Brasa
- Šis raksts ir par Rīgas apkaimi. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Brasa (stacija).
Brasa ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Brasas apkaime atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ZA daļā. Tā robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm. Brasas apkaimes robežas ir Brīvības iela, Tallinas iela, Miera iela, Alojas iela, Tomsona iela, Ēveles iela, Vesetas iela, Zirņu iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Duntes iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš līdz Brīvības ielai.
| Brasa | |
|---|---|
 Brasas stacija un Brasas cietums
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Platība | 1,741 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 13 241 (2018) |
| Transports | |
| Autobuss | 9., 11., 24., 49. |
| Trolejbuss | 3. |
| Tramvajs | 11. |
| Cits | Elektrovilciens |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Brasas apkaimes kopējā platība ir 1,741 km², kas ir apmēram par 2/3 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 408 metri. Noteiktās Brasas apkaimes robežas ir uzskatāmas par racionālām, pamatojoties uz to skaidro nolasāmību dabā. Vienīgais izņēmums ir apkaimes R robeža, kura pašreizējā projektā nav skaidri nolasāma pa ielu trasēm. Domājams, ka tā nākotnē turpinās veidoties par telpiski vienotu un funkcionāli saistītu Rīgas pilsētas teritoriju jeb apkaimi, kurai lokālais centrs atradīsies kvartālā starp Krišjāņa Valdemāra, Zirņu, Hospitāļu un Upes ielām. Taču apkaimes centrā atrodošos kapu teritoriju dēļ arī perspektīvā saglabāsies zināma nošķirtība starp apkaimes Z daļu un pie Brīvības ielas novietoto apkaimes D daļu.
Vēsture
labot šo sadaļu
Mūsdienās ar Brasas vārdu pazīstamās Rīgas daļas nosaukums pazīstams no tajā atrodošās dzelzceļa stacijas Brasa pieturas punkts. Sākotnēji tā bija Mīlgrāvja dzelzceļa, tagad — Zemitāni—Skulte pieturas punkts. Stacija izveidota 1872. gadā, tad tās nosaukums bija "Kara hospitāļa platforma" (Haltepunkt Kriegs Hospital), 1919. gadā tā tika pārdēvēta par Braslu, bet 1938. gadā par Brasu. Stacijas ēka celta 1903. gadā. Šeit kādreiz atradies centrālais pārmiju postenis. 1942. — 1944. gadā stacijas nosaukums bija "Rīgas sporthalle".[1]
Brasas apkaimes nosaukuma izcelsmei ir vairāki varianti — vēsturnieks R. Šīrants 1972. gada Dabas un vēstures kalendārā, aplūkojot dažādu Rīgas vietvārdu izcelsmi, min, ka Brasas nosaukums saglabājies no Mazās Jumpravmuižas zemnieka Mārtiņa Brasas vārda, kas 18. gadsimta 90. gados nomāja krogu tagadējā Gaujas ielā pie Čiekurkalna ūdens torņa.[2] Cits pieņēmums liecina, ka tagadējās Brasas stacijas apkaimē, uzbūvējot braslu Dzirnavupīti un Šmerļa upīti savienojošajam grāvim, tas savu vārdu saglabājis apkaimes apzīmēšanai — Dzirnavupīte attēlota vairākos 17. gadsimta Rīgas apkaimes plānos. Iespējams, ka Dzirnavupītes un Šmerļa upītes savienošanai rakts grāvis tagadējās Bērzaunes, Ūnijas un Ieriķu ielas apvidū (Purvciemā). Tālāk grāvis šķērsojis tagadējo Brīvības ielu un līdzās Klijānu ielai tecējis Z virzienā līdz Miera ielas galam, kur strauji pagriezies uz D. Tagadējās Miera ielas apkaimē pie dzelzceļa pāri upītei, domājams, bijis brasls.
Vairākos 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma plānos redzams arī, ka netālu no Čiekurkalna ūdenstorņa atradušās mežsarga mājas, kas apzīmētas ar nosaukumu Brasas.[3] Pie kanāla, kas novadīts no Šmerļa uz pilsētas grāvi no 1750. — 1754. gadā uzcelts Rīgas Kara hospitālis, kas paredzēts 1000 slimniekiem. Tas bijis izvietots iegarena plāna ēkā. U veida divstāvu mūra ēka klasicisma formās uzcelta 1835. gadā. Pašlaik Kara hospitāļa ēkā atrodas Narkoloģijas Valsts aģentūra, Ātrās palīdzības stacija (dibināta 1904. gadā) un divas medicīnas iestādes.[4]
18. gadsimta beigās — 19. gadsimta pirmajā pusē visu plašo teritoriju no vietas, kur Sarkandaugava saplūda ar Daugavu, līdz Kara hospitālim ieskaitot, apzīmēja kā Sarkandaugavas priekšpilsētu. Brasas teritorija Rīgas robežās tika iekļauta 1828. gadā. Tas ir laiks, kad Sarkandaugava sāka uzplaukt kā Rīgas rūpnieciskais rajons, tajā parādījās pirmās fabrikas, līdz ar to plašāk tika apdzīvots arī Brasas rajons.
Cēsu iela Brasas daļā, kas ir tuvāk Rīgas centram, ir bijušās Aleksandra (Brīvības) ielas daļa, slaids tās līkums, kas 19. gadsimta pirmajā pusē palika savrup, Aleksandra ielu iztaisnojot. Mēness iela ir tapusi kā mazturīgu ļaužu nostūris. Šajā apkārtnē dzīvoja daudz ormaņu. Namā Nr. 8, kas būvēts 1965. gadā, atrodas tagadējā mācību iestāde — Rīgas Franču licejs, ko 1921. gadā dibināja latviešu un franču tuvināšanās biedrība. Blakus tam atrodas Pokrova kapi, kas piederēja pareizticīgajiem, tāpēc pretī vārtiem redzama 1879. gadā arhitekta Roberta Pfūga krievu—bizantiešu stilā celtā Marijas Pasludināšanas pareizticīgo baznīca. Aiz Senču ielas — Memoriālais parks, ko dēvē par Lielajiem kapiem. Tos te, smilšainā laukā 2 jūdzes no pilsētas centra, 1772. gadā lielās mēra epidēmijas laikā ierādīja kopā visām Daugavas labā krasta draudzēm. Apbedīšanu Lielajos kapos pārtrauca 1958. gadā, bet 1969. gadā kapus slēdza pavisam. 1979. gadā sāka priekšdarbus Latvijā pirmā Memoriālā parka iekārtošanai šeit, tādējādi papildinot pilsētas zaļo zonu. Memoriālajā parkā apbedīti daudzi sabiedriskie un kultūras darbinieki. Zona starp Mazo Klijānu un Klijānu ielām zīmīga ar vācu karagūstekņu apbedījumiem. Daudzās apbedījumu vietās uzceltas memoriālas celtnes ar lielu arhitektonisko vērtību un pieminekļi, kuru veidošanā piedalījušies izcili tēlnieki. Memoriālajā parkā saglabājušās arī daudzas dendroloģiskas vērtības. Diemžēl kādreizējie kapi bieži kļūst par laupītāju un vandalisma upuriem.
Mēness un Miera ielas stūrī atrodas vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā sprediķo latviešu valodā — Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca (celta 1867. gadā).[5] VEF tilts jeb Gaisa tilts ir pirmais šāda veida satiksmes pārvads Rīgā un līdz mūsdienām tādēļ arī tiek saukts par Gaisa tiltu. Mazajā Klijānu ielā, kas ved no Gaisa tilta virzienā uz Lielajiem kapiem 1947. gadā atklāja Rīgā pirmo trolejbusu līniju, kas bez pieturvietām veda līdz puskilometru attālajai Miera ielas dzelzceļa pārbrauktuvei. Savukārt Klijānu ielas un Klusās ielas stūrī savulaik atradās Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca, kuras ēkā pašreiz atrodas Rīgas pilsētas ceļu policija.
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Ziemeļu rajons gadsimtu griežos / sast.: L. Liepiņa. Rīga : RaKa, 2004. — 102. lpp.
- ↑ Šīrants R. Dažu Rīgas vietu izcelšanās. // Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: Kalendārs — 230. lpp.
- ↑ Lejnieks J. Rīgas laiks attēlos. Rīga: Zvaigzne ABC — 29. lpp.
- ↑ Ārgalis A. Rīga. Rīga : Nacionālais apg., 2001 — 27. lpp.
- ↑ Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala: A.K.A., 2001 — 71. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |