Almati
Almati (kazahu: Алматы), agrāk zināma kā Alma-Ata un Vernija (krievu: Верный), ir lielākā pilsēta Kazahstānā un valsts galvenais saimniecības, kultūras un izglītības centrs. Tā atrodas valsts dienvidaustrumos, netālu no robežas ar Kirgizstānu, un ir viena no nozīmīgākajām pilsētām Centrālāzijā. No 1929. līdz 1997. gadam Almati bija Kazahijas PSR un Kazahstānas galvaspilsēta, līdz šo statusu pārņēma Astana, tomēr pilsēta joprojām saglabā nozīmi kā valsts finanšu un tirdzniecības centrs. Almati ir pazīstama ar attīstīto infrastruktūru, daudzveidīgo arhitektūru un bagāto kultūras dzīvi. Tajā atrodas daudzas augstskolas, muzeji, teātri un sporta objekti, kā arī nozīmīgi finanšu institūti. Pilsēta ir arī iecienīts tūrisma galamērķis, piedāvājot gan vēsturiskas vietas, gan dabas objektus, piemēram, Medeo slēpošanas kompleksu un Kektebe kalnu. Almati klimats ir kontinentāls ar izteiktām sezonālām temperatūras svārstībām, un tās apkārtne ir bagāta ar kalniem, ielejām un dabas parkiem.
| Almati | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Алматы | |||
 | |||
| |||
  Almati  Almati | |||
| Koordinātas: 43°14′24″N 76°54′54″E / 43.24000°N 76.91500°EKoordinātas: 43°14′24″N 76°54′54″E / 43.24000°N 76.91500°E | |||
| Valsts |
 Kazahstāna | ||
| Apdzīvota | 10.-9. gs. p.m.ē. | ||
| Dibināta | 1854 | ||
| Pilsētas tiesības | 1867 | ||
| Administrācija | |||
| • Akims (mērs) | Erbolats Dosajevs | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 324,8 km2 | ||
| Augstums | 893 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 2 228 675 | ||
| • blīvums | 6 861,7/km² | ||
| Laika josla | UTC+6 (UTC+6) | ||
| Pasta indekss | 050000-050063 | ||
| Tālruņu kods | +7 727[2] | ||
| ISO 3166-2 | ALA | ||
| Auto reģistrācijas numurs | A | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Almati Vikikrātuvē | |||
Nosaukums
labot šo sadaļuNosaukums ‘Almati’ cēlies no kazahu vārda alma (алма — ‘ābols’) un sufiksa -ty, veidojot nozīmi ‘ābolu vieta’ vai ‘pilns ar āboliem’. Sākotnējais nosaukums bija ‘Almatau’, kas nozīmē “Ābolu kalns”. Reģions ap Almati ir pazīstams ar savvaļas ābeļu daudzveidību, un tiek uzskatīts, ka tas ir ābolu izcelsmes vieta. Attiecībā uz nosaukumu ‘Alma-Ata’ pastāv nepareizs uzskats, ka tas nozīmē “ābola vectēvs” vai “ābolu tēvs”. Patiesībā šis nosaukums radies no kļūdas, nepareizi interpretējot kazahu valodas sufiksu -tu vai -ty kā atsevišķu vārdu ata (‘tēvs’, ‘vectēvs’). Tādējādi ‘Alma-Ata’ ir nepareiza gramatiskā konstrukcija kazahu valodā, kas radusies padomju laikā.
Vēsture
labot šo sadaļuAlmati reģions ir apdzīvots jau kopš senajiem laikiem. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šeit 1. gadu tūkstotī p.m.ē. atradās klejotāju apmetnes. Ap 8.–10. gadsimtu šī teritorija kļuva par daļu no Zīda ceļa tirdzniecības maršrutiem, veicinot ekonomisko un kultūras attīstību. Viduslaikos šeit pastāvēja vairāki nocietināti ciemati, kas kalpoja gan kā tirdzniecības punkti, gan aizsardzības vietas. 13. gadsimtā Almati apkaimi iekaroja Mongoļu impērija, un tā kļuva par daļu no Čingishana impērijas. Vēlāk tā nonāca dažādu Centrālāzijas hanistu (Timurīdu lielvalsts, Džungāru hanistes, Kazahu hanāta) ietekmē. 18. gadsimtā šeit norisinājās konflikti starp kazahiem un džungāru ciltīm, kas ietekmēja reģiona stabilitāti.
19. gadsimta vidū Almati teritoriju iekļāva Krievijas Impērijā. 1854. gadā Krievijas karaspēks šeit uzcēla Vernijas (Верный) nocietinājumu, kas kļuva par nozīmīgu stratēģisku punktu un kolonizācijas centru. Drīz pēc tam ap to sāka veidoties pilsēta, kurā dzīvoja kazahi, kirgīzi, krievi un citas tautības. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Pilsoņu kara Almati kļuva par Kazahijas APSR galvaspilsētu un vēlāk, 1936. gadā, par Kazahijas PSR administratīvo centru. Padomju laikos pilsēta strauji attīstījās, kļūstot par industriālu, zinātnisku un kultūras centru. Tika izbūvēta moderna infrastruktūra, rūpnīcas, universitātes un dzīvojamie rajoni. Pilsētas attīstību veicināja 1930. gadā atklātais Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļš. Otrā pasaules kara laikā no Padomju Savienības Eiropas daļas uz Almati tika pārvietotas vairākas pārtikas un vieglās rūpniecības rūpnīcas, kā arī smagās rūpniecības uzņēmumi, īpaši mašīnbūve, kas attīstījās, un tas veicināja pilsētas tālāku izaugsmi.[3][4] Pēc kara Almati turpināja attīstīties kā Padomju Savienības saimniecības un zinātnes centrs. 20. gadsimta otrajā pusē tā kļuva par lielāko pilsētu Kazahstānā un nozīmīgu transporta mezglu.
1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai, Almati kļuva par neatkarīgās Kazahstānas galvaspilsētu. 1997. gada 10. decembrī galvaspilsētas statuss tika pārcelts uz Astanu (toreizējo Akmolu), tomēr Almati saglabāja savu nozīmi kā valsts ekonomiskais, kultūras un finanšu centrs. Pēc neatkarības iegūšanas pilsētā tika veiktas plašas modernizācijas un urbanizācijas programmas. Izveidoti jauni biznesa centri, uzlabota transporta infrastruktūra un attīstītas starptautiskās attiecības. 2011. gada 1. decembrī tika atklāta Almati metro pirmā līnija 8,6 km garumā ar septiņām stacijām. Tā celtniecība bija sākta 1988. gadā.[5] Almati arī kļuva par vienu no vadošajiem finanšu un tirdzniecības centriem Centrālāzijā, piesaistot ārvalstu investīcijas un veicinot ekonomisko izaugsmi. Mūsdienās Almati ir viena no dinamiskākajām un attīstītākajām pilsētām reģionā, kur tiek rīkoti starptautiski forumi, sporta sacensības un kultūras pasākumi. Neskatoties uz to, pilsēta saskaras arī ar izaicinājumiem, piemēram, gaisa piesārņojumu un satiksmes problēmām, taču tiek veikti pasākumi, lai risinātu šīs problēmas un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAlmati atrodas Kazahstānas dienvidaustrumos, netālu no robežas ar Kirgizstānu. Pilsēta ir izvietota pie Tjanšana kalnu ziemeļu nogāzēm, kas veido iespaidīgu ainavu un ietekmē tās klimatiskos apstākļus. Almati augstums virs jūras līmeņa svārstās no aptuveni 600 metriem ziemeļu daļā līdz vairāk nekā 900 metriem dienvidos, kur sākas kalnu apvidus. Pilsētas tuvumā atrodas vairākas nozīmīgas dabas teritorijas, tostarp Ile-Alatau nacionālais parks, kas pazīstams ar savām bagātīgajām ainavām, ledājiem un alpu pļavām. Almati reljefs un tuvums kalniem padara to par iecienītu galamērķi dabas mīļotājiem un ziemas sporta entuziastiem.
Almati valda kontinentāls klimats, ar izteiktām sezonālām temperatūras svārstībām. Ziemas ir mēreni aukstas, ar vidējo gaisa temperatūru no -5 °C līdz -10 °C, lai gan aukstākajās dienās temperatūra var nokristies zem -20 °C. Sniegs pilsētā parasti saglabājas vairākus mēnešus, un kalnos tas var ilgt līdz pavasarim. Vasara ir silta un sausa, ar vidējo temperatūru no +25 °C līdz +30 °C, bet dažreiz termometra stabiņš var sasniegt pat +40 °C. Pateicoties kalnu tuvumam, Almati klimats ir nedaudz mitrāks nekā citās Kazahstānas pilsētās,[6] un pavasaris un rudens ir īpaši patīkami, ar mērenām temperatūrām un salīdzinoši daudz nokrišņiem. Almati kalnainais reljefs dažādās pilsētas daļās rada arī mikroklimatiskas atšķirības — dienvidu rajonos, kas atrodas augstāk, ir vēsāks un mitrāks, savukārt ziemeļu rajonos vasarā var būt karstāks un sausāks.
Almati apkārtne ir bagāta ar dabas resursiem. Tjanšana kalnos ir sastopami dažādi minerāli, tai skaitā krāsainie metāli un rūdas, kas tiek izmantoti rūpniecībā. Tāpat šajā reģionā ir plaši pieejami ūdens resursi, tur ir ledāji un kalnu upes, kas nodrošina pilsētu ar dzeramo ūdeni un hidroenerģiju. Reģionā atrodas arī termālie avoti, kas tiek izmantoti gan rekreācijas, gan medicīniskiem nolūkiem. Turklāt Almati tuvumā ir auglīgas ielejas un lauksaimniecības zemes, kas tiek izmantotas augļkopībai un dārzeņu audzēšanai. Pilsēta ir īpaši slavena ar saviem Almati āboliem,[7] kas tiek uzskatīti par vienu no senākajām kultivētajām ābolu šķirnēm pasaulē. Pateicoties kalnu tuvumam un daudzveidīgajai ainavai, Almati apkārtnē ir izveidoti vairāki dabas parki un rezervāti, kas palīdz saglabāt reģiona ekosistēmu un veicina ekotūrismu.
Demogrāfija
labot šo sadaļuAlmati ir Kazahstānas lielākā pilsēta un viens no blīvāk apdzīvotajiem urbanizētajiem centriem valstī. 2024. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedza 2,2 miljonus, un tas turpina augt, pateicoties dabiskajam pieaugumam un iekšējai migrācijai no citām valsts daļām. Pilsētā dzīvo dažādu tautību pārstāvji, atspoguļojot Kazahstānas etnisko daudzveidību. Saskaņā ar jaunākajiem datiem galvenās etniskās grupas ir kazahi (aptuveni 60–65% no iedzīvotājiem), krievi (aptuveni 20%), uzbeki, uiguri, tatāri, korejieši, ukraiņi un citas mazākumtautības. Padomju laikā Almati bija etniski daudzveidīgāka, taču pēc Kazahstānas neatkarības atgūšanas 1991. gadā daudzi eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji (krievi, vācieši, ukraiņi un citi) emigrēja uz vēsturiskajām dzimtenēm, kamēr kazahu īpatsvars pakāpeniski pieauga.
Oficiālā valoda Almati, tāpat kā visā Kazahstānā, ir kazahu valoda, kas kļuvusi par galveno saziņas un administratīvo valodu. Tomēr krievu valoda joprojām ir plaši izplatīta un tiek izmantota uzņēmējdarbībā, izglītībā un ikdienas saziņā, īpaši starp dažādu tautību iedzīvotājiem. Pilsētā ir arī minoritātes, kas runā uzbeku, uiguru, tatāru un citās valodās. Reliģiski Almati ir daudzveidīga, bet lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi (galvenokārt sunnītu islāms), kas veido aptuveni 60% no pilsētas iedzīvotājiem. Otra lielākā reliģiskā grupa ir pareizticīgie kristieši (aptuveni 20%), kas galvenokārt ir krievu un ukraiņu izcelsmes iedzīvotāji. Pilsētā ir arī nelielas katoļu, protestantu, budistu un ebreju kopienas. Almati raksturīga reliģiskā tolerance, un pilsētā darbojas dažādu ticību dievnamu kompleksi — mošejas, pareizticīgo un katoļu baznīcas, sinagogas un budistu tempļi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://stat.gov.kz/api/iblock/element/196779/file/kk/.
- ↑ «CODE OF ACCESS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. augustā. Skatīts: 2009. gada 27. jūnijā.
- ↑ «Almaty» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Evacuation of the Soviet population to Kazakhstan» (angļu). Qazaqstan tarihy. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Almaty Metro» (angļu). Visit Almaty. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Climate Of Kazakhstan». kazhydromet.kz (angļu). Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
- ↑ «Saving the Apple’s Ancient Ancestor in the Forests of Kazakhstan» (angļu). Smithsonian. Skatīts: 2025. gada 23. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Almati.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Almati ficiālā vietne (angliski), (kazahiski), (krieviski)
- Par Almаti ziņas un atsauces (angliski)