Atvērt galveno izvēlni

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Atjaunots 1988. gadā[1]

Rīgas ģerbonis
Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg
Versijas
Rīga small COA.svg
Rīgas mazais ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Rīgas pilsēta
Ieviests 1925.
Vairogs sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem
Turētāji divas zelta lauvas
Pamatne pelēks cokols

Ģerboņa vairogā sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību. Zem paceltā vārtu režģa zelta lauvas galva. Virs vārtiem divas sakrustotas melnas atslēgas, kas simbolizē pāvesta aizsardzību; virs atslēgām zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Vairoga turētāji ir divi zelta lauvas uz pelēka cokola.

Rīgas mazais ģerbonis ir lielā ģerboņa vairogs.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Rīgas ģerbonis ir redzams jau 1225. gada dokumentu zīmogu nospiedumos.[2] Zīmogā bija redzams pilsētas mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem. Starp torņiem bija novietots krusta spieķis, tam katrā pusē pa atslēgai. Pilsētas mūris viduslaikos bija izplatīts heraldisks elements, kas simbolizēja pilsētas patstāvību, nozīmīgumu un spēku.[3] Divas atslēgas, kas tradicionāli simbolizē šķīstītavas un paradīzes atslēgas, simbolizēja Svētā Pētera aizgādību par pilsētu. Krusta spieķis simbolizēja Livonijas bīskapa varu pilsētā.

Līdz mūsu dienām saglabājušies divi galvenie elementi: pilsētas siena ar diviem torņiem un divas sakrustotās atslēgas.

1347. gadā Rīgas rāte izgatavoja jaunu zīmogu. Ģerbonī atslēgas sakrustotas un krusta spieķi nomainījis ordeņa krusts, kas simbolizēja Livonijas Ordeņa virsvaru pilsētā. Atvērtajos pilsētas vārtos parādījās lauva, kas simbolizēja pilsētas iedzīvotāju drošsirdību un pieaugošo patstāvību.

1554. gadā ģerbonis tika papildināts ar vairoga turētājiem - lauvām.

 
Rīgas ģerbonis virs Jāņa sētas vārtiem

Kopš 1656. gada ģerbonim tika pievienots Zviedrijas karaļa kronis kā pateicība par pilsētas aizstāvēšanu Krievijas cara Alekseja karaspēka aplenkuma laikā.

Pēc Lielā Ziemeļu kara, kad pilsēta nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, 1788. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II apstiprināja jauno Rīgas ģerboni. Vairoga turētāji lauvas tika nomainīti pret divgalvainā ērgļa pusēm, bet Zviedrijas karaļa kronis - pret Krievijas imperatora kroni.

1923. gadā izveidotā heraldiskā komiteja Fridriha Grosvalda (1850–1924) un vēlāk Marģera Skujenieka (1886–1941) vadībā strādāja arī pie Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanas. Par pamatu tika izvēlēts 1347. gada zīmogs un 1660. gada „Privilegium nobilitatis senatus Rigensis” publicētais ģerboņa attēls. Mākslinieks Kārlis Brencēns (1879–1951) izveidoja skici, kuru 1923. gadā Rīgas valde apstiprināja lietošanai. Bet 1925.gadā Valsts papīru spiestuves valdes priekšsēdētājs profesors Rihards Zariņš (1869–1939) veica tajā labojumus, pēc kuriem Latvijas prezidents Jānis Čakste apstiprināja jaunu Rīgas ģerboni ar sekojošu aprakstu[4]:

Sudraba laukā sarkans ķieģeļu mūris ar diviem torņiem un paceltiem vārtiem, kuros zelta lauvas galva, vairoga augšdaļā starp torņiem zem zelta kroņa zelta ķetnu krusts un divas sakrustotas melnas atslēgas. Vairoga turētāji ir uz stilizētas akanta lapu balstītas pelēkas dzegas stāvoši divi zelta lauvas ar sarkanām mēlēm un atpakaļ grieztu galvu.

1967. gada 15. februārī tika izveidots jauns pilsētas ģerbonis. Kroņa vietā vairogā tika novietota sarkana piecstaru zvaigzne, lauvas vietā vārtos tika ievietots pilsētas dibināšanas gada skaitlis - "1201". Vairoga pamatu veidoja joslas Latvijas PSR karoga krāsās.

Vēsturiskie ģerboņiLabot


Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. www.riga.lv
  2. «Rīgas vides pārskats». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. augustā. Skatīts: 2009. gada 3. jūnijā.
  3. Rīgas simbolu vēsture
  4. «Rīgas ģērboņa vēsture – Rīgas pilsētas būvvalde» (latviešu). Skatīts: 2019-04-18.