Ukraiņi
Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
|
S. Timošenko · A. Dovženko · S. Koroļovs · A. Ševčenko | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 44—45 miljoni[1][2][3] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Ukraina Krievija Kanāda | |
| Valodas | |
| ukraiņu, krievu | |
| Reliģijas | |
| pareizticība, grieķu katoļticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| baltkrievi, krievi, poļi | |
| Etnogrāfiskās grupas | |
| rusīni, gucuļi | |
Ukraiņu diasporaLabot
2,9 miljoni ukraiņu dzīvo Krievijas Federācijā, bet 2,1 miljoni — Ziemeļamerikā (1,2 miljoni Kanādā un 890 tūkstoši ASV). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī Brazīlijā (400 000), Kazahstānā (aptuveni 500 000), Moldovā (450 000), Polijā (aptuveni 250 000 līdz 300 000), Portugālē (100 000), Slovākijā (55 000) arī Apvienotajā karalistē, Austrālijā, Vācijā, Rumānijā un Latvijā.
Ukraiņi LatvijāLabot
Latviešu valodā līdz Pirmajam pasaules karam Krievijas Impērijas ukraiņus parasti dēvēja par mazkrieviem, bet Austroungārijas ukraiņus Galīcijā, Bukovinā un Aizkarpatos uzskatīja par atsevišķu ukraiņu tautas daļu un dēvēja par rutēņiem jeb rusīniem. Latvijā sākotnēji vienlaikus lietoja visus trīs apzīmējumus — ukraiņi, mazkrievi un rutēņi.
1911. gadā Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka viņiem ir „melni mati, tumšas acis, ass deguns, sausnējas miesas — tādus visbiežāki sastopam mazkrievus”, [..] „pēc dabas aizvien priecīgi, bezrūpīgi, mīl omulību un komfortu, pret svešiem, sevišķi poļiem un lielkrieviem, stipri noslēgti, neuzticīgi. Mazkrievam ir mūžīgi dzejiska sajūsma.”[4]
MūsdienāsLabot
Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās gandrīz uz pusi.
Ukraiņu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) pēc tautas skaitīšanu datiem:
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ukraiņi | 987 | 1040 | 512 | 1629 | 1844 | 29 440 | 53 461 | 66 703 | 92 101 | 63 644 | 45 798 |
Latvijā ukraiņi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc krieviem un baltkrieviem:
Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas Dnipro, “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.[6]
AtsaucesLabot
- ↑ Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million Archived 2012. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world (angliski)
- ↑ 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas Archived 2011. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Konversācijas vārdnīca, 3.sējums, 1911. gads, Rīga;
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2017.
- ↑ Latvijas ukraiņi — lēna integrācija Natālija Lisogorova 23.03.2004.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukraiņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |