1970. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1970. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +4,9 grādi. Tā svārstījās no +3,9 grādiem Zosēnos līdz +5,8 grādiem Liepājā, tostarp +5,4 grādi Rīgā. Gada minimālā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās, izņemot četras piejūras stacijas, noslīdēja zem –30 grādiem un bija robežās no –23,5 °C Ventspilī, līdz –38,7 °C Zosēnos. Savukārt gada maksimālā gaisa temperatūra visā valstī, izņemot trīs novērojumu stacijas, nepārsniedza +30 grādus un bija robežās no +25,8 °C Ventspilī, līdz +31,2 °C Rēzeknē. Rīgā attiecīgi −33,7 °C un +29,3 °C.[1]

Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1970. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,9 °C +5,3 °C
Minimālā –38,7 °C −33,7 °C
Maksimālā +31,2 °C +29,3 °C
Nokrišņi
Gadā Rīga: 718,4 mm
Vējš
Citi gada notikumi

Gada notikumiLabot

JanvārisLabot

1969./1970. gada ziema Latvijā bija auksta. 1969. gada decembris Rīgā bija par 5,1 grādu aukstāks par normu, janvāris — par 4,2 grādiem aukstāks.[2]

  • 8.—9. janvāris — Daugavpilī un Rēzeknē stipri sniga, trakoja sniegputenis, bet republikas rietumos valdīja skaidras debesis, pūta lēns vējš un pieturējās stiprs sals. 8. janvārī Rēzeknē un Dagdā bija –9 grādi, bet Ainažos, Stendā un Mērsragā — no mīnus 21 līdz mīnus 22 grādiem. Ciklons, kas izraisīja puteni Latvijas dienvidaustrumos, virzījās uz ziemeļaustrumiem, savukārt anticiklons no Zviedrijas dienvidiem, turpināja virzīties uz Baltiju.[3]
  • 14. janvāris — Rīgā un daļā Latvijas iestājās atkusnis, bet no Somijas ziemeļiem uz dienvidiem sāka pārvietoties ļoti auksts gaiss ar –20, –25 grādu temperatūru. Sākumā lēnām — ar 5 kilometru lielu ātrumu stundā, bet pēc tam aizvien ātrāk un ātrāk — 15 līdz 20 kilometru stundā aukstā gaisa fronte pārgāja Somiju, Igauniju un Latviju. Visā valstī jau 16. janvārī iestājās stabils sals.[4]

Otrās dekādes beigās lielā daļa PSRS Eiropas teritorijas un Baltijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons, saistībā ar to Latvijā laiks bija auksts un lielākoties bez nokrišņiem.[5]

  • 30. janvāris:
    • Visā Latvijā valdīja stiprs sals. Rīgā pulksten 10 no rīta termometrs rādīja –32 grādus. Nākamajās divās, trīs dienās republikas dienvidaustrumos joprojām bija ļoti auksts, naktī no 27 līdz 32 grādi un dienā no 20 līdz 25 grādi. Pārējos rajonos sāls mazinājās, naktī 15 līdz 20 dienā 10 līdz 15 grādi zem nulles.[6]
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −33,7 °C. Šī ir arī zemākā novērotā gaisa temperatūra Rīgā janvārī, kā arī trešā jebkad zemākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsēta, piekāpjoties tikai 1985. gada 12. februārī reģistrētajiem −34,6 °C un 1956. gada 1. februārī reģistrētajiem −34,9 °C.
    • Arī dienā Rīgā gaisa temperatūra nepakāpās augstāk par –21,1 °C un šī bija desmitā (uz to brīdi ceturtā) aukstākā diena galvaspilsētā, kopš 1943. gada ieskaitot.

FebruārisLabot

  • 6. februāris:
    • Virs Rīgas gaiss kļuva aukstāks visā atmosfēras slānī. Pie zemes temperatūra no –2 grādiem pazeminājās līdz –14 grādiem. Trīs kilometru augstumā dienu iepriekš bija –14. bet 6. februārī –23 grādi. Piecu kilometru augstumā bija –31 un ir –38 grādi. Bet astoņu kilometru augstumā aukstais gaiss, kas nāca no Skandināvijas, nebija nokļuvis.[7]
    • Grenlandes krastus sasniedza ļoti dziļš ciklons. Tā avanqarda daļas spiediena krišanās sasniedza nepieredzētus apmērus — 14,5 milimetrus uz dzīvsudraba stabiņa. Šādu spiediena krišanās šajos rajonos sinoptiķi neatceras. (1969. gada 2. novembra viesuļvētras laikā spiediens trīs stundu laikā nokritās par 12 milimetriem uz dzīvsudraba stabiņa.) Vējš ciklona aizmugures daļā pastiprinājies līdz 12 ballēm un sasniedza orkāna spēku.[8]
  • 13. februāris — virs Francijas izveidojās otrs ļoti dziļš ciklons. Atmosfēras spiediena krišanās tajā sasniedza 12 milimetrus. No rīta tā centrs pletās virs Vācijas un diametrs palielinājās līdz 1500 kilometriem. Tas izraisīja Baltijā dienvidaustrumu vēja pastiprināšanos. Nākamajā dienā viesulis kļuva vājāks un virzījās uz Poliju. Tādēļ Latvijā vējš kļuva stiprāks un republikas dienvidu daļā tika prognozēts stiprs sniegs.[9]
  • 20. februāris — Rīgā, plkst. 10 no rīta, bija –20 grādi. Gaisa mitrums — 91 procents. Dienvidaustrumu vējš 3 metri sekundē, atmosfēras spiediens — 771 milimetrs dzīvsudraba staba, kas ir par 11 milimetriem augstāk par normu.[10]

MartsLabot

  • 1. marts — diennakts minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās līdz –13,5 °C.
  • 3. marts — ciklons, kas virzījās no Budapeštas uz Poznaņu un kura centrs pletās virs Ziemeļpolijas, Latvijai atnesa lietu, vēju un šķīdoni. Ciklona diametram bija ļoti plašs — no Romas līdz Murmanskai un no Maskavas līdz Londonai. Vēja ātrums, ko šis ciklons izraisīja Rīga, pēc hidrometeoroloģiskās stacijas fiksētajiem datiem, ap pulksten 21, sasniedza 13, brīžiem 19 metrus sekundē. Daugavpilī vējš bija vēl stiprāks — no 20 līdz 28 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta apmēram pulksten 17. bija +6 grādi. Rīgā bija 1 mm nokrišņu.[11]
  • 13. marts — Latvijai tuvojās ciklons no dienvideiropas. Jau iepriekšējā vakarā dienvidos bija redzama mākoņu siena. Tā centrs bija nonācis līdz Budapeštai, bet nokrišņu zona pletās no Ukrainas līdz Daugavpils—Kaļiņingradas līnijai.[12]
  • 18. marts — ar diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos virs 0 grādiem, Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.[13]
  • 21. marts — naktī, plkst. 3.56, Latvijā iestājās astroloģiskais pavasaris.[14]
  • 27. marts — aktīvs ciklons, ar centru virs Skandināvijas, virzījās uz ziemeļaustrumiem, attālinot augstā spiediena apgabalu, kurš 18. martā Rīgā atnesa saulainu laiku. Fenoloģiskais pavasaris Latvijā vēl nebija iestājies. Daugava bija pārklāta ar ledu, ūdens līmenis praktiski nemainījās. Vienīgais izņēmums bija Bārta. Tur jau bija sācies īsts pavasaris. Vietām ūdens līmenis upē bija pacēlies vairāk par metru un sinoptiskais pavasaris sākās 16. martā.[15]
  • 29.—31. marts — vēsas naktis. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā trīs dienas pēc kārtas pazeminājās zem –4 grādiem (29. martā –6,3 °C).

AprīlisLabot

  • 3. aprīlis — termometra dzīvsudraba stabiņā aprīļa pirmajās dienās pirmo reizi 1970. gada pavasarī pacēlās līdz +5, +9 grādiem. Tomēr arī temperatūras paaugstināšanās nespēj pamodināt Daugavu. Ūdens līmenis gandrīz nemaz nav pacēlies. Pēc hidrologu tā brīža aplēsēm, ledus iešana Daugavā Rīgas rajonā bija gaidāma tikai aprīļa otrās dekādes sākumā.[16]
  • 7. aprīlis — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +13,2 °C.
  • 9. aprīlis — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +15 grādiem un bija +15,3 °C.

Gada pārskatsLabot

TemperatūraLabot

NokrišņiLabot

  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 718,4 mm.

Laikapstākļu statistika RīgāLabot

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[17][18]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−33,7 °C
30. janvāris
+1,0 °C
14. janvāris
−9,3 °C
−5,8
Februāris
−25,0 °C
12. februāris
+0,8 °C
9. februāris
−9,0 °C
−5,6
Marts
−13,5 °C
1. marts
+5,4 °C
5. marts
−0,8 °C
−0,9
Aprīlis
−2,6 °C
16. aprīlis
+18,0 °C
26. aprīlis
+4,8 °C
−0,2
Maijs
−0,9 °C
18. maijs
+23,7 °C
11. maijs
+11,6 °C
0,0
Jūnijs
+5,1 °C
24. jūnijs
+26,7 °C
7. jūnijs
+16,4 °C
+1,1
Jūlijs
+7,8 °C
31. jūlijs
+29,3 °C
10. jūlijs
+16,9 °C
−0,3
Augusts
+2,8 °C
27. augusts
+25,5 °C
3. augusts
+16,3 °C
−2,2
Septembris
+1,7 °C
29. septembris
+25,4 °C
11. septembris
+11,6 °C
−0,2
Oktobris
−3,1 °C
30. oktobris
+13,0 °C
11. oktobris
+5,8 °C
−1,3
Novembris
−5,8 °C
30. novembris
+7,5 °C
13., 19. novembris
+2,0 °C
−0,3
Decembris
−16,6 °C
28. decembris
+6,2 °C
10., 11. decembris
−2,2 °C
−0,7
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
37,0 mm
14,0
18,2
4,8
11,8 mm
6. janvāris
24,2 mm
12,0
9,5
2,7
5,4 mm
14. februāris
40,6 mm
14,8
11,7
14,1
5,6 mm
28. marts
72,4 mm
20,5
12,8
39,1
11,1 mm
27. aprīlis
30,7 mm
4,7
1,2
24,8
12,6 mm
30. maijs
67,4 mm
24,6
33,2
9,6
24,6 mm
10. jūnijs
104,7 mm
43,6
49,7
11,4
27,3 mm
2. jūlijs
16,2 mm
3,9
9,7
2,6
7,6 mm
15. augusts
126,7 mm
70,8
18,3
37,6
32,6 mm
6. septembris
59,6 mm
8,5
14,2
36,9
12,9 mm
31. oktobris
88,3 mm
46,6
25,3
16,4
10,5 mm
2. novembris
50,6 mm
22,8
15,0
12,8
10,0 mm
3. decembris

Gaisa temperatūras fakti RīgāLabot

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[18]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ Klimata pārmaiņu analīzes rīks Archived 2019. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  2. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, 20.02.1970.
  3. ↑ Sinoptiķa komentārs | Temperatūra pazemināsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, 09.01.1970.
  4. ↑ Sinoptiķa komentārs | Sals pastiprināsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, 16.01.1970.
  5. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai laiks mainīsies?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, 23.01.1970.
  6. ↑ Sinoptiķa komentārs | Sals mazināsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, 30.01.1970.
  7. ↑ Sinoptiķa komentārs | Silts laiks nav paredzams, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, 06.02.1970.
  8. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vējš pieņemsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, 13.02.1970.
  9. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vējš pieņemsies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, 13.02.1970.
  10. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, 20.02.1970.
  11. ↑ Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, 04.03.1970.
  12. ↑ Sinoptiķa komentārs | Tā sākas ciklons, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 60, 13.03.1970.
  13. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, 27.03.1970.
  14. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, 27.03.1970.
  15. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, 27.03.1970.
  16. ↑ Sinoptiķa komentārs | Laiks atkal kļūs siltāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 78, 03.04.1970.
  17. ↑ Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  18. ↑ 18,0 18,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Archived 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru (krieviski)

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1970._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=3327516"