Pārdaugava

Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par futbola klubu skatīt rakstu FK Pārdaugava.

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Tās platība ir aptuveni 120 kvadrātkilometri (39% no Rīgas teritorijas). Daugavas kreisais krasts ietver Zemgales priekšpilsētu un Kurzemes rajonu.

Pārdaugavā ietilpst Āgenskalna priedes, Āgenskalns, Atgāzene, Bieriņi, Bolderāja, Daugavgrīva, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta, Katlakalns, Lāčupe, Mūkusala, Pleskodāle, Rātsupe, Šampēteris, Torņakalns, Zasulauks, Ziepniekkalns, Zolitūde.

Vēsture

Pārdaugavas karte Zviedru Vidzemes laikā. Iezīmēta Lāčupes Jaunā muiža (Nyhof) jeb Lamberta muiža.

Skats uz Rīgu no Pārdaugavas puses (Broce, 1792).

Kopš 13. gadsimta tagadējā Pārdaugava ietilpa Rīgas patrimonālajā apgabalā jeb lauku novadā, kas piederēja Rīgas pilsētai. Šo teritoriju jau 1226. gadā pilsētai piešķīra Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms. 1248. gadā minēts krustnešu mūra nams jeb tornis otrā pusē Daugavai (latīņu: Turris antiqua trans Dunum, 18. gadsimtā dēvēts par Sarkano torni). Viena no senākajām ārpilsētas muižām bija Sv. Jura hospitāļa (Sv. Gara konventa) muiža tagadējās Dzirciema un Iļģuciema apkaimēs. Pārdaugavā bija spēkā Rīgas likumdošana un tās mežus, aramzemes un ganības izmantoja un apstrādāja rīdzinieki, kas par to maksāja pilsētai gruntsnomu. Tur atradās Rīgas namnieku muižas un pilsētas muižas.

Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai. Lielā Ziemeļu kara laikā Spilves pļavās notika lielā Spilves kauja, Pārdaugavas apbūve tika nopostīta, bet vēlāk atjaunota.

1786. gadā Pārdaugavas Hāgena muižas zemes (Āgenskalna apkaimi) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā, tas kļuva par turīgāko pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1787. gadā pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas trešo jeb Jelgavas priekšpilsētu (Mitauer Vorstadt). 1794. gadā pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. 1812. gadā, bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Pārdaugavas ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1819. gadā lielāko daļu zemes īpašumu izrentēja vai pārdeva Pārdaugavas zemniekiem. Pilsētai augot, Pārdaugavā izveidojās Jelgavas priekšpilsēta ar rūpniecības uzņēmumiem.

1877. gadā ieviešot Baltijas guberņās 1870. gada Krievijas Impērijas pilsētu nolikumu, Rīgas pilsētas pārvaldei pakļāva tā saucamos "numuru iecirkņus" (aptuveni 6780 hektāru). Tajā ietilpa daudzi atsevišķi no pilsētas patrimoniālā apgabala zemes privātīpašumā, dzimtnomā vai nomā pārgājuši zemes gabali un muižiņas (1879. gadā tādu bija aptuveni 1000). Līdz ar to administratīvajām iestādēm pakļautā teritorija pārsniedza pilsētas policijas novada robežas. 1905. gadā Rīgas pilsētas valde iesniedza valdībai apstiprināšanai jaunu Rīgas robežu projektu, kas paredzēja aptuveni 9014 hektāru lielu platību (no tiem 808 hektāri ūdeņu), bet arī tas netika apstiprināts. Projekts paredzēja pilsētai pievienot plašu teritoriju, ietverot Ziepniekkalnu, daļu Bieriņu muižas, Pleskodāles Balto muižu, Podragu un citas Pārdaugavas teritorijas. 1919. gadā šo projektu papildināja, paredzot pilsētas robežās ietvert arī Spilvi un citas teritorijas (pilsētas kopplatība aptuveni 12 850 hektāru). Tikai 1924. gada 20. februārī pieņēma likumu par pilsētas administratīvajām robežām, kas iekļāva plašu teritoriju Pārdaugavā, ieskaitot Bolderāju, Daugavgrīvu, Buļļu muižu, Kleistu muižu, Lielo un Mazo Dammes muižu, Solitūdes muižu, Anniņmuižu, Šampēteri un atlikušo Bieriņu muižas daļu.

Pēc Latvijas okupācijas Rīgu, atbilstoši Padomju Savienībā pastāvošajai pārvaldes sistēmai, sadalīja sešos administratīvi teritoriālos rajonos, Daugavas kreisajā krastā izveidojot Ļeņina un Sarkanarmijas rajonu. Vācu okupācijas vara minēto dalījumu atcēla, bet 1944. gadā pēc Sarkanās armijas ienākšanas administratīvi teritoriālais iedalījums tika atjaunots ar nelielām izmaiņām — Daugavas kreisajā krastā Sarkanarmijas rajons tika pievienots Ļeņina rajonam. 1962. gadā apvienotie rajoni tika sadalīti. 1969. gadā no Ļeņina rajona atdalītajā daļā izveidoja Ļeņingradas rajonu.^{[nepieciešama atsauce]} 1990. gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Ļeņingradas rajonu pārdēvēja par Kurzemes rajonu, bet Ļeņina rajonu — par Zemgales priekšpilsētu

Pārdaugavas muižiņas

Zasumuižas un Hāgena muižas apkārtne (Broce, 1798).

Jelgavas priekšpilsēta 1879. gada kartē.

Pārdaugava vācu okupācijas laika 1917. gada kartē.

• Hāgena muiža (Hagenshof), vēlākā Švarcmuiža, tagadējā Daugavgrīvas ielā 19/21
• Cukerbekera muižiņa (Zuckerbecker Höfchen), tagadējā Slokas ielā 16, vietā, kur tagad atrodas Valsts arhīva ēka
• Hartmaņa muiža (Hartmannsches Hoffchen, 1786), arī Portu muižiņa, Fengeru muižiņa, tagadējā Kalnciema ielā 28/30
• Heija muižiņa (Hay Hoffchen), tagadējā Daugavgrīvas ielā 25
• Hāmaņa muiža (1886), tagadējā Slokas ielā 41
• Mārtiņa baznīcas mācītājmuiža (ap 1852-1853), Mārtiņa ielā 3
• Viliša muiža (Willischhof), tagadējā Kārļa Ulmaņa gatve uz austrumiem no Liepājas ielas krustojuma
• Ūlenbroka muižiņa, aptuveni Slampes un Amulas ielu rajonā pie Mārupītes
• Fēgezaka muižiņa (Vegesackshof), arī Atgāzenes muiža, tagadējā Vienības gatves 87 un Atgāzenes ielas 24a apvidū
• Bērzu muižiņa (Birkenhof, Birkenruh), tagadējā Vienības gatvē 11
• Bieriņu muiža, arī Liepumuiža (Lindenruh, Lindenruhe, 1870), Bieriņi, Kantora ielā 10
• Borherta muiža (ap 1750), arī Grāves, Vites, Līvena, Fītinghofa muižiņa (Wittenhof, Lievenhof, Vitinghofs-Hof), Bieriņi, Zvārdes ielā 1
• Bišumuiža (Bienenhof), arī Šildera, Hilzena muiža (Schilderhof, Schillerhof, Hilsenhof), tagadējā Bauskas ielā 147a
• Helēnes muižiņa, tagadējā Bauskas ielā 133
• Nummurmuiža (Nummershof), starp tagadējo Ziepniekkalna ielu un Bišumuižas grāvi ziemeļos no grāvja šķērsojuma
• Pinkarta muižiņa (Pinkartshof, Näsenhof), arī Bieķēnsalas muiža, Bieķēnu muiža, aptuveni pie tagadējās Bauskas ielas 130
• Bolderājas muiža (Bolderaa, Berghof, Ahaken), arī Ostas kapteiņa nams, Bolderāja, pie Buļļupes, Lielupes ielā 22
• Gubernementes muiža (Gouvernementshof), Bolderāja, apkaimes dienvidu daļā pie Hapaka grāvja, iepretī Krievu salai
• Lofelta muiža (Lohfeldshof), arī Lofelda muiža, Bolderāja, pie Hapaka grāvja, rūpnīcas "Lignums" teritorijā
• Drēzena muižiņa, arī Drēzena nams (Dresdenhaus), Rīgas tiesas ierēdņa, literāta Drēzdena vasarnīca tagadējā Daugavgrīvas ielā 37/39
• Francena muiža (Franzenhof), Dzegužkalna apkārtnē
• Gerstenmeiera muiža tagadējā Eiženijas ielā 20 — 22
• Muižeļa nams, 17. gadsimta Daugavas pārcēlāja Anša Muižeļa māja, starp tagadējo Zundu un Daugavgrīvas ielu, tajā dzimis Viļņas Universitātes veterinārmedicīnas profesors Kārlis Dāvids Justs Muiželis
• Zasumuiža (Sassenhof), tagadējā Daugavgrīvas ielas 70 — 74 apvidū, kopš 1759. gada īpašnieks Rīgas kroņa mastu šķirotājs Jānis Šteinhauers
• Baltā muiža (Weißenhof), arī Mellera, Dāla, Haltermaņa muižiņa (Haltermanns Höfchen), Iļģuciems, Baltās ielas galā, pie Spilves ielas 5
• Nordeķu muiža (Nordeckshof), piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem fon Nordekam, arī Grāves, Fridriha, Fogela, Reima muižiņa, Iļģuciems, Buļļu ielā 16
• Anniņmuiža (Annenhof, pirmoreiz minēta 1595. gadā), arī Mariannas, Meinerta muiža (Meinershoff, Meyners Hof), Imanta, pie tagadējās Jūrmalas gatves starp Anniņmuižas bulvāri un Dumbrāja ielu
• Dammes muiža, sadalīta Lieldammes (Großdammenhof) un Mazdammes (Kleindammenhof) muižās rietumos no tagadējās Dammes ielas, Slokas ielas 130 un 142 apvidū. 1838. gadā Lieldammes muižiņu iegādājās Kleistu muižas nomnieks Juris Dumpis.
• Šulcmuiža (Schultzenhof), tagadējās Šķērsielas, Mazās Bolderājas ielas, Eduarda Šmita ielu rajonā Imantā
• Zolitūdes muiža (Solitüde, Swanenborgshof), arī Bērzmuiža, starp tagadējo Tālavas gatvi un Zīļu ielu
• Zeibarta muiža (Seibarts Hof), pie tagadējās Slokas ielas 126a
• Fokmuiža, arī Bokaišu muiža, Hāgenu muiža (Hagenshof, Schwarzhof, Schwartzenhof), pie tagadējās Bukaišu ielas 2 Katlakalnā
• Kleistu muiža jeb Kleistes muiža (Kleistenhof, Kleissenhof), tagadējā Kleistu ielā 37
• Lāčupes Jaunā muiža (Nyhof) arī Lamberta muiža, Kleistu ielas apkaimē
• Pleskodāles muiža (Pleskodahl), pie Kalnciema ielas 160
• Šampetera muiža (Hof Champêtre), arī Prestinga, Prestiņa, Landendorfa, Ludekdorfa muiža, dienvidos no Jūrkalnes ielas pie Vecaines ielas
• Esena muiža (Essenhof), arī Lielā muiža, Spilves muiža, Gotāna muiža, Gūtiņmuiža (Gothanshof, Drelings Hof) Dzirciema ielas ziemeļu galā
• Bloka muiža (Blocksches Höffchen, 1843), Vienības gatvē 27
• Hermaņa muižiņa, Hermaņa atpūtas nams (Hermannsruh), domājams, Jelgavas ielā 78, Jelgavas ielas un Bauskas ielas krustojumā. 1797. gadā muižiņu nopirka Lielās Ģildes vecākais Gothards Hermanis Ramms.
• Altonas muižiņa O. Vācieša ielā 19. Sākotnēji būvēta kā viesnīca "Jeruzaleme" pie Māras dīķa dzirnavām, vēlāk pārveidota par Šrēdera muižiņu, tagad Ojāra Vācieša muzejs
• Ēbeļmuiža (Ebelshof), Ziepniekkalns, Zaļenieku ielā 21