Migla

sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos

Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību. Migla veidojas stabilās gaisa masās, kad nav novērojams vējš vai cita veida gaisa konvekcija, un gaiss kļūst piesātināts vai tuvojas šim stāvoklim. Praktiski migla ir aerosols, bet meteoroloģijā tā tiek pieskaitīta hidrometeoriem. Pēc būtības migla ir slāņmākoņi,[1] kas ir ļoti zemi un nonākuši saskarē ar zemi.

Tilts miglā

Ja redzamība ir mazāka par 1 kilometru, tad uzskata, ka ir migla. Ja redzamība ir no viena līdz četriem kilometriem, tad ir dūmaka. Nevajadzētu jaukt šīs dabas parādības ar smogu. Ja dienas laikā ir vismaz vienu reizi konstatēta migla, tad meteoroloģijā to sauc par miglas dienu. Miglas laikā ir apgrūtināta visu veidu transporta kustība.

Miglas veidošanāsLabot

Migla rodas stabilās gaisa masās, kondensējoties ūdens tvaikiem, tas ir, tiem pārejot no gāzveida stāvokļa mazos ūdens pilienos. Citiem vārdiem sakot, gaisa temperatūra sasniedz rasas punktu. Migla veidojas, ja starpība starp gaisa temperatūru un rasas punktu nav lielāka par 3 °C.[1] Gadījumi, kad šie lielumi (gaisa temperatūra un rasas punkts) kļūst līdzīgi, ir dažādi, piemēram, auksto gaisa masu ieplūšana noteiktā teritorijā vai straujš gaisa mitruma pieaugums.

Migla biežāk rodas virs pilsētām, nekā laukos. Tas ir tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk higroskopisku produktu, kas veicina ūdens kondensēšanos, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes. Migla bieži novērojama arī mežu ielokos vai reljefa pazeminājumos, kur augsne ir mitrāka vai purvaināka.

Miglas veidiLabot

Miglas veidi pēc veidošanāsLabot

Izšķir radiācijas miglu un advektīvo miglu. Radiācijas migla parasti veidojas skaidrās un bezvējainās naktīs, atdziestot zemes virsai. Ūdens tvaiki, kas atrodas gaisā, sāk kondensēties un veidot ūdens pilienus. Šī migla visbiežāk tiek novērota pavasara un rudens periodos zemās vietās, purvos un pļavās. Adjektīvā migla veidojas, siltām un mitrām gaisa masām uzplūstot un atdziestot virs vēsākas zemes virsas vai gaisa. Migla var rasties, arī ūdenim iztvaikojot. Šāda veida migla parasti tiek novērota rudenī un ziemā, kad aukstais gaiss uzplūst siltākai ūdens virsmai. Migla reizēm veidojas arī siltā gadalaika vakaros pēc stipra lietus.

Ledus migla var veidoties temperatūrā, kas zemāka par −20 °C, un tādā gadījumā migla izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem vai dūmakai.

Miglas veidi pēc redzamībasLabot

Atkarībā no redzamības miglu iedala trīs kategorijās:

  • plāna migla — redzamība no 500 metriem līdz 1 kilometram.
  • vidēja migla — redzamība no 50 līdz 500 metriem.
  • bieza migla — redzamība nepārsniedz 50 metrus.

Ja redzamība ir no viena līdz četriem kilometriem, tad to sauc par dūmaku. To rada ne tikai ūdens tvaiki, bet arī putekļi, dūmi un tamlīdzīgi piejaukumi. No putekļiem, izplūdes gāzēm vai dūmiem veidojas arī smogs, kas ir līdzīga rakstura parādības miglai.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Fog» (angļu). National Weather Service (weather.gov). Skatīts: 2020. gada 10. augustā.

Ārējās saitesLabot