Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko (vācu: Johann Daniel Felsko, 1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā. Viņš bija pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (vācu: Stadt-Architekt, 1844—1879). Felsko sagatavoja pilsētas plānu (1856—1857) pēc vēsturisko nocietinājumu likvidēšanas. Tas paredzēja Iekšrīgu savienot ar plašajām priekšpilsētām, izveidojot bulvāru loku un apzaļumotu kanālu ar brīvi stāvošām sabiedriskām ēkām. Felsko projektējis baznīcas, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas Rīgā un tās lauku īpašumos (Piņķos, Salā, Salaspilī, Ikšķilē, Limbažos, Viļķenē u.c.). Ieverojamākie dēli: arhitekts Kārlis Johans Felsko (Carl Johann Felsko, 1844—1919) un gleznotājs Oskars Eduards Felsko (Oskar Eduard Felsko, 1848—1921).

Johans Daniels Felsko Johann Daniel Felsko
Dzimis	1813. gada 30. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1902. gada 7. oktobrī (88 gadu vecumā) Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Tautība	vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Karaliskā Daiļo mākslu akadēmija Kopenhāgenā, Sanktpēterburgas Ķeizariskā Mākslas akadēmijā
Mākslas virziens	neogotika, neorenesanse, apaļloka stils, historisms, eklektisms
Slavenākie darbi	Rīgas rātsnams (tag. Rīgas dome Rātslaukumā), Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca, Mazās ģildes ēka, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ēka, Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas ēka
Ģimenes locekļi	dēli: Kārlis Johans Felsko, Oskars Eduards Felsko

Dzīvesgājums

Johans Daniels Felsko ir dzimis Rīgā 1813. gada 30. oktobrī (18. oktobrī pēc vecā stila) mūrnieka Johana Jakoba Felsko (Johann Jakob Felskau, 1779—1853) un Terēzes Luīzes, dzimušas Heidemanes (Therese Luise Heydemann, 1773—1868), pirmajā laulībā Vollinas, ģimenē. Tēvs bija dzimis Kēnigsbergā Austrumprūsijā, bet uz Rīgu pārcēlies no Lībekas, bet māte bija cēlusies no Bārbeles muižas pie Skaistkalnes. 1820. gados ģimene iegādājās īpašumu tagadējā Čaka ielā starp Ģertrūdes un Lāčplēša ielu, kur viņa vecāki nodzīvoja visu atlikušo dzīvi.

Johans Daniels Felsko mācījās privātskolā, pēc tam apguva mūrnieka amatu pie Rīgas pilsētas būvmeistara un sava krusttēva Johana Daniela Gotfrīda (Johann Daniel Gottfriedt, 1768—1831). Ziemās viņš mācījās rasēšanu pie Vidzemes guberņas arhitekta Jūliusa Ādolfa Špacīra. 1832.—1835. gadā Felsko kā mūrnieku zellis saskaņā ar viduslaiku zeļļu tradīciju apmeklēja Kēnigsbergu, Varšavu, Poznaņu, Berlīni, Lībeku un Kopenhāgenu, pie iespējas strādājot tur. 1835.—1840. gadā viņš studēja arhitektūru Dānijas Karaliskajā Daiļo mākslu akadēmijā Kopenhāgenā, pēdējos divos gados saņemot stipendiju no Rīgas rātes. 1842. gadā Rīgā viņš ieguva mūrniekmeistara tiesības, šai pašā gadā viņš ar saviem projektiem kā vienīgais arhitekts piedalījās 1. Baltijas mākslinieku izstādē. 1842. gadā Johans Daniels Felsko Rīgas Domā salaulājās ar Georgīni Vilhelmīni Grosu (Georgine Wilhelmine Grooss, 1823—1901) un viņu ģimenē izauga seši dēli un divas meitas. Laulība tika uzsaukta arī Kopenhāgenas baznīcā, kas ir vienīgā zināmā norāde, ka Felsko sieva nākusi no Dānijas. 1843. gadā Felsko kļuva par Rīgas būvmeistara Jakoba Grēna (Jakob Graen, 1779—1844) asistentu, ap šo pašu laiku viņš izgāja arī namdarmeistara eksāmenu, kurš prasīja zināšanas koka ēku un konstrukciju celtniecībā. 1844. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas būvmeistaru (oficiālais nosaukums - Rīgas rātes kases kolēģijas būvmeistars), kuru kopš 1851. gada godāja arī par pilsētas arhitektu. Kā Rīgas pilsētas arhitekts viņš bija atbildīgs arī par būvobjektu uzraudzību Rīgas patrimoniālajā apgabalā un pilsētas lauku īpašumos. Viņš arī saņēma dienesta dzīvokli Mārstaļu ielā, bet 1847. gadā nopirka sev īpašumu Elizabetes un Skolas ielas stūrī, uzbūvējot tur privātmāju, kurā dzīvoja līdz 1873. gadam.. 1851. gadā Felsko, lai paaugstinātu savu statusu, kuru Rīgā vienmēr apgrūtināja ārvalstīs iegūtais diploms, ieguva mākslinieka grādu būvmākslas specialitātē Sanktpēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā un turpmāk parakstīja savus dokumentus rātei ne vairs kā Rīgas būvmeistars, bet kā Rīgas arhitekts. Šajā statusā viņš bija arī valsts ierēdnis, un par viņu saglabājušies dokumenti rāda viņa augšupeju līdz titulārpadomnieka rangam un apbalvošanu ar svētā Staņislava ordeni. No nekrologa foto redzams, ka viņš saņēmis arī bronzas medaļu Andreja lentē Krimas kara piemiņai un 3. šķiras svētās Annas ordeni. Staņislava un Annas ordeņi apliecināja iegūtu personisko, bet ne mantojamu dižciltību.

Johana Daniela Felsko pirmais lielais projekts bija Rīgas Rātes (tag. Rīgas Domes) nama pārbūve (1848—1850), simtgadīgajai ēkai uzbūvējot trešo stāvu.

1856—1857. gadā Felsko kopā ar Oto Dīci izstrādāja jauno Rīgas plāna projektu, kuru realizējot tika izveidots pilsētas centra ansamblis. Pēc Felsko projekta būvēts Sv. Jāņa baznīcas tornis Rīgā, Sv. Annas baznīca Piņķos. Rīgā Felsko cēla un pārbūvēja Sv. Mārtiņa baznīcu, Veco Sv. Ģertrūdes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Trīsvienības baznīcu, Mazās ģildes ēku un Rīgas centra skolas.

Felsko projektētās ēkas galvenokārt celtas neogotikas, neorenesanses un apaļloka stila (Rundbogenstil) formās.

Atstājot dienestu 1879. gadā 65 gadu vecumā un nododot amatu Reinholdam Šmēlingam, Felsko tika nozīmēta pensija - 1200 sudraba rubļi gadā. Pēc amata atstāšanas pensionētais arhitekts turpināja piedalīties pilsētas komisijās, sniedza vērtējumus par ēku stāvokli.

Johans Daniels Felsko miris Rīgā 1902. gada 7. oktobrī (24. septembrī pēc vecā stila) un apglabāts Lielajos kapos zem tēlnieka Augusta Folca veidota melnā marmora obeliska..

Pazīstamākie projekti

• Rīgas rātsnama pārbūve (projekts 1845—1847; pārbūve 1848—1850);
• Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīca (projekts 1852; būve 1853, 1857—1859);
• Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca (projekts 1863; būve un iekārta 1864—1869);
• Mazā ģilde Amatu ielā 3/5 (projekti 1862—64; būve 1864—1866);
• Sarkandaugavas Sv. Trīsvienības baznīca (projekts 1874; būve 1876—78).
• Pilsētas reālģimnāzija (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija Raiņa bulvārī 8) (projekti 1863—1864; būve 1865—1867; pārbūve 1874);
• Rīgas pilsētas reālskola (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra ielā 1 (projekts 1876; būve 1876—79);
• Amatnieku biedrības amatniecības skola (tag. Daiļamatniecības pamatskola Aspazijas bulvārī 34 (projekts 1876; būve 1876—1877),
• Sadovņikova labdarības iestāde Sadovņikova ielā 20 (projekts 1873; būve 1874—1876);
• Rīgas Sv. Jāņa baznīcas neogotiskais tornis (būve 1849—1850);
• Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca Āgenskalnā (projekts 1850; būve 1851—1852);
• Babītes Sv. Annas baznīca (projekts 1852; būve 1853—1854);
• Piņķu Sv. Nikolaja (tag. Sv. Jāņa) baznīca (projekti 1856, 1862, 1871; būve 1872—74);
• Salas Sv. Jāņa baznīca (projekts 1864—1868; būve un iekārta 1869—1873)
• Viļķenes Sv. Katrīnas baznīca (projekti 1859—1861; būve 1864—1867; pārbūve 1875—1879)
• Ikšķiles baznīca (projekti 1866, 1871, 1873, 1875, 1878; pārbūve 1879—1880);
• Jakšu nams Antonijas ielā 2 (1879), tagad Krievijas Federācijas vēstniecība;
• dzīvojamās ēkas: Elizabetes ielā 49 (ne agrāk par 1858), Ģertrūdes ielā 7 (1878), Brīvības ielā 71 (1879).

• 
  Rīgas domes nams pēc Felsko veiktās rekonstrukcijas 1848. gadā (20.gs. sākuma attēls)
• 
  Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca (1851)
• 
  Rīgas Anglikāņu baznīca (1859)
• 
  Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca (1863—68)
• 
  Mazās ģildes ēka (1864—1866)
• 
  Rīgas 1. ģimnāzijas ēka Raiņa bulvārī 8
• 
  Rīgas pilsētas reālskolas ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 1 (1876—79)
• 
  Pārbūvētā Ikšķiles baznīca (1879)
• 
  Felsko ģimenes piemineklis Rīgas Lielajos kapos.
• 
  Pilsētas centra plāns pēc Rīgas cietokšņa vaļņu nojaukšanas
• 
  Olaines muižas kungu mājas projekts

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Daniels Felsko.

Literatūra

• Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
• Daina Lāce. Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko: 1813–1902. Rīga: Rīgas pilsētas arhitekta birojs, 2011. ISBN 978-9984-877-00-6
• Daina Lāce. City Architect of Riga Johann Daniel Felsko: 1813–1902. Riga: Riga City Arc—hitect’s Office, 2011. ISBN 978-9984-877-00-3 
• Daina Lāce. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902). – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Rīga: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. ISBN 978-9934-8355-1-3.