Ukraiņi
Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu nācija, kas veido Ukrainas iedzīvotāju lielāko daļu. 37 miljoni ukraiņu dzīvo Ukrainā, kur veido vairāk nekā 75% iedzīvotāju. Krievijas Federācijā dzīvo 2,9 miljoni ukraiņu, bet Ziemeļamerikā 2,1 miljons ukraiņu (1,2 miljoni Kanādā un 890 tūkstoši ASV). Daudz ukraiņu dzīvo arī Brazīlijā (400 000), Kazahstānā (aptuveni 500 000), Moldovā (450 000), Polijā (aptuveni 250 000 līdz 300 000), Portugālē (100 000), Slovākijā (55 000) arī Apvienotajā karalistē, Austrālijā, Vācijā, Rumānijā un Latvijā.
|
S. Timošenko · A. Dovženko · S. Koroļovs · A. Ševčenko | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 44—45 miljoni[1][2][3] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Ukraina Krievija Kanāda | |
| Valodas | |
| ukraiņu | |
| Reliģijas | |
| pareizticība, grieķu katolicisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| baltkrievi, krievi, poļi | |
| Etnogrāfiskās grupas | |
| rusīni, gucuļi | |
Latviešu valodā līdz Pirmajam pasaules karam, carisma etniskās politikas ietekmē, ukraiņus parasti dēvēja par mazkrieviem Austroungārijas ukraiņus Galīcijā, Bukovinā un Aizkarpatos uzskatīja par atsevišķu ukraiņu tautas daļu un dēvēja par rutēņiem jeb rusīniem. Latvijā sākotnēji vienlaikus lietoja visus trīs apzīmējumus — ukraiņi, mazkrievi un rutēņi.
Ukraiņu antropoloģiskais tipsLabot
Ukraiņi saglabājuši Dņepras slāvu tipa raksturīgākās iezīmes. „Melni mati, tumšas acis, ass deguns, sausnējas miesas — tādus visbiežāki sastopam mazkrievus”, lasāms Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā (3.sējums, 1911. gads).
„Pēc dabas aizvien priecīgi, bezrūpīgi, mīl omulību un komfortu, pret svešiem, sevišķi poļiem un lielkrieviem (t.i. — krieviem), stipri noslēgti, neuzticīgi. Mazkrievam ir mūžīgi dzejiska sajūsma.”[4]
Ukraiņi LatvijāLabot
Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos etnisko minoritāti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās gandrīz uz pusi.
Ukraiņu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) pēc tautas skaitīšanu datiem:
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ukraiņi | 987 | 1040 | 512 | 1629 | 1844 | 29 440 | 53 461 | 66 703 | 92 101 | 63 644 | 45 798 |
Latvijā ukraiņi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc krieviem un baltkrieviem:
Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas Dnipro un “Latvijas ukraiņu savienība”, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.[6]
AtsaucesLabot
- ↑ Ukrainian diaspora abroad makes up over 20 million Archived 2012. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ 20 million Ukrainians live in 46 different countries of the world (angliski)
- ↑ 20 miljoni ukraiņu dzīvo ārpus Ukrainas teritorijas Archived 2011. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Konversācijas vārdnīca, 3.sējums, 1911. gads, Rīga;
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2017.
- ↑ Latvijas ukraiņi — lēna integrācija Natālija Lisogorova 23.03.2004.
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |