56°59′31″N 24°4′28″E / 56.99194°N 24.07444°E / 56.99194; 24.07444
Mājaslapa www.spilve.org
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
14/32 1000 (Nesertificēts) Asfalts

Vēsture labot šo sadaļu

 
Lidojumu plāns un cena maršrutā Kēnigsberga-Klaipēda-Rīga-Tallina-Helsinki (1924. gada vasara).
 
Deruluft lidojumu shēma 1934. gadā.

Lidostas izbūve labot šo sadaļu

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau Pirmā pasaules kara laikā. Skrejceļa vēl nebija, un nosēšanās tika veikta pļavā.[3]

1921. gada jūlijā vācu Danziger Luft-Reederei GmbH piederošā lidmašīna Fokker veica pirmo pasažieru lidojumu no Dancigas brīvpilsētas uz Rīgu, septembrī caur Rīgu uz Tallinu. Līdz 1921. gada augustam šajā maršrutā lidoja arī Dancigas pasta lidmašīnas Danziger Luftpost ar Junkers F 13 lidmašīnām.[4]

1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā.[5] Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas—Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments. Lidostā atradās Latvijas Kara ministrijas angāri, Aizsargu aviācijas angārs un civilie angāri Rīgas—Liepājas lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Gaisa ostā 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta uzcēla jaunu stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmām telpām un restorānu, pastu, muitu, policiju, komandantūru un meteoroloģisko staciju. Lidmašīnu ģeogrāfisko pozīciju noteikšanai gaisā kalpoja Telefunken sistēmas goniometriskā stacija. 1930. gadā Satiksmes ministrijas Gaisa satiksmes daļa sāka reģistrēt Latvijas civilās lidmašīnas un Latvijas lidmašīnām piešķīra pazīšanas zīmi YL.

Starptautiskā lidosta (1921—1940) labot šo sadaļu

 
Vācijas-PSRS aviokompānijas Deruluft reklāma 1933. gadā.
 
Zviedrijas "A.B.A." un PSRS "Aeroflot" aviokompānijas reklāma 1939. gadā.

1921. gadā uz Rīgu caur Mēmeli (Klaipēdu) sāka regulāri lidot Vācijas aviokompānijas Lloyd Luftdienst lidmašīnas. No 1922. līdz 1927. gadam Igaunijas lidsabiedrība Aeronaut veica regulārus lidojumus Tallina—Rīga, bet no 1924. līdz 1927. gadam Tallina—Rīga—Mēmele—Kēnigsberga. Līdztekus 1923.—1925. gadā arī Latvijas Gaisa Satiksmes Akciju Sabiedrība kopā ar Skandinaviens Luftrouter veica lidojumus Rīga—Mēmele—Kēnigsberga—Danciga—Berlīne un Rīga—Tallina.

1928. gadā Spilves lidostu iekļāva Vācijas—PSRS gaisa satiksmes sabiedrības Deruluft tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Berlīnes uz Maskavu (līdz 1931. gadam), Tallinu un Ļeņingradu (līdz 1936. gadam). Pēc Deruluft likvidēšanas 1936. gadā Berlīnes—Rīgas—Tallinas—Helsinku gaisa satiksmes līniju pārņēma Vācijas valsts aviokompānija Lufthansa, kas izmantoja astoņpadsmitvietīgas lidmašīnas.

1932. gada 17. augustā Polijas aviokompānija LOT ar astoņvietīgām lidmašīnām atklāja lidojumus transkontinentālajā gaisa satiksmes līnijā Helsinki—Tallina—Rīga—Viļņa—Varšava—Ļviva—Bukareste—Sofija—Saloniki—Atēnas, ar pagarinājumu līdz Palestīnai. Lidojumi notika trīs reizes nedēļā.[6] Zviedrijas aviosabiedrība Aerotransport (vēlāk A.B.A.) ar divpadsmitvietīgām lidmašīnām un padomju Aeroflot ar desmitvietīgām, sešpadsmitvietīgām un divdsmitvietīgām lidmašīnām no 1937. gada 1. jūnija veica lidojumus maršrutā Stokholma—Rīga—Maskava.

1937. gada 15. jūnijā atklāja gaisa satiksmes līniju Rīga—Liepāja, kuru apkalpoja pirmā latviešu valsts aviosabiedrība "Valsts gaisa satiksme" ar divām septiņvietīgām lidmašīnām. Sākot no 1938. gada gaisa satiksme notika visu gadu. Līdz 1939. gadam ticis plānots atklāt gaisa satiksmes līnijas Rīga—Ventspils—Liepāja un Rīga—Krustpils—Daugavpils, kas tomēr netika realizēts.[7] Spilves lidosta strauji attīstījās — ja 1936. gadā tika reģistrēti caurmērā 40—50 pasažieru dienā, tad 1938. gadā jau 100 pasažieru dienā (ieskaitot tranzīta pasažierus).

  •  

    Junkers F 13 lidmašīna. Līdzīgas lidmašīnas 1921. gadā sāka lidot no Rīgas uz Mēmeli (Klaipēdu), tālāk uz Dancigu (Gdaņsku)

  •  

    Sablatnig P.III lidmašīna. Līdzīgas lidmašīnas kopš 1922. gada lidoja no Rīgas uz Tallinu, vēlāk arī uz Klaipēdu

  •  

    Junkers Ju 52/3m lidmašīna Tallinas lidostas ūdens terminālī

  •  

    LOT Lockheed Model 10A Electra lidmašīna Tallinas lidostā, kas lidoja līnijā Varšava—Viļņa—Rīga—Tallina—Helsinki

Statistika labot šo sadaļu

Rīgas gaisa ostas apgrozība (neskaitot tranzītu)[8]
Gads Pasažieri Pasts, kg Preces, kg
1928 267 1999 2080
1929 355 1479 1946
1930 402 2901 3221
1931 387 5707 10881
1932 644 1743 1306
1933 1561 1667 1507
1934 2805 3777 2613
1935 3734 2958 3523
1936 3800 2562 2823
1937 4149 4332 4884

Lidojumi no Spilves lidostas (1922—1944) labot šo sadaļu

Aviokompānija Lidojumu periods Lidmašīnas Gaisa satiksmes līnijas
Aeronaut 1922 Sablatnig Tallina
AS Latvijas Gaisa satiksme, Aero O.Y. kopā ar Aeronaut 1923—1926 Sablatnig, Junkers F-13 Klaipēda-Kēnigsberga-Danciga-Berlīne, Tallina-Helsinki
Deruluft 1927/1928—1931 Dornier Merkur, Junkers F-13, Junkers W-33 Smoļenska-Maskava,
Kēnigsberga-Danciga-Berlīne
Deruluft 1928—1936 Junkers F-13, Junkers W-33 Tallina-Ļeņingrada ar savienojumu Tallina-Helsinki-Stokholma
LOT 1932—1939 Fokker Monoplane, Lockheed Electra, Lockheed Super Electra Tallina-Helsinki,
Viļņa-Varšava ar savienojumu Varšava-Bukareste-Atēnas
Lufthansa 1936—1939; 1941—1944 Junkers Ju-52 Kauņa-Kēnigsberga-Berlīne,
Tallina-Helsinki
AB Aerotransport (A.B.A.) un Aeroflot 1937—1941 Douglas DC-3 Stokholma,
Veļikije Luki-Maskava
Valsts gaisa satiksme 1937—1940 De Havilland DH-89 Dragon Rapide Liepāja

Otrā pasaules kara laikā labot šo sadaļu

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā 12.00 Spilves lidlauka ieņemšanā piedalījās 6 tanki, bet 18. jūnijā Spilves lidlaukā nosēdās PSRS Gaisa karaspēka lidmašīnas. Okupācijas vara 1940. gadā atjaunoja pasažieru reisus uz Tallinu, Ļeņingradu un Maskavu, lidojumiem izmantojot vācu lidmašīnu Junkers Ju-52 un padomju lidmašīnas P-2, Po-2.[9]

Jau pirmajā dienā pēc uzbrukuma PSRS 1941. gada 22. jūnijā Vācijas kara aviācija bombardēja Spilves aerodromu un nopostīja lidostas angārus. Lidostu rekonstruēja vācu kara aviācijas vajadzībām, kas Spilves gaisa ostu sāka izmantot kā militāru lidostu. 1941. gada 27. oktobrī Lufthansa atsāka arī civilos lidojumus uz Berlīni un Helsinkiem.[10] 1944. gada 11. oktobrī Spilves aerodroms tika atkārtoti nopostīts.

PSRS vietējā lidosta labot šo sadaļu

Pēc Otrā pasaules kara civilo aviāciju Latvijā regulēja civilās aviācijas pārvalde, kas atradās PSRS Civilās aviācijas ministrijas pakļautībā. Kā pirmos atjaunoja lidojumus uz Maskavu, Tallinu, Kauņu, Liepāju un Daugavpili. Vēlāk Rīgas Centrālā lidosta kļuva par Vissavienības nozīmes lidostu. Pasažieru pārvadājumus no Rīgas veica ne vien no Spilves, bet arī no Rumbulas lidostas. Lidojumiem lika izmantotas lidmašīnas Li-2, no 1959. gada Jak-12, An-2, Il-14.[9] 1954. gada maijā tika pabeigta jaunas Rīgas Centrālās lidostas ēka padomju neoklasicisma stilā (arhitekts S.Vorobjovs). Līdz 1975. gadam lidosta Spilve bija viena no lielākajām PSRS rietumu daļas lidostām, vienlaicīgi uzņemot pāri par 50 lidmašīnām. Pēc lidostas "Rīga" izbūves Spilves lidosta zaudēja savu nozīmi un līdz 1986. gadam tika izmantota vienīgi vietējiem lidojumiem. Līdz pat 1980. gadu beigām lidostu mācību vajadzībām izmantoja Rīgas Civilās aviācijas institūta studenti.

 
Skats uz Spilves lidlauka termināli un perona stāvoklis 2021. gadā.

Pēc neatkarības atgūšanas labot šo sadaļu

Aviācijas centrs "Spilve" 1990. gados tika izmantota kā privāto lidojumu un izpletņlēcēju treniņu lidosta. 2001. gadā lidostas ēku izmantoja Latvijas Jaunā teātra institūta izrādei "Izslāpušie putni" un festivāla "Homo novus" noslēguma pasākumam. Rīgas domes īpašuma departaments 2002. gadā Spilves lidostas ēku uz 25 gadiem iznomāja SIA "Baltijas projektu birojs". Dažādie bijušās lidostas izmantošanas plāni netika realizēti un arhitektoniski interesantā lidostas termināla ēka atradās kritiskā stāvoklī.[11]

2015. gadā uzņēmums "Aerobig plus" veica lidostas ēkas atjaunošanu. Namā izvietojies Aviācijas muzejs, un tiek plānots to pārvērst par kultūras centru.[3]

Attēlu galerija labot šo sadaļu

  •  

    Reklāmas plakāts Aviacijas svētki kara aerodromā (Sergejs Civis-Civinskis, 1922)

  •  

    Reklāmas plakāts Aviacijas svētki kara aerodromā (Sergejs Civis-Civinskis, 1923)

  •  

    Spilves lidosta ap 1930. gadu

  •  

    Spilves lidostas fasāde

  •  

    Sienas gleznojuma daļa Spilves lidostas ēkā

  •  

    Lustra Spilves lidostā

  •  

    Spilves lidostas iekštelpas (2. stāvs)

  •  

    Skats uz Spilves lidlauka termināli un perona stāvoklis 2021. gadā

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 27. jūnijā.
  2. ↑ Latvian AIP
  3. ↑ 3,0 3,1 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 327–329. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
  4. ↑ Günter Frost: Zulassung und Kennzeichnung von Flugzeugen der Freien Stadt Danzig 1920 — 1939 In: JET & PROP. Nr. 5 (2006)—Nr. 4 (2007).
  5. ↑ «Par Jāzepu Baško virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. decembrī. Skatīts: 2010. gada 4. aprīlī.
  6. ↑ "Jau 75 gadus tiek veikti lidojumi starp Poliju un Baltijas valstīm", LOT, 2007.
  7. ↑ «Diplomdarbs "Aviācijas attīstība Latvijā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. martā. Skatīts: 2010. gada 4. aprīlī.
  8. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca XVIII. sējums, 35872-77 sleja; Rīga 1938.-1939.
  9. ↑ 9,0 9,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  10. ↑ «50 gadu vācu Lufthanzai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 5. aprīlī.
  11. ↑ "Spilvē, iespējams, atkal būs lidosta", Diena, 2006.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Spilves_lidosta&oldid=3921578"