Hapaka grāvis
Hapaka grāvis, vidusdaļā arī Rātsupe vai Rātsupīte, bet augštecē — Vīķu grāvis,[1] ir Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas un Jūrmalas pilsētās un Mārupes novadā. Izveidojies no vecupes, kas iezīmē seno Lielupes gultni pāri Liekņas pļavai no Babītes ezera līdz Daugavai. Grāvja nosaukums cēlies no Hapaka muižas vārda.
Hapaka grāvis | |
---|---|
Izteka | Babītes pagasts 56°57′02″N 23°50′42″E / 56.95056°N 23.84500°E |
Ieteka | Daugava 57°02′18″N 24°03′48″E / 57.03833°N 24.06333°EKoordinātas: 57°02′18″N 24°03′48″E / 57.03833°N 24.06333°E |
Baseina valstis | Latvija (Rīgas pilsēta) |
Garums | 15 km |
Baseina platība | 61,9 km² |
Galvenās pietekas | Lāčupīte Beķera grāvis |
Hapaka grāvis Vikikrātuvē |
Hapaka grāvis sākas no grāvju tīkla Babītes polderī, šķērso Rīgas—Jūrmalas šoseju, tek gar Piņķiem un Babīti. Tālāk tek pa Spilves pļavām (bijušajai Rātes Spilvei, no kā Rātsupītes nosaukums) un 4,5 km no Rīgas līča, Bolderājas teritorijā, ietek Daugavā. Hapaka grāvja kopējais garums ir 25 kilometri, baseina platība 61,9 km² (Rīgas pilsētas teritorijā attiecīgi 15 km un 46,1 km²). Pietekas Lāčupīte, Spilves grāvis un Beķera grāvis.
Gultne Hapaka grāvja augštecē ir regulēta, ieplūst ūdeņi no apkārtējiem meliorētajiem mežiem un lauksaimniecības platībām. Lejtecē Hapaka grāvim ir liela un plaša gultne, kas saplūst ar Daugavas gultni. Kreisajā krastā Bolderāja, labajā Krievu sala. Lai Hapaka grāvja augšteci izmantotu meliorācijā, ir uzbūvēta sūkņu stacija, kas aptuveni par 1 metru pazemina ūdens līmeni Hapaka grāvja augštecē.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 1. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 187.-188. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4
- ↑ avanport.org no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |