Svīre

Šis raksts ir par putnu. Par rakstnieci skatīt rakstu Māra Svīre.

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Izšķir divas pasugas.

Svīre Apus apus (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Svīrveidīgie (Apodiformes)
Dzimta	Svīru dzimta (Apodidae)
Ģints	Svīres (Apus)
Suga	Svīre (Apus apus)
Izplatība
Sastopams ligzdošanas sezonā   Sastopams ziemošanas sezonā
Svīre Vikikrātuvē

Izplatība

Svīre ir gājputns visā savā izplatības areālā. Tā ligzdo visā Eiropas teritorijā, sākot ar Spāniju un Īriju rietumos un beidzot ar Ķīnu un Sibīriju austrumos. Ligzdošanas areāla dienvidu robeža ir Ziemeļāfrika, ziemeļu robeža Skandināvija, Somija un lielākā daļa subarktiskās Krievijas. Ziemas periodu svīre pavada ekvatoriālajā Āfrikā, uz dienvidiem no ekvatora, izņemot Kāpas pussalu.

Latvijā

Latvijā svīre ir parasta un izplatīta ligzdotāja visā teritorijā, pārsvarā sastopama cilvēku apdzīvotās vietās, retāk mežos. 2022. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība izraudzījās svīri par Gada putnu Latvijā.

Izskats un īpašības

Svīre ir izcila lidotāja un spēj veikt dažādus akrobātiskus manevrus

Svīre ir slavena ar savu lidotprasmi, tās vārpstveida ķermenis ir lieliski tam piemērots. Aste īsa un dziļi šķelta, spārni smaili, šauri un gari. Kad svīre apmetas uz ligzdas malas, tās sakļautie spārni ir tik gari, ka krustojas tai uz muguras. Lidojumā spārni atgādina sirpjus. Svīre, medīdama kukaiņus, spēj gaisā veikt asus pagriezienus, straujus paātrinājumus, pikēt, nesakļaujot spārnus. Tās kājas un pēdas ir ļoti mazas, piemērotas, lai pieķertos pie vertikālām virsmām, visi četri pirksti ir vērsti uz priekšu. Svīre ir vidēji liels putns: tās ķermeņa garums ir 16—17 cm, spārnu plētums 38—40 cm, svars 36—52 g.

Svīres apspalvojums ir tumši brūns, bet lidojumā izskatās melns. Pazode tai ir pelēcīgi balta, kas no attāluma nav redzama. Tēviņš un mātīte ārēji izskatās gandrīz vienādi. Ja aplūko abu dzimumu putnus tuvumā un vienu otram blakus, tad var redzēt, ka tēviņam ir izteiktāks spalvu metāliskais spīdums un tas ir nedaudz lielāks. Jaunie putni ir melni, tumšāki par pieaugušajiem, un to baltās pazodes spilgtāk izceļas.

Uzvedība

No visiem putniem pasaulē svīre pavada visvairāk laika gaisā, tā visu laiku ir spārnos. Svīre nolaižas tikai, lai perētu un pabarotu bērnus. Tā kā ligzdu tā veido tikai ceturtajā dzīvības gadā, tad pirmos trīs gadus tā gandrīz visu laiku lido. Lidojumā tā spēj veikt lielāko daļu visu dzīvībai nepieciešamo funkciju. Šis putns gaisā ēd, visbiežāk arī guļ, pat dzer un pārojas nepieskaroties zemei. Svīre ir ne tikai virtuoza lidotāja, tā ir arī ļoti ātra un spēj attīstīt ātrumu 31 metrs/sekundē (112 km/stundā). Gada laikā tā nolido vismaz 200 000 km. Toties pikējot tās ātrums ir 220 km/h, tādēļ svīri nomedīt spēj tikai ļoti ātrie piekūni, kuri pikē ar ātrumu 240 km/h.

Svīres ir sabiedriski un skaļi putni. Mēdz ligzdot kolonijās, baroties kopā lielākā barā un bieži sasaukties viena ar otru. Barošanās vietās, kas bagātas ar kukaiņiem, var izveidoties lieli svīru bari. Tās parasti ir dažādas teritorijas ūdeņu tuvumā: pie ezeriem, purvos, upju krastos un citās līdzīgās vietās. Svīrei ir ļoti laba redze, dažu minūšu laikā tās platajā knābī nonāk desmitiem vai pat simtiem dažādu kukaiņu, pārsvarā divspārņi.

Ligzdošana

Svīre pie putnu būra

Svīres olas

Svīres ligzdot sāk trešajā vai pat tikai ceturtajā gadā. Tās veido monogāmus pārus, kas turas kopā daudzus gadus, bet, ja kāds no pāra iet bojā, tas tiek aizvietots jau tuvākajā ligzdošanas sezonā. Svīres ligzdu veido vai nu kādā klints iedobē, vai koka dobumā, bet ļoti bieži piemērotu vietu ligzdai tās atrod cilvēku celtās konstrukcijās. Svīre labprāt ligzdo arī putnu būrīšos. Katru gadu pāris atgriežas savā vecajā ligzdošanas vietā, nepieciešamības gadījumā, būvējot ligzdu no jauna. Tai ir kausa forma un būvniecībai tiek izmantotas spalvas un dažādi augi, kas salīmēti kopā ar svīru siekalām. Vietu ligzdai izvēlas tēviņš. Latvijā svīres atgriežas maijā vai jūnija sākumā līdz ir kļuvis pietiekami silts, un gaisā ir daudz kukaiņu.

Dējumā ir 2—3 baltas olas, kuras perē abi vecāki. Sliktos laika apstākļos uz olām sēž abi putni vienlaicīgi, piespiedušies plecu pie pleca. Inkubācijas periods ilgst 19—20 dienas. Mazuļi, par kuriem arī rūpējas abi vecāki, ligzdā paliek apmēram 42 dienas. Tā kā putnēni izšķiļas bez apspalvojuma, pavisam nevarīgi, abi vecāki nevar doties kukaiņu medībās. Viens no tiem paliek pie mazuļiem, tos sildot. Šādi, pārmaiņus rūpējoties par mazuļiem, paiet apmēram 2 nedēļas. Katru dienu, lai pabarotu putnēnus, svīre nolido apmēram 900 km. Saķertie kukaiņi ar siekalām tiek salipināti nelielā bumbiņā, un lipeklis noglabāts īpašā rīkles maisā. Šādā bumbiņā ir apmēram 500 kukaiņu. Vienā barošanas reizē svīre var pabarot tikai vienu putnēnu. Ja ligzdošanas laikā temperatūra pazeminās un nepietiek kukaiņu, svīres un to mazuļi spēj ieslīgt anabiozē, tādējādi to vielmaiņa palēninās un tie spēj izturēt bez ēšanas vairākas dienas. Sezonas laikā svīru pāris perē vienu reizi, ļoti bieži tiek izbarots tikai viens mazulis. Ja aiziet bojā visi putnēni, svīres perēšanu neatsāk, jo tās nevar paspēt jauno perējumu līdz rudenim izbarot. Svīrēm ir salīdzinoši garš mūžs, tās var sasniegt 21 gadu vecumu.

Sistemātika

Svīrei ir 2 pasugas:

• Apus apus apus — nominālpasuga, ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos līdz Sibīrijas centrālajai dalai;
• Apus apus pekinensis — ligzdo no Irānas ziemeļiem līdz Ķīnas ziemeļiem un Mongolijai.

Ārējās saites

• Svīre Apus apus (L.)
• LOB: Svīre Apus apus
• Commonswift
• Swift Arhivēts 2012. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Bird Guides: Swift