Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā. Ekonomikas izaugsmes rādītājs ir reālā IKP pieauguma temps.[1]

Lai aprēķinātu tempu, ar kādu notiek ekonomiskā izaugsme, parasti tiek salīdzināti divi pēc kārtas sekojoši gadi. Piemēram, no šī gada IKP atņem pagājušā gada IKP un dala to ar pagājušā gada IKP. Lai iegūtu procentus iepriekš aprakstītais vienādojums ir jāpareizina ar 100.

Ekonomikas izaugsmi sekmē darba un kapitāla daudzums, vēlme strādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas, uzlabot darba organizāciju, ražīgumu un valdības politiku.[1]

Valstij ir nepieciešams IKP pieaugums, jo tas garantē ekonomikas attīstību valstī, kas savukārt ved pie lielākām algām, lielāka darba vietu skaita un iespējas invistēt zinātnes attīstībā. Faktori, kas ietekmē IKP ir iedzīvotāju skaits un naudas pirktspējas atšķirība.

Ekonomiskās izaugsmes pieaugumu, ko izraisa efektīvāka izejvielu izmantošana (darbaspēka, fiziskā kapitāla, enerģijas vai materiālu produktivitātes palielināšanās), sauc par intensīvu izaugsmi. IKP pieaugumu, ko izraisa tikai pieejamo izejvielu apjoma pieaugums (palielināts iedzīvotāju skaits, jauna teritorija), sauc par plašu izaugsmi.[2] Sociālo, politisko un ekonomisko kustība, kas kritizē ekonomisko izaugsmi kā sabiedrības mērķi, sauc par neaugsmi.[3]

  1. 1,0 1,1 «Ekonomikas izaugsme, attīstība — teorija. Ekonomika, 10. - 12. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-24.
  2. Bjork, Gordon C. The way it worked and why it won't : structural change and the slowdown of U.S. economic growth. Westport, Conn. : Praeger, 1999. ISBN 0275965325. OCLC 40444111.
  3. «Degrowth: A Vocabulary for a New Era». Routledge & CRC Press (angļu). 248. lpp. Skatīts: 2023-12-08.