Aigars Kalvītis
Aigars Kalvītis (dzimis 1966. gada 27. jūnijā Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs un bijušais politiķis, Latvijas Ministru prezidents (2004—2007) un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Pārstāvēja Tautas partiju. Pēc politiķa karjeras beigām — sporta funkcionārs, hokeja kluba Rīgas "Dinamo" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Kopš 2015. gada augusta — AS “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs.
| Aigars Kalvītis | |
|---|---|
 Aigars Kalvītis 2006. gadā | |
| Latvijas Republikas Ministru prezidents | |
|
Amatā 2004. gada 2. decembris — 2007. gada 20. decembris | |
| Prezidents |
Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers |
| Priekštecis | Indulis Emsis |
| Pēctecis | Ivars Godmanis |
| Latvijas Republikas zemkopības ministrs | |
|
Amatā 1999. gada 1. marts — 2000. gada 5. maijs | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Pēteris Salkazanovs |
| Pēctecis | Atis Slakteris |
| Latvijas Republikas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Bērziņš |
| Priekštecis | Vladimirs Makarovs |
| Pēctecis | Juris Lujāns |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1966. gada 27. jūnijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | Tautas partija (1997-2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Kristīne Kalvīte |
| Profesija | uzņēmējs |
Biogrāfija
labot šo sadaļu1984. gadā A. Kalvītis pabeidza Rīgas 41. vidusskolu, 1992. gadā beidza Latvijas Lauksaimniecības universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā, 1995. gadā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu,[1] tai pašā gadā stažējies Viskonsinas universitātē.[2] No 1992. līdz 1998. gadam nodarbojās ar lauksaimniecības biznesu.
Politiskā darbība
labot šo sadaļu1997. gadā A. Kalvītis bija viens no Tautas partijas dibinātājiem un 1998. gadā tika ievēlēts 7. Saeimā. No 1999. līdz 2000. gadam viņš bija zemkopības ministrs Andra Šķēles valdībā, bet no 2000. līdz 2002. gadam — ekonomikas ministrs Andra Bērziņa valdībā. 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, kur kļuva par Tautas partijas frakcijas vadītāju.
2004. gada 2. decembrī A. Kalvītis kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Vadīja koalīcijas valdību, kurā ietilpa viņa pārstāvētā Tautas partija, kā arī Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Pirmā partija. Līdz 2006. gada aprīlim valdībā ietilpa arī "Jaunais laiks"; pēc tā aiziešanas no koalīcijas A. Kalvīša mazākuma valdība turpināja darbu ar "Saskaņas Centra", kā arī neatkarīgo deputātu Jāņa Jurkāna un Ērika Jēkabsona atbalstu.
2006. gada rudenī 9. Saeimas vēlēšanās Tautas partija uzvarēja, un A. Kalvītis saņēma visvairāk individuālo "plusiņu" no visiem deputātu kandidātiem. Pēc Saeimas vēlēšanām Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atkārtoti izvirzīja A. Kalvīti Ministru prezidenta amatam, līdz ar to viņš kļuva par pirmo Latvijas premjerministru, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Šai pašā gadā A. Kalvītis pārņēma no Ata Slaktera arī Tautas partijas priekšsēdētāja amatu (to ieņēma līdz 2008. gadam).
Tomēr 2007. gadā augstā inflācija un vairāki skandāli, jo īpaši KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšana, izraisīja sabiedrības neapmierinātību ar A. Kalvīša otro valdību kas sasniedza kulmināciju ar plašām protesta akcijām rudenī. Premjerministra nepopularitāte bija tik augsta, ka raksti par viņu sāka parādīties starp populārākajim rezultātiem interneta meklētājprogramās meklējot "cūka".[3] 2007. gada 23. oktobrī notika balsojums par neuzticības izteikšanu A. Kalvītim, tomēr viņam par labu nobalsoja 57 deputāti, līdz ar to valdība darbu turpināja.[4]
2007. gada 7. novembrī A. Kalvītis tomēr paziņoja par atkāpšanos un 5. decembrī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem iesniedza oficiālu paziņojumu par valdības atkāpšanos, trīs gadus un trīs dienas pēc stāšanās premjerministra amatā. Pēc atkāpšanās no premjera amata A. Kalvītis 2007. gada 20. decembrī[5] atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un darbojās Nacionālās drošības komisijā un Tautsaimniecības komisijā.[6] 2009. gadā A. Kalvītis paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un aiziešanu no politikas.[7]
Sporta funkcionārs
labot šo sadaļuA. Kalvītis bija aktīvs hokeja līdzjutējs arī laikā, kad nodarbojās ar politiku. Pēc politiķa karjeras beigām kļuvis par sporta funkcionāru, kopš 2010. gada ir hokeja kluba Rīgas "Dinamo" valdes priekšsēdētājs (viņš ir arī kluba līdzīpašnieks). 2016. gada oktobrī kļuvis par Latvijas hokeja federācijas prezidentu.[8]
Darbība pēc politiķa karjeras
labot šo sadaļu2015. gada augustā A. Kalvīti apstiprināja AS “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētāja amatā, nomainot Adrianu Dāvi.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aigars Kalvītis Arhivēts 2003. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē., ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas 25.03.2009.
- ↑ Kalvītis kaļ jaunus plānus, Elmārs Barkāns, žurnāls Nedēļa, raksts pārpublicēts portālā TVNET 04.11.2008., pārskatīts 25.03.2009.
- ↑ «Google un Yahoo: Kalvītis - cūka». Dienas Bizness. Skatīts: 2010. gada 5. jūnijā.
- ↑ Balsošanas izdruka
- ↑ Aigars Kalvītis, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 29.01.2008
- ↑ Paziņojums par A. Kalvīti, publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis 29.01.2008
- ↑ Kalvītis tomēr aiziet no politikas, DELFI 25.03.2009., pārskatīts 25.03.2009.
- ↑ «Lipmana ēra beigusies; par Hokeja federācijas prezidentu kļūst Kalvītis». lsm.lv. LETA. 2016. gada 7. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 7. oktobrī.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Pēteris Salkazanovs |
Latvijas zemkopības ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs |
Pēctecis: Atis Slakteris |
| Priekštecis: Vladimirs Makarovs |
Latvijas ekonomikas ministrs 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris |
Pēctecis: Juris Lujāns |
| Priekštecis: Indulis Emsis |
Latvijas Republikas Ministru prezidents 2004. gada 2. decembris — 2007. gada 20. decembris |
Pēctecis: Ivars Godmanis |