Guntis Ulmanis

Guntis Ulmanis
	Guntis Ulmanis 2010. gadā
	Latvijas Valsts prezidents
	Amatā; 1993. gada 7. jūlijs — 1999. gada 7. jūlijs
Premjerministrs	Ivars Godmanis; Valdis Birkavs; Māris Gailis; Andris Šķēle; Guntars Krasts; Vilis Krištopans
Priekštecis	Anatols Dinbergs[a]
Pēctecis	Vaira Vīķe-Freiberga
Dzimšanas dati	1939. gada 13. septembrī (83 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	PSKP (1965—1989); LZS (1992—2001)
Tēvs	Eduards Ulmanis
Māte	Vera Ulmane (dzimusi Goldmane)
Dzīvesbiedrs(-e)	Aina Ulmane
Bērni	2 meitas un dēls
Profesija	ekonomists
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte
Paraksts
	a No 1940. līdz 1993. gadam šo amatu neviens neieņēma. Latvijas intereses ārzemēs uz rīkojuma pamata pēc 1940. gada okupācijas vienpersoniski pārstāvēja Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā Kārlis Reinholds Zariņš, tad Arnolds Spekke, bet līdz 1991. gadam Latvijas sūtnis ASV Anatols Dinbergs. No 1991. līdz 1993. gadam augstākā amatpersona Latvijas Republikā bija Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Guntis Ulmanis (agrāk Guntis Rumpītis; dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā) ir latviešu politiķis. Viņš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc valsts neatkarības atjaunošanas laikā no 1993. līdz 1999. gadam. Politikā ienāca kā Latvijas Zemnieku savienības biedrs, galvenokārt tādēļ, ka ir pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls. Pēc ilga pārtraukuma atsāka politisko darbību 2010. gadā, kad kļuva par apvienības "Par Labu Latviju" valdes priekšsēdētāju^[1] un no tās saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā.

BiogrāfijaLabot

G. Ulmanis ir dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā. Viņa tēvs Eduards Ulmanis (1912—1942) bija pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa Jāņa Ulmaņa (1865—1936) dēls. Pēc Latvijas okupācijas tēvs apsūdzēts spiegošanā pret PSRS ar kontrrevolucionāru nolūku, 1941. gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.^[2] 1941. gada 14. jūnijā kopā ar māti Veru Ulmani (dzimušu Goldmani) (1914) no Padures pagasta "Strēļiem" izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu, kur atradās līdz 1946. gadam. 1949. gadā Ulmaņu ģimene tika atkārtoti izsūtīta, taču G. Ulmanis palika Latvijā, dzīvojis Ēdolē pie attāliem radiem, kur sācis skolas gaitas. 1955. gadā, saņemot pasi, nomainīja patēva uzvārdu — Rumpītis — atpakaļ pret sava tēva uzvārdu — Ulmanis.

Beidzis Pumpuru vidusskolu. 1963. gadā G. Ulmanis beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, ieguvis rūpniecības plānošanas ekonomikas specialitāti.

No 1963. līdz 1965. gadam G. Ulmanis dienēja Padomju armijā. Atrodoties dienestā, iestājies PSKP, no 1965. līdz 1989. gadam bija partijas biedrs.^[3]

Pēc dienesta strādājis par ekonomistu, strādājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, bijis augstskolas pasniedzējs Rīgas Politehniskajā institūtā un Latvijas Valsts universitātē (pasniedzis tautsaimniecības plānošanu). 1971. gadā G. Ulmanis sācis strādāt par Rīgas pilsētas izpildkomitejas Plānošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieku, taču amatu zaudējis par radniecību ar K. Ulmani, pēc tam bijis Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktors.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli 1992. gadā, kā arī pievērsies politiskajai darbībai.

Pēc Valsts prezidenta termiņa beigām 2000. gada 17. martā eksprezidents dibināja "Prezidenta Ulmaņa fondu". G. Ulmanis bija Rīgā notikušā 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcijas ģenerāldirektors. Tāpat G. Ulmanis ir viens no hokeja kluba Rīgas "Dinamo" īpašniekiem un padomes locekļiem. Pēc prezidentūras beigām desmit gadus nedarbojās politikā.

G. Ulmanis vairāk nekā 50 gadus aizvadījis laulībā ar Ainu Ulmani, tajā izaudzināti meita un dēls. Pēc mediju ziņām vēl viena meita dzimusi ārpus laulības.^[4]

Politiskā darbībaLabot

Latvijas Valsts prezidentūraLabot

1992. gadā G. Ulmanis iestājās Latvijas Zemnieku savienībā un no tās saraksta 1993. gada jūnijā tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Tā paša gada 7. jūlijā Saeima trešajā balsošanas kārtā G. Ulmani ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Pēc ievēlēšanas viņš pārtrauca aktīvu darbību partijā, bet kļuva par LZS goda priekšsēdētāju. 1996. gada 18. jūnijā viņu jau pirmajā balsošanas kārtā atkārtoti ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Amatā bijis līdz 1999. gada 7. jūlijam, kad notika Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācija.

Viņš ir saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus. G. Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība tika pievērsta ārpolitikai — Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm. Viņa prezidentūras laikā Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē un uzsāka ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Viens no nozīmīgākajiem panākumiem viņa prezidentūras laikā ir noslēgtais Latvijas—Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana. 1996. gadā viņš pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja Latvijas likumdošanā atcelt nāvessodu.

G. Ulmanis ir aktīvi iestājies par vienotas sabiedrības veidošanu, aicinot Saeimu izdarīt grozījumus 1994. gadā pieņemtajā Pilsonības likumā un aicinot Latvijas pilsoņus šos grozījumus akceptēt referendumā 1998. gadā.

Lielu uzmanību Valsts prezidents pievērsa Latvijas vēstures izpētei un izskaidrošanai. Viņš kopā ar Ministru prezidentu 1999. gadā dibināja Latvijas Vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums ir detalizēti pētīt totalitāros režīmus un to radītās sekas Latvijā. Valsts prezidents aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt totalitāro režīmu bijušajā PSRS.

Politiskā darbība pēc prezidentūrasLabot

Pēc prezidentūras beigām ilgu laiku aktīvi politikā neiesaistījās. 2001. gadā G. Ulmanis izstājās no Latvijas Zemnieku savienības. 2009. gadā atbalstīja partijas "Jaunlatvija" dibināšanu, taču pats nekļuva par tās biedru.^[5] 2010. gada 12. jūnijā kļuva par apvienības "Par Labu Latviju" valdes priekšsēdētāju^[1] un no tās saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā. Nevienā no apvienību veidojošajām partijām bijušais Valsts prezidents neiestājās un 2011. gadā pameta apvienības valdes priekšsēdētāja amatu.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 Elizabete Egle, Ināra un Rutule. «TP un LPP/LC apvienības līdera lomu uzņemas Ulmanis». Diena, 2010. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
↑ Ulmanis skrej pakaļ vilcienam tvnet.lv
↑ «Harija Lieģa atmiņas». Noziegumi pret cilvēci. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. martā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
↑ Noslēpums atklāts! Gunta Ulmaņa „mazmeitiņa” izrādās ārlaulības meita Archived 2018. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. jauns.lv
↑ «Ulmaņa atbalstīto partiju sauks "Jaunlatvija"». Diena. 2009. gada 26. martā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.

Ārējās saitesLabot

Gunta Ulmaņa oficiālā biogrāfija

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Augusts Kirhenšteins (amatā līdz 1940. gada 5. augustam)	Latvijas Valsts prezidents 1993. gada 7. jūlijs — 1999. gada 7. jūlijs	Pēctecis: Vaira Vīķe-Freiberga

[pll-1] 1,0 ^1,1 Elizabete Egle, Ināra un Rutule. «TP un LPP/LC apvienības līdera lomu uzņemas Ulmanis». Diena, 2010. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.

[2] Ulmanis skrej pakaļ vilcienam tvnet.lv

[3] «Harija Lieģa atmiņas». Noziegumi pret cilvēci. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. martā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.

[4] Noslēpums atklāts! Gunta Ulmaņa „mazmeitiņa” izrādās ārlaulības meita Archived 2018. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. jauns.lv

[5] «Ulmaņa atbalstīto partiju sauks "Jaunlatvija"». Diena. 2009. gada 26. martā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

Guntis Ulmanis
Guntis Ulmanis 2010. gadā


Latvijas Valsts prezidents

Amatā 1993. gada 7. jūlijs — 1999. gada 7. jūlijs
Premjerministrs	Ivars Godmanis Valdis Birkavs Māris Gailis Andris Šķēle Guntars Krasts Vilis Krištopans
Priekštecis	Anatols Dinbergs^[a]
Pēctecis	Vaira Vīķe-Freiberga


Dzimšanas dati	1939. gada 13. septembrī (83 gadi) Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	PSKP (1965—1989) LZS (1992—2001)
Tēvs	Eduards Ulmanis
Māte	Vera Ulmane (dzimusi Goldmane)
Dzīvesbiedrs(-e)	Aina Ulmane
Bērni	2 meitas un dēls
Profesija	ekonomists
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte
Paraksts

^a No 1940. līdz 1993. gadam šo amatu neviens neieņēma. Latvijas intereses ārzemēs uz rīkojuma pamata pēc 1940. gada okupācijas vienpersoniski pārstāvēja Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā Kārlis Reinholds Zariņš, tad Arnolds Spekke, bet līdz 1991. gadam Latvijas sūtnis ASV Anatols Dinbergs. No 1991. līdz 1993. gadam augstākā amatpersona Latvijas Republikā bija Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.