Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.[1] Izdala 3 pasugas.[2]
| Vītītis Phylloscopus trochilus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Ķauķīši (Phylloscopus) |
| Suga | Vītītis (Phylloscopus trochilus) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Vītītis Vikikrātuvē | |
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus trochilus atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, paceplītis": Phyllon — lapa, scopus — pārmeklētājs un trochilus — paceplītis.[3]
Izplatība
labot šo sadaļu
Vītītis ir izteikts gājputns. Ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot tās dienviddaļu) un tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijas centrālajai daļai līdz Tālajiem Ausrumiem. Ziemo Āfrikā uz dievidiem no Sahāras.[4] Austrumsibīrijas pasuga P. t. yakutensis no ligzdošanas vietām Austrumsibīrijā līdz ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos veic apmēram 12 000 km tālu migrāciju, līdz ar to tā ir viena no garākajām putnu migrācijas distancēm pasaulē.[5][6]
Latvijā
labot šo sadaļuVītītis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Samērā lielā skaitā arī caurceļo. Agrākie novērojumi vītītim pavasarī ir aprīlī, bet vēlākie novembra sākumā. Bijis viens novērojums arī ziemā, janvārī.[4] Latvijā sastopama Austrumeiropas pasuga P. t. acredula.[4]
Izskats
labot šo sadaļuVītītis ir vidēji liels, slaids ķauķītis ar salīdzinoši garu, smailu knābi. Ķermeņa garums 11—13 cm, spārnu plētums 16—22 cm, svars 6,3—14,6 g.[7][8]
Apspalvojums mugurpusē zaļganbrūns, apakšpusē dzeltenīgi balts vai pelēkbalts ar košāk dzeltenām padusēm, pazodi un krūtīm. Spārni vienkrāsaini zaļganbrūni, bez šķērsjoslām. Lidspalvām košākas, dzeltenzaļas maliņas. Arī muguras lejas daļa ir košāk dzeltenzaļa kā pārēja mugura. Sejā izceļas garas, gaiši dzeltenas uzacis. Kājas gaiši dzeltenbrūnas, knābis brūns, bet apakšējās daļas pamatne ir dzeltenīgi oranža. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu apakšpuse dzeltenāka kā pieaugušajiem īpatņiem.[5][6][8][9]
Pasugu atšķirības
labot šo sadaļuVismazākā no visām pasugām ir nominālpasuga, tās apspalvojums ir viszaļākais mugurpusē un dzletenākais apakšpusē. Latvijā dzīvojošā pasuga P. t. acredula ir pelēcīgi brūnāka mugurpusē un baltāka apakšpusē. Jo tālāk austrumos mājo šī pasuga, jo pelēkāka kļūst. Sibīrijas pasugai P. t. yakutensis mugurpuse ir vēsi pelēkbrūna, apakšpuse pelēkbalta, uz krūtīm pelēkas svītriņas vai raibumiņi. Uzacis baltas.[9]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļu
Vītīša atšķiršana no citiem ķauķīšiem, it īpaši čuņčiņa, ir sarežģīta, un nepieredzējušiem putnu vērotājiem pat nav iespējama. Abas sugas salīdzinot, vītītim ir gaišākas un dzeltenākas kājas, garāks un gaišāks knābis un spārnu primārās lidspalvas izteikti garākas nekā sekundārās. Tomēr drošākā pazīme sugas noteikšanai ir to dziesma.[5][6][9]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Vītītis ligzdo lapu koku un jauktu koku mežos, kuros dominē bērzi, bet labprāt apmetas arī vītolu un alkšņu audzēs un krūmos. Uzturas mežos ar laucēm, mežmalās, lielos, aizaugušos dārzos, ceļmalās, upju krastos, krūmos gar tīrumiem un ganībām.[1] Vītītis ir ļoti aktīvs putniņš, kurš nepārtraukti pārvietojas, pārlidojot no vienas vietas uz otru.
Migrācijas lidojumu vītītis veic galvenokārt naktī, nolidojot apmēram 100 km, tomēr daži īpatņi nolido līdz 218 km dienā.[9]
Barība
labot šo sadaļuVītītis barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem un olām, arī ar zirnekļiem un rudenī nelielos apjomos ar ogām.[1][8] Iecienīti kukaiņi ir viendienītes, spāres un strauteņi.[7] Barību galvenokārt meklē uz koku lapām un zariem, bet ķer kukaiņus arī lidojumā.[8][9]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūlijam. Pirmais pavasarī ierodas tēviņš, nostiprina vienu vai divas ligzdošanas teritorijas, kuras agresīvi apsargā. Pāris veidojas, mātītei ierodoties pie tēviņa.[9] Ligzdai lodveida forma, vīta no sausas zāles, lapām, augu šķiedrām, sūnām, ķērpjiem, mizas stērbelītēm, saknītēm, zariņiem, skujkoku skujām, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, dzīvnieku vilnu un spalvām. Atrodas uz zemes, paslēpta zem kupliem augiem. Ļoti retos gadījumos ligzda novietota kokā, vīteņaugā vai klints spraugā, līdz 5 m augstumam. Ligzdu galvenokārt būvē mātīte.[1][8][9]
Sezonā viens perējums. Dējumā 4—8 olas. Inkubācijas periods ilgst 10—16 dienas, perē tikai mātīte.[1][7][8][9] Arī par mazuļiem galvenokārt rūpējas mātīte. Jaunie putni izlido 11—15 dienu vecumā. Vecāki turpina tos barot papildu divas nedēļas.[9]
Sistemātika
labot šo sadaļuVītītim ir 3 pasugas:[2]
- Phylloscopus trochilus trochilus — nominālpasuga, ligzdo Rietumeiropā un Centrāleiropā līdz Zviedrijas dienvidiem;
- Phylloscopus trochilus acredula — ligzdo Skandināvijā (izņemot Zviedrijas dienvidus), Austrumeiropā un Sibīrijas rietumos;
- Phylloscopus trochilus yakutensis — ligzdo Sibīrijas centrālajā daļā un austrumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Phylloscopus trochilus
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020
- ↑ Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Putni LV: Vītītis Phylloscopus trochilus
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Hoyo, J. del; et al., eds. (2006). Handbook of the Birds of the World, vol. 11. Barcelona: Lynx Edicions. p. 649. ISBN 84-87334-22-9.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Snow, D. W.; Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic (Concise ed.). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Alive: Willow Warbler (Phylloscopus trochilus)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 «Planet of Birds: Willow Warbler (Phylloscopus trochilus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 21. jūnijā.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 9,7 9,8 «ARKive: Willow warbler (Phylloscopus trochilus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. jūnijā.